Vladimirs Okuņs
Vladimirs Okuņs (1943. gada 12. maijā, Daugavpilī, Ostlandes reihskomisariāta Latvijas ģenerālapgabalā) – operdziedātājs, baritons, Latvijas Nacionālās Operas un Baleta (LNOB) solists un režisors.
Operdziedātājs Vladimirs Okuņs ir dzimis 1943. gada 12. maijā nacistu okupētajā Daugavpilī, tolaik – Ostlandes reihskomisariāta Latvijas ģenerālapgabalā.
Pēc Otrā pasaules kara beigām Daugavpilī tika izveidota Mūzikas vidusskola, šeit Vladimirs apguvis vijoles spēli pie tolaik slavenā mūzikas pedagoga Paula Krūmiņa. Vēlāk apdāvinātais jauneklis sapratis, ka vijoles spēle nav viņam pa prātam, un pārņēmis no sava pedagoga aizraušanos ar radioamatierismu – raidītāju, uztvērēju un antenu konstruēšanu.
Kāds draugs pierunājis Vladimiru Okuņu izmēģināt savus spēkus Daugavpils Mūzikas vidusskolas Vokālajā nodaļā. Tā Vladimirs nonācis noklausīšanā pie dziedātājas un vokālās pedagoģes Gaļinas Čumačenko – un pēc tam, 1961. gadā, viņš tika uzņemts Vokālajā nodaļā. Kā pedagoģe Čumačenko centās attīstīt savā audzēknī vokālā snieguma izteiksmīgumu, pieslīpējot katru vokālā skaņdarba frāzi. Jau mācību Mūzikas vidusskolā laikposmā Vladimiru piesaistījusi teatrālā māksla: viņš apmeklējs nodarības Pionieru nama Drāmas pulciņā.
1964.-1970. gadā Vladimirs Okuņs mācījās Latvijas Valsts konservatorijas Aleksandra Viļumaņa un Gurija Antipova klasē. Dziedātājs iestājies 1. kursā ar basa repertuāru un triju gadu laikā pedagogs Viļumanis centās “pacelt” audzēkņa balsi no zemāka diapazona uz augstāku, pārveidojot balss diapazonu par baritonālu, bet pēc tam A. Viļumanis nodevis savu audzēkni slavenajam operdziedonim, basam Gurijam Antipovam, kuram kā pedagogam Vladimirs bija pirmais audzēknis.
1969. gadā vecāko kursu studentu pieņēma par solistu Latvijas Valsts Operas un Baleta teātrī (LVOBT) (patlaban – Latvijas Nacionālā Opera un Balets). Par viņa audzinātāju kļuva diriģents Rihards Glāzups, kurš pacietīgi pieradinājis jauno aktieri uzstāties uz skatuves. Operdziedātājs atceras, cik stipri viņš nervozējis, kad viņam lika izpildīt Jeļecka partiju P. Čaikovska operā “Pīķa dāma”. Vladimiram likās, ka šī operas partija viņu vienkārši žņaudz! Un tad diriģents Glāzups nolēmis nodarboties ar solistu klasē. “Viņš lika man nodziedāt pirmo frāzi un jautāja: Vai jūs esiet noguris? Nē, vēl neesmu noguris. Tad turpināsim tālāk – un atkal tas pats jautājums. Tā pakāpeniski, atpūšoties, izpildījām katru frāzi, pēc tam sākām pa daļām salikt tās kopā un, visbeidzot, izdevās izpildīt visu partiju”, atceras savus pirmos soļus Operā dziedātājs.
Pirmās desmitgades laikā, uzstājoties uz skatuves, Vladimirs Okuņs izpildījis 22 vadošās operu partijas un kļuvis, līdzās izcilajam latviešu operdziedonim Pēterim Grāvelim, par galveno baritonālo partiju izpildītāju. Atveidojot tēlus uz skatuves, operdziedātājs vadījās no principa: pirmām kārtām priekšroka ir jādod aktiermākslai; jo viņš uzskata, ja pareizi nospēlēt lomu, tad arī vokālais sniegums būs tāds, kā vajag. Kopumā uz Latvijas Valsts Operas un Baleta teātra / Latvijas Nacionālās Operas un Baleta skatuves operdziedātājs Vladimirs Okuņs ir izpildījis aptuveni 70 operu partijas.
Vladimira Okuņa nozīmīgākās operu partijas uz LVOBT - LNO skatuves:
Eskamiljo – Žorža Bizē operā “Karmena”(1970. g., 1993. g., 2001. g.);
Dons Žuāns – V. A. Mocarta operā “Dons Žuāns” (1972. g.);
Jevgēņijs Oņegins – Pētera Čaikovska operā “Jevgeņjs Oņegins”(1972.g., 1978. g.);
Figaro – Džoakīno Rosīni operā “Seviljas bārddzinis”(1975.g., 1986. g.);
Žoržs Žermons – Džuzepes Verdi operā “Traviata”(1977.g., 1988. g.);
Jago – Dž. Verdi operā “Otello”(1980.g.);
Etiopijas ķēniņš Amonasro – Dž. Verdi operā “Aīda” (1982.g., 1998.g.);
Rigoleto – Dž.Verdi operā “Rigoleto”(1987. g., 1993. g.);
Policists apkaimes uzraugs – Dmitrija Šostakoviča operā “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta”(2006.g.).
Gadiem ritot, Vladimirs Okuņs kļuvis par vadošo baritonālo partiju izpildītāju. Viņš ir talantīgs aktieris ar lieliskām skatuviskām dotībām, profesionāls operdziedātājs ar pārliecinoši vīrišķīgu vokālo izpildījumu.
Operdziedonis saņēmis ielūgumus piedalīties operu izrādēs Viļņā, Tallinā, Rostokā, Maskavā un Sanktpēterburgā. Viņš dziedājis Eskamiljo partiju Savonlinnas Operas festivālā Somijā, izpildījis Jago partiju Valērija Gergijeva iestudētajā izrādē Sanktpēterburgas Marijas teātri, 1991. gadā Londonas Koventgārdena teātrī un 2001. gadā Varšavas Lielā teātra pirmizrādē.
Viņš piedalījies vairāk nekā 1500 koncertos Somijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā, Dānijā, Bulgārijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Spānijā, Kubā, Krievijā un citur. Koncertos ar devīzi “Baltijas jūra – miera jūra” dziedātājs kopā ar slaveno latviešu komponistu Raimondu Paulu uzstājies Somijas, Zviedrijas, Vācijas un Dānijas pilsētās, iekļaujot programmās estrādes, klasisko un kamermūzikas repertuāru.
Līdztekus darbībai opermūzikas jomā Vladimirs Okuņs aizrāvās ar estrādes dziesmu izpildīšanu. Savulaik, vēl PSRS pastāvēšanas periodā, viņš no Latvijas ticis deleģēts uz Pirmo Vissavienības estrādes dziesmu konkursu. Konkursa noteikumi bija šādi: katram dalībniekam obligāti jāizpilda jauna dziesma, kuru sacerējis konkursanta pārstāvētās padomju republikas komponists. Tā liktenis bija savedis vienu talantīgu rīdzinieku - Vladimiru Okuņu - ar citu talantīgu rīdzinieku - komponistu Anatoliju Hvoiņicki. Komponista sacerētā dziesma “Laikabiedri” (kriev.- «Ровесники») nesa tās izpildītājam panākumus – viņš kļuva par konkursa laureātu. Kopš šā brīža sākās daudzas desmitgades ilgusī radošā sadarbība un draudzība starp komponistu un dziedātāju. Pēc pirmā konkursa dziedātājs vēl divreiz kļuvis par Vissavienības estrādes dziesmu konkursu laureātu – 1973. gadā un 1975. gadā. Viņš kļuvis arī par 1978. gadā Kubā rīkotā Pasaules Jaunatnes un Studentu festivāla laureātu. Kā estrādes dziedātājs viņš pirmām kārtām izvēlējās skaņdarbus pēc dziesmu tekstiem un centās katru skaņdarbu pārvērst par trīs minūšu izrādi pie mikrofona.
1991. gadā Vladimirs Okuņs absolvējis Maskavas Teātra mākslas akadēmijas Muzikālo teātru režijas nodaļu. Pēc tam viņš kā režisors sācis strādāt dzimtajā teātrī, iestudējot operas uz tā skatuves.
Režisora Vladimira Okuņa iestudētās operas uz LNOB skatuves:
Džakomo Pučīni operas – “Madama Batterfly”, “Bohēma” un “Toska”;
Šarla Guno opera “Fausts”;
Pētera Čaikovska operas “Jegeņijs Oņegins ” un “Jolanta”;
Nikolaja Rimska-Korsakova opera “Sniegbaltīte”.
Sabiedriskā darbība:
No 1974. gada Vladimirs Okuņs – Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) biedrs.
Apbalvojumi un goda nosaukumi:
1978. g. – Vladimirs Okuņs - Komjaunatnes prēmijas laureāts par aktīvu dziesmu jaunatnei propagandu. Vienlaicīgi ar viņu ar šo prēmiju tika apbalvoti dzejnieks Jānis Peters un mākslinieks Jānis Anmanis.
1980. gadā Vladimiram Okuņam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums.
2013. g. – Vladimirs Okuņs apbalvots ar LNOB sponsora A/S “Latvijas Gāze” prēmiju par mūža ieguldījumu mākslā.
Ģimene:
Vladimira dzīvesbiedre: Svetlana Okuņa – vijolniece, LNOB orķestra koncertmeistare, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere.
Meita Diāna Ketlere – slavenā pianiste, Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas profesore.
Tekstu sagatavojusi Ludmila Pribiļska
Foto: Vladimirs Okuņs Džordža Gēršvina operā “Porgijs un Besa”. 1970. gadi. Fotogrāfijas autors nav zināms. LVKFFD arhīvs.
Informācijas avoti:
VLADIMIRS OKUŅS / ВЛАДИМИР ОКУНЬ. Латгальская краевая библиотека.
Latvijas padomju enciklopēdija 10 sējumos / redkol.: Z. Banka ... [u.c.] ; galv.red.: P. Jērāns. 7. sēj. Mons – Plato. - Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1986. – 747, [4] lpp. : il., [12] lp. kartes.
Latvijas enciklopēdija: 5 sēj. / galv. red. Sigita Hirša. 4.sēj. LATV - ROJA. – Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība [SIA], 2007. – 1023 lpp. : 22 kartes, 44 tabulas, 1865 attēli. ISBN 9984-94820-X ISBN 9789984948249
Briede Vija. Jaunās balsis / Vija Briede. – Rīga : Liesma, 1981. – 157 lpp.
В. Бриеде. Счастливая пора исканий. Портрет лауреата премии Ленинского комсомола Владимира Окуня. – «Советская молодежь», Nr.203 (21.10.1979).
А. Шаврей. Звезда латвийской оперы Владимир Окунь отметил юбилей. LSM, 20 мая 2018 года.