Eduards Čudakovs

Eduards Čudakovs (1950. g. 19. jūlijā Rīgā, Latvijas PSR – 2025. g. 29. jūlijā Rīgā, Latvijas Republikā) – operdziedātājs un kamerdziedātājs (baritons).

Eduards Čudakovs ir dzimis Rīgā jauktā latviešu-krievu ģimenē. Viņa māte – Erna Gailīte (1919. g. 7. aprīlī Kurskā – 1996. g. 2. augustā Rīgā) – absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti, taču vājās veselības dēļ (slimoja ar tuberkulozi) nestrādāja. Tēvs – Sergejs Čudakovs (1922. g. 5. jūlijā Jaroslavļas guberņā – 1997. gadā) arī pēc izglītības bija filologs, viņš absolvējis Latvijas Valsts universitāti un kopš 1950. gadu sākuma strādājis par pasniedzēju Rīgas Celtniecības tehnikumā, kā arī par neklātienes nodaļas prorektoru.

Eduards Čudakovs mācījies Rīgas 35. vidusskolā, taču pēc tam sarežģītu apstākļu dēļ bija spiests mācīties Rīgas 10. vakarskolā, kuru absolvējis 1967. gadā. Dziedāšanas meistarību Eduards sāka apgūt jau 10 gadu vecumā skolā - pie dziedāšanas skolotāja Viktora Bogojavļenska, kurš pamanījis zēna vokālās dotības jau pirmajā noklausīšanās reizē un nodarbojies ar viņu pēc stundām, neprasot maksu.

“Viņš pilnīgi pārvērtis manu dzīvi!” tā bija pārliecināts E. Čudakovs. Pateicoties regulārajām dziedāšanas nodarbībām, Eduards 16 gadu vecumā jau bija pilnīgi izārstējies no mātes pārmantotās plaušu kaites. 

Bet pēc tam, kad skolotājs V. Bogojavļenskis aizvedis Eduardu uz Džuzepes Verdi operas “Rigoleto” uzvedumu Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātrī (tagad – Latvijas Nacionālā opera un balets), jauneklis sāka sapņot par Rigoleto lomu. Vēlāk šis sapnis viņa dzīvē piepildījās!

“Mēs dzīvojām pašā Rīgas centrā, gājām pastaigāties uz Operas skvēru, kur es spēlējos smilšu kastē, kas tolaik atradusies vietā, kur tagad ir uzstādīts piemineklis ievērojamam diriģentam Leonīdam Vīgneram.Tas bija liktenis”, konstatējis operdziedātājs.

1968. gadā Eduards Čudakovs iestājies Latvijas Valsts konservatorijas sagatavošanas kursos un 1969. gadā – Aleksandra Viļumaņa (1910–1980) vokālajā klasē. Vokālais pedagogs bija iecerējis izveidot no viņa tenoru, taču enerģiskais skolnieks tam stingri pretojās: “Vai nu es būšu baritons, vai nu Jūs būsiet mironis!” Un pasniedzējs piekāpās neatlaidīgajam audzēknim.

Dziedātājs E. Čudakovs uzskatījis, ka viņam bija ļoti paveicies ar pasniedzējiem, piemēram, ar Aleksandru Viļumani, Pēteri Pečerski (1914–1974), Leonīdu Vīgneru (1906–2001). 1974. gadā Latvijas Valsts konservatorija tika pabeigta. 1975. gadā Eduards Čudakovs kļuvis par komponista Emīla Dārziņa simtgadei veltītā republikāniskā vokālistu konkursa laureātu.

No 1974. līdz 1978. gadam un no 1981. līdz 1990. gadam Eduards Čudakovs bija Latvijas Valsts filharmonijas solists. No 1978. līdz 1981. gadam – Krasnojarskas Valsts operas teātra (KVOT) solists Krievijā; no 1991. līdz 2001. gadam – Latvijas Nacionālās operas (LNO) solists. No 2004. līdz 2011. gadam viņš uzstājās kā viesmākslinieks Tartu operas teātrī “Vanemuine” (Igaunijā).

Operas, kurās Eduards Čudakovs izpildījis baritona partijas:

P. Čaikovska operā “Jevgeņijs Oņegins” (KVOT, 1978. g.);

P. Čaikovska “Jolanta” (KVOT, 1979. g.; LNO 1991. g.);

P. Čaikovska “Pīķa dāma” (KVOT, 1981. g.);

V. A. Mocarta “Figaro kāzas” (LNO, 1992. g.);

Dž. Rosīni “Seviljas bārddzinis” (KVOT, 1978. g.; LNO, 1991. un 2001. g.);

Dž. Pučīni “Turandota” (LNO, 1994. g.);

Dž. Pučīni “Bohēma” (LNO, 1995. g.);

Dž. Pučīni “Madama Butterfly” (LNO, 1994. g.; Vanemuine, 2004. g.);

P. Maskanji “Zemnieka gods” (LNO, 1993. g.);

Dž. Verdi “Traviata” (LNO, 1994. g.; Vanemuine, 2004. g.);

Dž. Verdi “Rigoleto” (LNO, 1994. un 1995. g. (atjaunojums); Vanemuine, 2007. g.).

Daudz ievērības dziedātājs Eduards Čudakovs bija veltījis kamermūzikas vokālo skaņdarbu izpildei, viņa iecienītāko skaņdarbu vidū bija komponistu Franča Šūberta, Roberta Šūmaņa, Gustava Mālera, Pētera Čaikovska, Sergeja Rahmaņinova, Georgija Sviridova un Valērija Gavriļina muzikālās kompozīcijas.

Eduards Čudakovs radoši sadarbojies ar daudziem ievērojamiem diriģentiem, piemēram, ar Aleksandru Viļumani, Tadeušu Voicehovski, Paulu Megi.

Operdziedātāja skatuves partneri bijuši pasaulslavenie operas solisti, tādi kā itāliešu tenors Džanfranko Čekele un ķīniešu izcelsmes tenors Vorens Moks; ievērojamā itāliešu operdziedātāja Fiorenca Kosotto (mecosoprāns) un krievu operdziedātāja Marija Garcevska (mecosoprāns); izcilās latviešu operdziedātājas Inese Galante (soprāns), Inga Kalna (soprāns) un krievu operdziedātāja Tatjana Monogarova (soprāns), kā arī bass Nikolajs Goršeņins un krievu basbaritons Jurijs Škļars.

Koncertprogrammās E. Čudakovs uzstājies kopā ar pazīstamiem mūziķiem – ērģelniecēm Jevgeņiju Ļisicinu, Regīnu Kamenščikovu un ērģelnieku Oļģertu Cintiņu, pianistēm Liānu Embovicu, Irinu Haradžanjanu un pianistiem Ingmāru Zemzari, Vladimiru Hohlovu (1947–2017).

Eduards Čudakovs ir miris 2025. gada 29. jūlijā Rīgā. Apbedīts Jaunciema kapos.

                                                                                           Aleksandrs Malnačs