Sākumlapa > Tēmas > Personas
 Samsons Izjumovs

Samsons Izjumovs

Samsons Izjumovs (1950. g. 20. maijā Daugavpilī) – operdziedātājs un kamerdziedātājs (baritons).

Samsona Izjumova vecāki, dramatiskie aktieri, sapņoja par to, ka dēls sekos viņiem pa pēdām, tomēr jaunībā S. Izjumovu vairāk saistīja mūzika, nevis teātra māksla. Viņš iestājās Rīgas Jāzepa Mediņa skolā, kuru absolvēja 1974. gadā, pēc tam Latvijas Valsts konservatorijas Vokālās mākslas nodaļas (1974.-1979. g.) profesora Gurija Antipova klasē un kļuva par operdziedātāju. 1978. gadā, vēl studiju laikā, S. Izjumovs tika uzaicināts par solistu Latvijas Nacionālajā operā. Tā Latvijā parādījās skatuves mākslinieks, kurš ar laiku pierādīja, ka uz operas skatuves viņš ir vienlīdz  izcils gan vokālās mākslas, gan dramatiskās aktierspēles meistars.

Operdziedātāja debija notika, izpildot Jevgeņija Oņegina operas partiju. Pakāpeniski, iegūdams profesionālo pieredzi, viņš sāka izpildīt praktiski visas galvenās operu partijas no liriski dramatiskā baritona repertuāra: Žoržs Žermons (Dž. Verdi operā «Traviata»); Šārpless (Dz. Pučīni operā «Madāma Baterflaja»); Nabuko (Dž. Verdi operā «Nabuko»); Grāfs Ankarstrēms, Renāto (Dž. Verdi operā «Masku balle»); Amonasro (Dž. Verdi operā «Aīda»); Skarpijs (Dž. Pučīni operā «Toska»); Dēmons (A. Rubinšteina operā «Dēmons»); Vecais trimdinieks, Boriss Timofejevičs (D. Šostakoviča operā «Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta»); Tomskis (P. Čaikovska operā «Pīķa dāma»); Jevgeņijs Oņegins (P. Čaikovska operā «Jevgeņijs Oņegins»), Aleko (S. Rahmaņinova operā „Aleko”) un daudzas citas.  

Operdziedātāja repertuārā ir arī baritona partijas no lielās formas skaņdarbiem: V. A. Mocarta «Rēkviems», Dž. Verdi «Rekviēms», G. Forē «Rekviēms», J. Brāmsa «Vācu rekviēms», K. Orfa kantāte «Carmina Burana».

Samsona Izjumova talants ir atzīts ne tikai Latvijā, citu teātru pazīstamie režisori, piemēram, Romāns Korfmans aicina viņu piedalīties operu izrādēs (S. Rahmaņinova operā «Aleko» Amsterdamā), kā arī Valērijs Gergijevs (Dž. Verdi operās «Traviata» un «Dons Karloss» Sanktpēterburgas Marijas teātrī), Jevgeņijs Kolobovs (G. Doniceti operā «Marija Stjuarte» Jaunajā operā).

Operdziedātājs piedalījās arī M. Musorgska „Nāves deju un dziesmu”(«Песни и пляски смерти») izpildījumā Milānā, S. Rahmaņinova operā «Aleko» (Aleko partijā) Parīzē 1992. gadā (diriģents Vladimirs Fedosejevs). Latvijas operdziedātājs piedalījās Brēgencas festivālā Austrijā 1995. gadā (dziedot N. Rimska-Korsakova operā «Leģenda par neredzamo Kitežas pilsētu un jaunavu Fevroniju»); viņš izpildīja Žorža Žermona partiju (Dž. Verdi operā «Traviata») Klāgenfurtē, Austrijā 1998.-1999. gadā. Samsons Izjumovs piedalījās Krievijas festivālos „Sarkanais laukums ielūdz” («Красная площадь приглашает») un  «Irina Arhipova ielūdz» un citos.   
             Samsona Izjumova balss tembram piemīt «samtaina nokrāsa», viņa baritonam raksturīgs „sulīgs” un silts skanējums, viņa vokālo priekšnesumu izpildīšanas maniere ir visai cēla un pievilcīga. Spoža aktiermāksla, spēja iedziļināties izpildāmo tēlu būtībā un dabas dotā piemērotība skatuvei garantē Samsonam Izjumovam pastāvīgus panākumus un plašas publikas atzinību.

Skatuves māksliniekam ir arī plašs kamermūzikas priekšnesumu repertuārs, viņš uzstājas ar solokoncertiem Latvijā un aiz tās robežām. 2000. gadā tika izdots kompaktdisks „Samsons Izjumovs. Operu ārijas” («Самсон Изюмов. Оперные арии»).

 

Apbalvojumi un konkursi:

Alfrēda Kalniņa starptautiskā vokālistu konkursa laureāts Rīgā  (1979. g., 2. prēmija);

Georga Otsa starptautiskā vokālistu konkursa laureāts Tallinā (1985.g., 1. prēmija);

Teātra gada prēmija (1994. g., 1997.g.);
Lielās Mūzikas Balvas laureāts (1996. g.); 

Balvas  «Aldaris» laureāts (1997. g.);
Ceturtās pakāpes Triju Zvaigžņu Ordeņa kavalieris (2010. g.).  

 

Bibliogrāfija:

Изюмов, Самсон. Все начиналось с Демона и Отса. (Viss sākās no Dēmona un Otsa.) Телеграф. . - N 245 (19 дек. 2003),20. lpp;

Izjumovs Samsons. „Izjumovs šokolādē” : Rīgas Balss - 2000. - 22. maijs 14. lpp.;

Изюмов, Самсон. Вавилонскому царю исполнилось 50. (Bābeles ķeizaram apritēja 50.)  : “Час - 2000.  - 26 мая, 8. lpp.;

Inese Lūsiņa. Operzvaigžņu ceļi jaunajā gadā : Diena - 1999. - 11. janv. 14. lpp.;

Inese Lūsiņa. Savrupais Samsons Izjumovs : Diena - 1997. - 14. marts 12. lpp.

Marina Mihaileca

Ilustrācijas tēmai