Lidija Semjonova
Lidija Semjonova (1925. gada 18. martā Ļeningradā [patlaban Sanktpēterburga], Krievijas PFSR – 2015. g. 7. maijā Rīgā, Latvijas Republikā) – Rīgas Politehniskā institūta (RPI ) Materiālzinātnes katedras docente no 1968. līdz 1991. gadam.
Tēvs – Aleksandrs Semjonovs, būvinženieris, miris 1941. gada novembrī.
Māte – Jekaterina Semjonova (dzim. Kočunova), feldšere akušiere.
1942. gadā absolvējot Ļeņingradas vidusskolu, smagajos Leņingradas blokādes laikos, Lidija Semjonova iestājās mācīties Jaroslavļas Pedagoģijas institūta Fizikas un matemātikas fakultātē. Tomēr tolaik, Lielā Tēvijas kara pārņemtajā Padomju Savienībā bija trūkuši metalurgi, un tādēļ 1943. gadā L. Semjonova tikusi pārcelta uz Maskavas Tērauda institūta otro kursu, lai tur turpinātu studijas.
1941. gada rudenī Lidijas māte Jekaterina Semjonova tikusi iesaukta dienestā armijā, un sākumā viņa strādājusi kara hospitālī Ļeņingradā, pēc tam – Jaroslavļā, kur tikusi norīkota uz 201. Latviešu strēlnieku divīzijas kara hospitāli (vēlāk šī divīzija pārveidota par 130. Latviešu strēlnieku korpusu). Kopā ar šo strēlnieku korpusu Jekaterina Semjonova 1944. gada beigās arī nonāca Rīgā.
Pēc Otrā pasaules kara beigām Lidija Semjonova pārcēlās uz dzīvi pie mātes – uz Rīgu, un šeit 1945.–1946. mācību gadā viņa pasniegusi Rīgas jungu skolā.
1948. gadā L. Semjonova absolvējusi Maskavas Tērauda institūtu un tikusi norīkota darbā uz Rīgas mežrūpniecības mehānisko rūpnīcu (vēlāk – Rīgas lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīca). Viņa vadīja šīs rūpnīcas laboratoriju un bija lietuves, kalšanas un termiskā cehu kuratore.
1952. gadā L. Semjonova iestājusies Maskavas Tērauda institūta aspirantūrā.
1956. gadā viņa aizstavējusi tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju.
1958. gadā L. Semjonova tikusi aicināta darbā uz Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mašīnmācības institūtu.
No 1961. līdz 1968. gadam viņa pasniedza karaskolā: vispirms Rīgas Augstākajā artilērijas inženieru karaskolā, kas 1963. gadā tika pārveidota par Rīgas Augstāko komandējošo inženieru karaskolu un 1965. gadā – par maršala S. Birjuzova Rīgas Augstāko komandējošo inženieru karaskolu.
No 1968. līdz 1991. gadam L. Semjonova strādājusi par docenti Rīgas Politehniskā institūta (RPI, patlaban Rīgas Tehniskā universitāte – RTU) Metālu tehnoloģijas katedrā.
L. Semjonova bijusi PSRS Mašīnrūpniecības Zinātniski tehniskās biedrības “Metālmācība un termiskā apstrāde” republikāniskās sekcijas vadītāja.
Lidija Semjonova ir daudzu zinātnisko un mācību metodisko darbu autore.
Lidija Semjonova mirusi Rīgā 2015. gada 7. maijā. Apbedīta Pļavnieku kapos.
Lidijas dzīvesbiedrs – Boriss Sočenovs (1916–1996).
Boriss Sočenovs bijis tālbraucēju kuģu kapteinis, 1947.–1953. gadā Latvijas PSR un Tālo Austrumu boksa čempions vidēji smagajā svarā. Viņš aizstāvējis disertāciju un ieguvis ekonomikas zinātņu kandidāta zinātnisko grādu, disertācijas tēma: “Ūdens transporta ekonomika un ekspluatācija”. Boriss Sočenovs bijis leģendārā buru kuģa “Kapella” kapteinis; pasniedzis civilās aviācijas ekonomiku Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā.
Irina Sočenova,
Lidijas Semjonovas meita
Informācijas avots:
Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. 5. daļa. – Rīga: RTU Izdevniecība, 2017. g., 496. lpp.
Ilustrācijas tēmai
