Sākumlapa > Tēmas > Personas
Nikolajs Koroļkovs

Nikolajs Koroļkovs

Nikolajs Koroļkovs (01.12.1937 - 2012) – tehnisko zinātņu doktors, Rīgas Politehniskā institūta (no 1990. gada – Rīgas Tehniskā universitāte) profesors.

N. Koroļkovs dzimis 1937. gada 1. decembrī Ļeņingradas apgabala Mga pilsētā. Pēc kara ģimene pārcēlās uz Latviju. N. Koroļkova tēvs strādāja par Latvijas PSR Veselības ministrijas kursu pasākumu bāzes komendantu. 1954. gadā N. Koroļkovs beidza Rīgas 22. vidusskolu un iestājās Taškentas Politehniskā institūta Ķīmijas tehnoloģijas fakultātē. 1959. gadā institūtu beidza un ieguva vīndara tehnologa specialitāti. Līdz 1963. gadam N. Koroļkovs strādāja Taškentas Politehniskā institūta problēmu laboratorijā par vecāko inženieri, bet pēc tam par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku. 1963. gadā N. Koroļkovs aizstāvēja disertāciju un ieguva tehnisko zinātņu kandidāta grādu. Šajā gadā viņš tika apbalvots ar PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādes Lielo Sudraba medaļu.

1964. gadā N. Koroļkovs atgriezās Rīgā un iestājās darbā Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI). 1964. gadā N. Koroļkovs tika apstiprināts par Vispārējās ķīmijas tehnoloģijas katedras docentu. 1967. gadā viņu uz gadu aizsūtīja komandējumā uz Masačūsetsas tehnoloģisko institūtu zinātniska darba veikšanai. No 1964. līdz 1967. gadam N. Koroļkovs strādāja par RPI Ķīmijas fakultātes dekāna vietnieku. 1969. gadā aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju, un viņam piešķīra tehnisko zinātņu doktora grādu. Šajā laikā viņš bija publicējis 74 zinātniskos rakstus un divas grāmatas - „Jonītu sintēze” un „Jonu apmaiņas tehnoloģijas teorētiskie pamati”, ko izmantoja par mācību līdzekļiem kursa „Ķīmijas tehnoloģijas pamatprocesi un aparāti” apgūšanā. N. Koroļkovs vadīja studentu diplomdarbus, viņa pārraudzībā tika aizstāvētas trīs zinātņu kandidāta un divas zinātņu doktora disertācijas. 1971. gada novembrī N. Koroļkovam piešķīra Vispārējās ķīmijas tehnoloģijas katedras profesora nosaukumu. 1973. gadā profesors Koroļkovs Latvijas delegācijas sastāvā devās komandējumā uz Japānu, lai pētītu jautājumu par moderno jonu apmaiņas materiālu un plastmasu ražošanu un rūpniecisko pielietojumu. 1974. gadā N. Koroļkovs tika ievēlēts par RPI Vispārējās ķīmijas tehnoloģijas katedras vadītāju. 1979. gadā viņš jau bija publicējis 155 zinātniskos rakstus, 7 mācību līdzekļus un 2 monogrāfijas, viņam bija 5 autorapliecības. Profesors N. Koroļkovs bija PSRS Augstākās un vidējās izglītības ministrijas Ķīmiskās kibernētikas procesu un aparātu metodiskās komisijas loceklis, Zinātniski tehniskās padomes Ķīmijas, tehnoloģijas un ķīmiskās mašīnbūves sekcijas loceklis. N. Koroļkova ārzemju komandējumu rezultātus augstskola izmantoja, lai attīstītu jaunus zinātniskās pētniecības virzienus, piemēram, šķidro maisījumu sadalīšanas membrānu metodi, kuras rezultātus ieviesa zinātniskajā ražošanas apvienībā „Bioķīmiskie reaktīvi” (Olaine, Latvija) un Kišiņevas ledusskapju rūpnīcā.

1993. gadā profesors N. Koroļkovs beidza darbu Rīgas Tehniskajā universitātē.

Sergejs Čuhins