Sākumlapa > Tēmas > Personas
Pāvels Ribakovs

Pāvels Ribakovs

Pāvels Ribakovs (1910, Ņižņija Tagila, Krievijas Impērija - 25.06.1991, Rīga) — Rīgas Politehniskā institūta Mašīnbūves katedras docents.

Pāvels Ribakovs ir dzimis Permas guberņas Ņižņijā Tagilā, strādnieku ģimenē. Viņa tēvs – Iļja Ribakovs strādājis par lokomotīves mašīnistu, māte - mājsaimniece. 1928. gadā Pāvels absolvējis 2. pakāpes (deviņgadīgo) skolu un sācis strādāt par virpotāju Ņižņijtagilas metalurģiskajā rūpnīcā. No 1929. līdz 1932. gadam viņš studējis tehnikumā, kur ieguvis kalnu tehniķa-mehāniķa specialitāti.  

Pēc tehnikuma absolvēšanas Pāvels Ribakovs strādājis, remontējot iekārtas raktuvēs. No 1933. līdz 1936. gadam viņš dienējis Vladivostokā, Klusā okeāna kara flotē. Pēc demobilizācijas P. Ribakovs pārbrauca uz Sverdlovsku (patlaban – Jekaterinburga) un sācis strādāt rūpnīcā “Uralmaš”.   

Otrā pasaules kara laikā P. Ribakovs strādājis Vladivostokas kara uzņēmumos.

1943. gadā P. Ribakovs absolvējis Tālo Austrumu Politehnisko institūtu un ticis komandēts uz kuģu būvētavu. 1944. gadā viņš pēc lielinieku partijas institūciju norīkojuma ticis pārcelts pasniedzēja darbā Tālo Austrumu Institūta.  

1946. gada februārī Pāvels Ribakovs pārcēlās uz dzīvi Rīgā un sāka strādāt par vecāko inženieri Metālu štancēšanas tresta Tehniskajā nodaļā, vēlāk – par galveno inženieri rūpnīcā “Sarkanā planēta”.

1948. gadā Pāvels Ribakovs pārgājis darbā uz Latvijas Valsts universitāti (LVU), kur strādājis par pasniedzēju. 1950. gadu sākumā viņš apguvis jaunu lekciju kursu studentiem “Darbmašīnu kinemātika” un iemantojis pelnītu autoritāti ne tikai kā lektors (mašīnbūves speciālists), bet arī kā ražošanas praktiķis.  

Pāvels Ribakovs sniedzis praktisku palīdzību rūpniecības uzņēmumiem un, rezultātā, ticis iecelts par Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts Zinātniski tehniskās komitejas galveno speciālistu mašīnbūves jomā, vienlaicīgi turpinādams pasniegt LVU.

1958. gada augustā Pāvels Ribakovs ticis pārcelts par vecāko pasniedzēju (uz pusslodzi) tikko savu darbu atsākušajā Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI).  1960. gadā viņš pilnībā pārgājis strādāt uz RPI (patlaban – Rīgas Tehniskā universitāte), kur ieņēmis Mašīnbūves tehnoloģiju katedras docenta amata p. i.. 1965. gadā P. Ribakovs iecelts par neklātienes fakultātes dekānu un par Instrumentālās ražošanas katedras docenta amata p. i.. 1970. gadā Ribakovs ticis apstiprināts docenta amatā “Mašīnbūves iekārtu” katedrā, bez attiecīgās disertācijas aizstāvēšanas.  

Tolaik docents Ribakovs jau bijis 20 zinātnisko rakstu un metodisko  izstrādņu autors. Par ilggadīgu un raženu darbību viņš ticis apbalvots ar virkni valsts apbalvojumu.  

1980. gadā docents Ribakovs aizgājis pensijā un sakarā ar to pārtraucis darbu RPI, tomēr vēl četru gadu laikā viņš uzturējis sakarus ar institūtu.

Pāvels Ribakovs ir miris 1991. gada 25. jūnijā Rīgā.

Sergejs Čuhins