Sākumlapa > Tēmas > Personas
Anatolijs Savčenko

Anatolijs Savčenko

Anatolijs Savčenko (1933.g. 30.maijā Vitebskā, Baltkrievijā – 1998.g. 18.septembrī Rīgā ) – operdziedātājs (tenors).               

1945. gadā, būdams pusaudzis, Anatolijs Savčenko kopā ar saviem vecākiem pārcēlās dzīvot uz Rīgu, šeit viņš turpināja mācīties vidusskolā. 1947. gadā viņš pabeidza astoto klasi un sāka strādāt par frēzētāju Rīgas Autoelektroaparātu būves rūpnīcā.

1952. gadā Anatolijs Savčenko tika iesaukts militārajā dienestā. Dienējot Padomju armijā, viņš sāka dziedāt karavīru korī, jo atklāja, ka viņam ir lieliska dzirde un brīnišķīgas vokālās dotības. A. Savčenko nosūtīja mācīties uz mūzikas skolu pieaugušajiem, kā arī ar laiku uzticēja viņam vadīt armijas kori.

Pēc militārā dienesta beigām Anatolijs atgriezās Rīgā un atkal sāka strādāt rūpnīcā. Bet viņa mīlestība uz mūziku un vēlme dziedāt aizvien pieauga, tādēļ A. Savčenko iestājās Dzelzceļnieku kultūras nama vokālajā studijā, kur mācījās dziedāt.

1957. gadā Anatolijs Savčenko ieņēma pirmo vietu republikāniskajā jauno izpildītāju konkursā, un viņu aicināja dziedāt Operas teātra korī. Darbs teātrī pavēra viņa priekšā jaunu, līdz šim neredzētu, brīnumjauko operas pasauli. A. Savčenko cītīgi turpināja apgūt vokālo mākslu, attīstīt un līdz pilnībai izkopt savu balsi. Pēc diviem gadiem topošajam operdziedātājam sāka piedāvāt nelielas solo partijas, ar kurām viņš veiksmīgi uzstājās. Pēc tam bija dažu mēnešu ilgā stažēšanās pie bulgāru profesora I. Josifova, bet pēc tās A. Savčenko sāka mācīties pie Rīgas slavenībām – pie operas solista un Konservatorijas profesora A. Viļumaņa, kā arī pie lieliskās latviešu operdziedātājas Alīdas Vānes.  

Pakāpeniski, sākot ar 1960. gadu, Anatolijs Savčenko sāka izpildīt visas Operas teātra liriskā tenora partijas. Viņš izpildīja Hercoga operas partiju, jaunā Fausta partiju, grāfa Almavivas partiju, Vladimira partiju, Alfrēda partiju, Rūdolfa partiju, Sinodāla partiju, kā arī Alekša partiju O. Grāvīša operā  «Audriņi». Anatolijs Savčenko lieliski izpildīja Ļenska operas partiju (P. Čaikovska opera „Jevgeņijs Oņegins”), bija nepārspējams Hofmana partijas izpildītājs (Ž. Ofenbaha operā «Hofmana pasakas»). Pēc neilga laika operdziedātājs kļuva par vienu no vadošajiem operas trupas solistiem.

Аnatolija Savčenko vokālā tehnika bija nevainojama, viņa balss tembrs skanēja silti un sulīgi. Operdziedātāja balss allaž bija labi dzirdāma visā Operas teātra zālē.

 Operdziedātājs bieži uzstājās koncertos, izpildīja populāros vokālos skaņdarbus. Izpildot jebkuru, pat pašu nelielāko un vienkāršāko skaņdarbu, operdziedātājs atrada īpašus izteiksmes līdzekļus, jaunu vokālo tonalitāti. Viņa izpildījums allaž bija augstā profesionālā līmenī, viņa priekšnesumi atšķīrās ar augstu māksliniecisko izteksmīgumu, un tādēļ viņam vienmēr bija plašs talanta pielūdzēju loks Rīgas publikas vidū.

1993.-1998. gadā Anatolijs Savčenko dziedāja romances teātrī «Белая хризантема» („Baltā krizantēma”). Pārsvarā viņš dziedāja romances un dziesmas  – gan solo izpildījumā, gan duetā.

Anatolijs Savčenko miris Rīgā 1998. gada 18. septembrī.

 

Goda nosaukumi:

Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1975. g.).

 

Publikācijas par  А. Savčenko:

Гурин, А. Пел душой (Viņš uzstājās, dvēselei dziedot): Русская газета - 1998. - 26 сент. 8. lpp.;

Шабалин, Георгий. Он песне отдал все сполна (Viņš visu ir atdevis dziesmai): Панорама Латвии - 1998. - 30 окт. 3. lpp.;

Кисис, Наталья. "Ленский со мной - на всю жизнь!" („Ļenskis ir ar mani – uz mūžu!”) : Диена - 1997. - 29 нояб. 8. lpp.;

Радин, И. Анатолий Савченко : Советская молодежь - 1964. - 25 ноября

Marina Mihaileca

Ilustrācijas tēmai