Sākumlapa > Tēmas > Personas
Boriss Roščins

Boriss Roščins

Boriss Roščins (26.12.1897, Rīga - 22.05.1963, Maskava) — teātra režisors,  no 1952. līdz 1963. gadam Rīgas Valsts muzikālās komēdijas teātra galvenais režisors. 

Pirmā pasaules kara laikā Roščinu ģimene evakuējās no Vidzemes guberņas uz Krievijas Impērijas iekšzemes guberņām. 1917. gada Boriss Roščins absolvējis  Maskavas Drāmas teātra teatrālo studiju.

Boriss Roščins strādājis par aktieri dažādos Maskavas teātros, no 1921. gada – par režisoru un māksliniecisko vadītāju Maskavas, Jekaterinburgas,  Jaroslavļas, Vladivostokas, Taškentas, Ašhabadas un citu pilsētu teātros. 1936. gadā viņš bijis Sverdlovskas Darba jaunatnes teātra galvenais režisors un mākslinieciskais vadītājs, bet pirms Otrā pasaules kara sākuma vadījis Internacionālo teātri Maskavā.

Pēc Otrā pasaules kara beigām Boriss Roščins atgriezās Rīgā. 1946. gada decembra vidū viņš iecelts par Daugavpils dramatiskā teātra direktoru un māksliniecisko vadītāju. 1947. gada jūnijā viņš, pēc paša lūguma, ticis atbrīvots no teātra direktora amata un līdz  1952. gadam strādājis tikai par Daugavpils teātra galveno režisoru.

Boriss Roščins bijis ļoti strādīgs, ārkārtīgi enerģisks, izsmalcināti intelektuāls cilvēks, viņam piemita neparastas organizatoriskās dotības. Īsā laikposmā viņam izdevās izveidot teātrī domu biedru kolektīvu, kas bija spējīgs risināt daudzveidīgus radošos uzdevumus.

Daugavpils krievu teātra daudzveidīgais repertuārs pievilka lielu skaitu skatītāju. Katrā teatrālajā sezonā tika veidota jauna kapitāla izrāde, kas B. Roščina vadībā apvienoja visu radošo kolektīvu. 1947. gadā par šādu “sezonas naglu” bija kļuvusi K. Treņeva luga “Ļubova Jarovaja”, 1948. gadā – A. Ostrovska drāma “Negaiss”, 1949. gadā – F. Šillera traģēdija “Kabala un mīlestība”, 1950. gadā – “Ģimene”, 1951. gadā – M. Gorkija luga “Jegors Buličovs un citi”.

Krievu klasiķa A. Ostrovska lugu “Negaiss” režisors B. Roščins iestudējis tautas traģēdijas garā. Lai to panāktu, viņš bija paplašinājis lugas ietvarus, iekļāvis izrādē krievu tautasdziesmas, P. Čaikovska un M. Musorgska mūziku, izmantojis kora skaņdarbus un pat papildinājis lugu ar virkni  mazsvarīgu personāžu. Šī izrāde izpelnījusies augstu publikas novērtējumu ne tikai Daugavpilī, bet arī Rīgā.

Lielu ievērību galvenais režisors piešķīris savu izrāžu muzikālajam noformējumam, dažas no tām tika iestudētas kā tautas lubu bildītes – ar mūziku, dziesmām, dejām un masu pastaigām.  

Pēc 1947.-1948. gada sezonas beigām Daugavpils Krievu drāmas teātris tika atzīts par labāko Latvijas perifērijas teātri.

1947. gadā Borisam Roščinam tika piešķirts Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums, bet 1950. gadā  – Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums.

1952. gadā Borisam Roščinam piedāvājam vadīt Rīgas Valsts muzikālās komēdijas teātri (no 1963. līdz 1992. gadam - Rīgas Operetes teātris), viņš  pārcēlās uz Rīgu un līdz 1963. gadam viņš bijis šā teātra galvenais režisors.  

Pēc Daugavpils Drāmas teātra reorganizācijas par muzikāli dramatisko teātri Boriss Roščins kā režisors bija iestudējis virkni izrāžu Daugavpilī, tai skaitā padomju dramaturgu - Ļ. Slavina lugu “Intervence” un V. Višņevska  lugu “Optimistiskā traģēdija”,  kā arī populāra ungāru komponista Imre Kalmana opereti “Marica”.

Boriss Roščins ir miris 1963. gada 22. maijā Maskavā, kur viņš bija devies ciemos pie dēla.  Teātra režisors apbedīts Meža kapos Rīgā.

 

Literatūra:

Л. Левитан. Был в Даугавпилсе театр (Bija Daugavpilī teātris) // Красное знамя, 1987, 3 марта;

Н. Фариновский. У истоков. К 100-летию со дня первого спектакля русского драматического театра в Динабурге-Двинске-Даугавпилсе //Фонды Даугавпилсского краеведческого и художественного музея, (Pirmsākumi. Par godu simtgadei kopš pirmās Krievu drāmas teātra Dinaburgā-Dvinskā-Daugavpilī izrādes dienas // Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja fondi) inv. Nr. Pg 3952;

Olgas Korņilovas personiskais arhīvs (Daugavpils);

http://www.kino-teatr.ru/teatr/activist/344833/bio/

http://dinaburg.ru/viewtopic.php?id=2766

http://www.gorod.lv/novosti/83765-s_trapa_samoleta_v_ob_yatya_lagerey#ixzz3FXOIGUUR

http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=89&q=Latvija&id=1367765&g=1

 

Fotogrāfijas no Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja fondiem.

 

Tekstu sagatavojusi Ludmila Žilvinska

Ilustrācijas tēmai