Nikolajs Goršeņins
Nikolajs Goršeņins (1947. g. 20. decembrī Katalovā, Pasienes pagastā, Ludzas novadā, Latvijas PSR – 2000. g. 13. oktobrī Rīgā, Latvijas Republikā) – operdziedātājs (bass).
1975. gadā Nikolajs Goršeņins absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas profesora Aleksandra Viļumaņa-seniora vokālo klasi.
1975. gadā operdziedonis Nikolajs Goršeņins kļuvis par Latvijas PSR operas un baleta teātra (tagad – Latvijas Nacionālā opera un balets) solistu. Visas savas radošās darbības laikā viņš apguvis aptuveni trīsdesmit operu partijas no klasiskā repertuāra.
Nikolaja Goršeņina balss ir neaizmirstama tiem, kas viņu dzirdējuši uz Operas skatuves. Operdziedātāja spēcīgai balsij bija daiļskanīgs tembrs, viņa balss vienlīdz labi un vienmērīgi skanēja visā vokālā diapazonā. Viņš bija milzu auguma, izcils dramatiskais aktieris un spīdošs basa partiju izpildītājs.
Nikolaja Goršeņina nozīmīgākās operu partijas:
Filips (Dž. Verdi operā “Dons Karloss”);
Zakarija (Dž. Verdi operā “Nabuko”);
Ramfiss (Dž. Verdi operā “Aīda”);
Timurs (Dž. Pučīni operā “Turandota”);
Raimondo (G. Doniceti operā “Lučija di Lamermūra”);
Mefistofelis (Š. Guno operā «Fausts»);
Johanāns (R. Štrausa viencēliena operā “Salome”);
Kecals (B. Smetanas operā “Pārdotā līgava”);
Gremins (P. Čaikovska operā “Jevgeņijs Oņegins”);
Karalis Renē (P. Čaikovska viencēliena operā “Jolanta”);
Boriss Godunovs, Varlāms (M. Musorgska operā “Boriss Godunovs”) u.c.
1983. gadā Nikolajs Goršeņins piedalījies republikāniskajā vokālistu konkursā un ieguvis otro vietu. 20. gadsimta 80. gadu beigās operdziedātājs piedalījies Fjodora Šaļapina festivālā Kazaņā (Tatārijas APSR).
Daudzkārt Latvijas Nacionālās operas un baleta trupas sastāvā Nikolajs Goršeņins devās aizrobežu viesizrādēs, tostarp, uz Vāciju. Viņš uzstājās solokoncertos Latvijā un ārvalstīs – dziedāja Viļņā, Tallinā, Kazaņā, Maskavā un Sanktpēterburgā.
Latviešu komponists Arturs Maskats, pieminot Nikolaju Goršeņinu, teicis: “Operā mēs saucām viņu vienkārši par Koļu, un šajā vārdā nebija lētas familiaritātes zīmoga, jo paša Koļas būtībā nebija vēlmes pakāpties uz oficiālu godinājumu un slavinājumu pjedestāla. Koļu visi ļoti mīlēja, viņš bija vienkāršs, reizēm aizkustinoši mīļš un naivs, ļoti ticīgs, ar viegli ievainojamu dvēseli, apveltīts ar dabas bērna skaidrību un tiešumu.”
Nikolajs Goršeņins bija ierakstījis kompaktdisku ar operu ārijām, dažādu valstu un laikmetu komponistu romancēm.
Nikolajs Goršeņins ir miris 2000. gada 13. oktobrī Rīgā, apbedīts Jāņa/ Ivana kapos Rīgā. Tuvinieku, draugu un kolēģu gaišā piemiņā viņš ir palicis kā komunikabls, pretīmnākošs cilvēks.
Dzīvesbiedre: pianiste Anna Roždestvenska.
Apbalvojumi:
1997. gadā – Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts – “Par izciliem mākslinieciskiem sasniegumiem operu uzvedumos”;
1998. gadā – prēmijas “Aldaris” laureāts.
Marima Mihaileca
Informācijas avoti:
Nikolajs Goršeņins. Latvijas labākais bass. – «Zeme», 1998. g. 27. martā;
Лауреаты’ 97 о своих победах и поражениях. – «Панорама Латви», 1998, 12 марта;
Евгения Подберезина. Памяти выдающегося баса. – «Ригас балсс», 2001, 8 мая;
Анна Горшенина. Счастье параллельного полета. – «Вести сегодня», 2001, 23 октября.
Trojanovskis Viktors. Ludzas zeme: rajona daba, vēsture, šodiena — Ludza: Ludzas rajona padome, 2004.–241. lpp.
Ilustrācijas tēmai
