Sākumlapa > Tēmas > Personas
Vladimirs Griško

Vladimirs Griško

Vladimirs Griško (1930. gada 13. aprīlī, Hersonas apgabalā, Ukrainā)  - Rīgas Politehniskā institūta (pašreizējās Rīgas Tehniskās universitātes) Mašīnu detaļu katedras docents.   

Vladimirs Griško ir dzimis 1930. gada 13. aprīlī Ukrainas PSR Hersonas apgabala  Krasnaja Poļana sādžā. V. Griško absolvējis nepilnu vidusskolas kursu ar izcilību, bet vidusskolu – ar sudraba medaļu. Pēc vidusskolas absolvēšanas viņš iestājās Odesas Jūras flotes inženieru institūta Kuģu mehānikas fakultātē, ko sekmīgi absolvēja 1952. gadā.

Pēc Odesas Jūras flotes inženieru institūta absolvēšanas Vladimirs Griško tika norīkots uz “Latvijas Jūras kuģniecību”, kur līdz 1953. gada martam viņš strādāja inženiera konstruktora amatā. Vienlaikus viņš pasniedza Rīgas Jūrniecības skolā.

1955. gadā Vladimirs Griško iestājās P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes aspirantūrā.  

1959. gadā Vladimirs Griško sāka strādāt Rīgas politehniskajā institūtā (RPI) (patlaban – Rīgas Tehniskā universitāte - RTU) par pasniedzēju, pasniedzot kursu  “Tehniskā mehānika”. 1963. gadā Vladimiram Griško tika uzticēts zinātniski vadīt  Radioaktīvo izotopu problēmu laboratoriju, un tajā pat gadā viņš saņēma vecākā pasniedzēja amatu RPI.  

1964. gadā Vladimirs Griško pabeidza darbu pie zinātņu kandidāta disertācijas un 1965. gadā viņam tika piešķirts tehnisko zinātņu kandidāta zinātniskais grāds. 1966. gadā V. Griško uz konkursa pamata tika ievēlēts Mašīnu detaļu katedras  docenta amatā.  

1969. gadā RPI docents Griško tika komandēts uz Lielbritāniju, lai tur iepazītos ar  metodēm un pētījumu rezultātiem lietišķās elastohidrodinamikas jomā. Būdams Lielbritānijā, viņš strādāja Londonas Universitātes “Imperial koledžas” laboratorijās.  Tajā pat gadā V. Griško apmeklēja Polijas Tautas Republiku – Poznaņas Politehnisko institūtu.

No Vladimira Griško 1977. gada raksturojuma: “1970. gadā V.A. Griško tika apstiprināts par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku, viņam ir vairāk nekā 120 zinātnisko darbu, monogrāfija “Zobratu pārvadu ilgizturības palielināšana” («Повышение долговечности зубчатых передач») (15 iespiedloksnes). Viņa izveidoto zinātnisko virzienu un laboratorijas darba rezultātus augsti vērtē PSRS Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijas Zinātniski tehniskās padomes Mašīnbūves sekcija. Visus šos gadus Griško veicis lielu organizatorisko darbu, kopš 1966. gada viņa vadībā tika aizstāvētas 5 zinātņu kandidāta disertācijas.”

1983. gadā Vladimirs Griško tika ievēlēts Rīgas Vagonbūves zinātniskās pētniecības institūta vecākā zinātniskā līdzstrādnieka amatā un pārgāja strādāt uz minēto institūtu. 

Sergejs Čuhins