Sākumlapa > Tēmas > Personas
Raina Praudina

Raina Praudina

Raina Praudina (1935. gada 23. septembrī Čeboksaros, Čuvašijas APSR – 2019. g. 2. janvārī Maskavā) — teātra aktrise, Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece, KF Nopelniem bagātā skatuves māksliniece.

Raina Praudina (Praudiņa) ir latviešu izcelsmes Latvijas un Krievijas teātra aktrise. 

Raina Praudina (Praudiņa) ir dzimusi 1935. gada 23. septembrī Čeboksaros (Čuvašijas APSR, KFPSR). Viņas tēvs – pazīstamais aktieris, teātra režisors un pedagogs Boriss Praudins (Praudiņš) — tolaik bijis Čuvašijas Teātra skolas direktors, no 1945. līdz 1954. gadam - Rīgas Jaunatnes teātra mākslinieciskais vadītājs. Māte - Elvīra Kronberga — tolaik strādājusi Čeboksaru Krievu Drāmas teatrī (1934-1945), no 1946. gada – Rīgas Jaunatnes teātra aktrise. 

1960. gadā Raina Praudina absolvējusi Ļeņingradas Valsts teātra, mūzikas un kinematogrāfijas insitūta Aktiermākslas fakultāti. Dažus gadus – no 1960. līdz 1963. gadam – R. Praudina strādājusi Udmurtijas APSR Krievu Drāmas teātrī Iževskā.  

Sākot no 1963. gada, vairāk kā ceturtdaļgadsimtu Raina Praudina bija vadošā aktrise Rīgas Krievu Drāmas teātrī (patlaban — Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris).

 

Pamatlomas Rīgas Krievu Drāmas teātra izrādēs:

Nastja (Maksima Gorkija lugā “Dibenā”);

Bogojevska (M. Gorkija drāmā “Barbari”);

Raņevska (Antona Čehova drāmā “Ķiršu dārzs”);

Anna Andrejevna (Nikolaja Gogoļa komēdijā “Revidents”);

Grušē (Bertolda Brehta lugā “Kaukāza krīta aplis”);

Regana (Viljama Šekspīra traģēdijā “Karalis Līrs”);

Žanna d'Arka (Andreja Upīša traģēdijā “Žanna d'Arka”).

Rīgas publika atceras skatuves mākslinieces sniegumu, atveidojot centrālās sieviešu lomas tādās izrādēs, kā “Saplēstais rublis”/ «Разорванный рубль» (pēc Sergeja Antonova tāda paša nosaukuma garstāsta motīviem), latviešu klasiķa Rūdolfa Blaumaņa komēdijā “Skroderdienas Silmačos” (iestudējums krievu valodā) un Ž.B. Moljēra komēdijā “Skopulis”.

1970. gadā Rīgas Kinostudijā tika uzņemta televīzijas spēlfilma “Šūpoles” (režisors Rostislavs Gorjajevs). Filma vēsta par to, kā pēc nelaimīgās mīlestības meita izjauc mātes jaunās attiecības. Šajā filmā Raina Praudina tēlojusi Marijas Gavrilovnas lomu.  

No 1990. gada skatuves māksliniece sākusi spēlēt Maskavā – slavenajā Jevgeņija Vahtangova Akadēmiskajā teātrī. Uz tā skatuves viņa atveidojusi dažus spilgtus neaizmirstamus sieviešu tēlus: Akulīna Krasavina (Alekseja Ostrovska lugā “Balzaminova precības”); Bitīna (Eduardo de Filipo lugā “Cilindrs”); Nehama (Īzaka Bābela lugā “Saulriets”/ «Закат»).

No 2003. gada Raina Praudina spēlējusi Maskavas Teātrī “Pie Ņikitskas vārtiem” (Театр «У Никитских ворот»). Uz tā skatuves, spēlējot duetā ar Borisu Levinsonu, viņa spīdoši atveidojusi Fonsijas Dorsī lomu Donalda Lī Koburna traģikomēdijā “Džina spēle”/ «Игра в джин»; tēlojusi Sofiju Petrovnu izrādē “Sofija Petrovna” (pēc Lidijas Čukovskas tāda paša nosaukuma garstāsta motīviem). Skatītāju simpātijas bija iekarojusi arī Praudinas atveidotā vecāmāte Olga no izrādes “Es, vecāmāte, Iliko un Ilarions”/ «Я, бабушка, Илико и Илларион» (pēc gruzīnu rakstnieka Nodara Dumbadzes romāna motīviem). Aktrise uzstājusies arī uz A. Jabločkinas Centrālā Aktieru Nama teātra “Aktjorskij Dom” skatuves, kur lieliski nospēlējusi Nastasjas Merčutkinas lomu A. Čehova lugā “Jubileja” (visas četras minētās izrādes iestudējis režisors Arkādijs Kacs). Vitālas enerģijas un dzirkstoša humora pārpilna bija Praudinas tēlotā Estere no izrādes “Neaizmirstulītes”/ «Незабудки» pēc Ludmilas Uļickas lugas “Mans mazdēls Veniamins”/ «Мой внук Вениамин» (režisora Marka Rozovska iestudējumā).                          

1970. gadā aktrisei Rainai Praudinai tika piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukums; 1981. gadā — Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukums; 2017. gadā  — Krievijas Federācijas Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukums. Kopumā sava mūža laikā, ilgstoši kalpojot teātrī, aktrise Raina Praudina ir atveidojusi vairāk nekā divi simti lomu. 

Izcilais Krievijas režisors Marks Rozovskis rakstījis par viņu:“Rainas Praudinas atnākšana Teātrī “Pie Ņikitskas vārtiem” nozīmējusi nevis vienkārši grandiozu trupas pastiprināšanu, bet vēl ir devusi arī iespēju līdzināties uz augstākās klases aktiermākslu, iespēju mācīties no izcilā Meistara. Mēs esam dabūjuši šo aktrisi, kā likteņa dāvanu, kas kā no Debesīm ir nokritusi...” 

Rainas Praudinas dzīvesbiedrs bijis pazīstamais Latvijas un Krievijas teātra režisors, Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks Arkādijs Kacs, dēls – pazīstamais Krievijas teātra režisors Anatolijs Praudins.

Savā grāmatā “Uzslava bezmiegam”/ «Похвала бессоннице» (apgāds “Navona”, 2014. g.) režisors Arkādijs Kacs rakstījis: “Praudina nav aktrise – viņa ir spēlmane. Spēlmanis – tā nav profesija – tas ir dzīvesveids. Tādēļ viņa ar tādu uzmanību izturas pret visu, kas ir viņai apkārt, vienmēr ievērojot to, ko neprot saskatīt citi. Humora izjūta ir nevainojama. Smieklīgais tiek “izmakšķerēts” momentāni un, agri vai vēlu, pārstrādājot to sevī, viņa nodod to skatītājam. Tādēļ tik daudz lomu ir nospēlēts komēdijās. Lai kā mūs arī necenšas atšķirt no Dieva, spēlmaņa talants ir Dieva dāvana.”

Aktrise Raina Praudina ir mirusi pēc smagas slimības 2019. gada 2. janvārī. Skatuves māksliniece ir apbedīta Vvedenskas kapsētā Maskavā.      

 

Irēna Ase,  Aleksandrs Gurins