Nikolajs Skačkovs
Nikolajs Skačkovs (1948. g. 3. janvārī Omskas apgabalā, Krievijas PFSR) – inženierzinātņu doktors (Dr. sc. ing.), Rīgas Politehniskā institūta (RPI) (kopš 1990. g. – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU)) vecākais pasniedzējs (lektors).
Nikolajs Skačkovs ir dzimis netālu no Omskas, Sibīrijas lielās upes Irtišas krastos.
Skolā, kur mācījās Nikolajs, bija daudzu tautību bērni, starp viņiem bija arī vācieši. Vācu valodu, piemēram, mācīja vāciete, kura runāja Berlīnes dialektā. Tas Nikolajam Skačkovam noderēja vēlāk dzīvē, strādājot Vācijā, viņš varēja viegli kontaktēt ar vietējiem iedzīvotājiem, bet, strādājot Rīgas Politehniskajā institūtā, viņš vadīja laboratorijas nodarbības vācu studentiem.
1960. gadā Skačkovu ģimene no Omskas apgabala pārcēlās uz Kubaņu, kur Nikolajs pabeidza vienpadsmitgadīgo politehnisko skolu un 1965. gadā iestājās Maskavas Automehānikas institūtā. 1967. gadā viņu iesauca karadienestā. Viņam nācās dienēt Austrumvācijā.
Turpinot studijas institūtā, sākot ar trešo kursu N. Skačkovam par panākumiem mācībās bija piešķirta lielāka stipendija.
Pēc institūta viņš sāka strādāt Krasnodaras darbgaldu būves rūpnīcā, kurai bija laba slava daudzās valstīs – tā ražoja darbgaldus 70 valstīm, tos sūtīja uz ASV, Japānu, Vāciju, Lielbritāniju, Franciju u.c. zemēm. Jaunajam inženierim tā bija teicama prakse.
1976. gadā pēc apprecēšanās N. Skačkovs pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Viņu pieņēma darbā RPI par vecāko inženieri. 1980. gadā N. Skačkovs iestājās aspirantūrā (mūsdienās – doktorantūrā), to viņš sekmīgi pabeidza, Maskavā aizstāvēdams disertāciju, kuru 1984. gadā apstiprināja Padomju Savienības Augstākā atestācijas komisija. RPI (RTU) viņš strādāja un mācīja studentus no 1976. līdz 1992. gadam. 1986.–1987. gadā viņš stažējās Ķīnas Tautas Republikā. Vācu valoda Ķīnā nav visai izplatīta, tādēļ viņam nācās apgūt arī angļu valodu.
Rīgas Tehniskajā universitātē viņš vadīja kursu “Roboti un robottehnoloģiskās sistēmas”. Pēc robotu rūpnīcas un virkni citu rūpniecības uzņēmumu slēgšanas, pēc studiju pārtraukšanas augstskolās krievu valodā N. Skačkovs 1992. gadā pārgāja strādāt zinātniski tehniskajā kooperatīvā. Deviņdesmito gadu otrajā pusē un 2000. gados viņš beidza dažādus tirgvedības un reklāmas veidošanas kursus, kā arī starptautiskās kompānijas Bureau Veritas (BVQI) kvalitātes pārvaldes sistēmu ieviešanas kursus un audita kursus. 2001. gadā viņš uzvarēja konkursā par kvalitātes vadības sistēmu vadītāja amatu mašīnbūves uzņēmumos Rīgā: sākumā viņš strādāja Rīgas Kuģubūves, pēc tam Rīgas Vagonbūves rūpnīcā. Strādājot šajās rūpnīcās, viņš ieguva kvalitātes vadības sistēmu izstrādes, ieviešanas un audita pieredzi.
2002.–2004. gadā N. Skačkovs publicēja virkni rakstu Latvijā iznākošajā žurnālā “Качество” (“Kvalitāte”) un laikrakstā “Бизнес & Балтия” (“Bizness & Baltija”) par pieredzi kvalitātes vadības sistēmas ieviešanā, daudzas šīs atziņas ir aktuālas vēl līdz šai dienai.
2004. gadā N. Skačkovs piedalījās starptautiskajā konkursā uz Šveices firmas pārstāvja amatu Ķīnā un Honkongā. Viņa labās vācu un angļu valodas zināšanas šeit lieti noderēja. Šveices firma aizsūtīja viņu darbā uz Ķīnu, kur izdevās izveidot pārstāvniecību Guandunas provincē, tirdzniecības firmu Honkongā, kā arī uzcelt noliktavu eksporta un importa vajadzībām un montāžas līniju Guančžovā.
Pēc atgriešanās Latvijā N. Skačkovs strādāja par konsultantu hibrīdsistēmu ieviešanas jautājumos, iegūstot siltumenerģiju un elektroenerģiju no atjaunināmiem avotiem (saule, vējš u.c.). Kopš 2013. gada viņš strādā metālkonstrukciju izgatavošanas uzņēmumā. Tā produkcija tiek piegādāta celtniecības objektiem Baltijas un Ziemeļeiropas valstīs.
No 2011. līdz 2014. gadam Nikolajs Skačkovs bija Latvijas 11. Saeimas deputāts, ievēlēts no Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa”. Viņš darbojās Saeimas apakškomisijā par inovatīvo tehnoloģiju ieviešanas problēmām Latvijā.
N. Skačkovam ir ģimene – jauka sieva, lieliski bērni, mazmeita. Personiskajā dzīvē viņš aizraujas ar kalnu tūrismu (studenta gados viņš bija šī tūrisma veida instruktors), apmeklē muzejus un teātra izrādes, lasa literatūru par daudziem jautājumiem – par politiku, vēsturi, ekonomiku, tehnoloģiskajām un sociālajām inovācijām, par valsts pārvaldes sistēmu.
Sergejs Čuhins
