Gaļina Rosijska
Gaļina Rosijska (1949. g. 16. maijā, Omskā, Krievijas PFSR) – 1971.–1988. gadā Omskas Drāmas teātra aktrise, no 1988. gada – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra trupas aktrise.
Teātra aktrise Gaļina Rosijska ir dzimusi 1949. gada 16. maijā Omskā. 1971. gadā viņa absolvējusi Novosibirskas Teatrālo skolu. Par viņas diplomdarbu kļuva piedalīšanās brīnumainajā pasaku lugā «Sniega karaliene».
Pēc tam Omskas Drāmas teātra režisors Artūrs Haikins ielūdza aktrisi Gaļinu Rosijsku spēlēt viņa teātra trupā. Jauno aktrisi ar izteiksmīgu ārieni un skanīgu uzvārdu Omskas skatītāji ievēroja uzreiz. Viņas pirmā nopietnā loma – Vasilisa Maksima Gorkija lugā “Dibenā” (kriev. – «Ha дне») – šī loma nesa aktrisei īstenu panākumu.
1976. gadā Omskas pilsētas radošās jaunatnes konkursā par Varvaras tēlu Aleksandra Ostrovska lugā “Pērkona negaiss” Gaļinai Rosijskai tika piešķirta pirmā prēmija.
Kādu reizi aiz teātra kulisēm pēkšņi parādījās jauns inženieris aviokonstruktors un izgudrotājs Eduards Cehovals, kuram šajā teātrī bija daudz draugu. Cehovals tika ieskaitīts Omskas Drāmas teātra štatā.
1980. gadā Gaļina Rosijska un Eduards Cehovals apprecējās. 1983. gada 13. septembrī dzīvesbiedriem piedzimis dēls Kirils.
1987. gadā Eduards Cehovals sāka gatavoties Omskas Drāmas teātra viesizrādēm Rīgā. Tolaik viņš jau bija beidzis Valsts Teātra mākslas institūta kvalifikācijas celšanas kursus Maskavā, pēc tam - Ļeņingradas Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtu specialitātē “teātra darbības organizēšana”.
Rīgā Omskas Drāmas teātra viesizrādes noritējušas ar negaidīti lieliem panākumiem, bet Rīgas Krievu drāmas teātra (patlaban – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) galvenais režisors Arkādijs Kacs piedāvājis Eduardam Cehovalam direktora vietnieka amatu šajā teātrī, un rezultātā – 1988. gadā dzīvesbiedri pārcēlušies uz dzīvi Latvijā.
Kad Gaļina Rosijska sāka uzstāties Rīgā, viņa jau zināja Rīgas teātra vēsturi un slaveno aktieru un režisoru vārdus, kuri veidojuši teātra slavu. Arī pati teātra trupa bija unikāla. Aktrise Rosijska iekļāvās šajā leģendārajā kolektīvā organiski un visai pārliecinoši, it kā viņa jau sen būtu šeit spēlējusi.
Šajā teātrī aktrises debijas loma bija pilsētas galvas Antona Skvozņik-Dmuhanovska sievas Annas tēls Nikolaja Gogoļa komēdijā “Revidents”. Līdz pat šim laikam daudzi Rīgas teātra mīļi atceras Gaļinu Rosijsku šajā lomā. Pati aktrise ar labpatiku piemin vecās inteliģentās dāmas lomu Aleksandra Gaļina izrādē “Retro” un Karolīnas tēlu Somerseta Moema lugā “Neaizsniedzamā”. Viņa atceras arī Genādija Trostjaņecka izrādi “Karam nav sievišķīga seja”, kura bija ieguvusi ļoti daudz prēmiju un tika demonstrēta daudzās valstīs. Ar sirsnīgām jūtām aktrise atceras atveidoto meitas lomu Māršas Normanas lugā “Ar labu nakti, mammu”; un līgavas lomu Jozefa Bar-Jozefa lugā “Līgavainis no Jeruzalemes”, kurā viņa spēlējusi kopā ar skatuves partneri Rodionu Gordijenko. Aktrise nav aizmirsusi arī Raņevskas lomu Antona Čehova “Ķiršu dārzā”. Pat otrā plāna lomu viņa atveido kā galveno. Viņas lomas ir ļoti daudzveidīgas un nelīdzinās viena otrai.
Krievijas Tautas skatuves mākslinieks Genādijs Hazanovs šādi izteicies par aktrisi Rosijsku: "Es esmu guvis laimīgu iespēju tikties ar Gaļinu uz skatuves, un jau dažus gadus mēs spēlējam lugā "Jauktās jūtas ". Katru reizi, dodoties uz Rīgu, es domāju par to, ka man būs lemts īstens prieks – divu stundu laikā spēlēt ar šo lielisko aktrisi. Gaļina ir apbrīnojama partnere, brīnišķīgs cilvēks. Ne jau bieži, kontaktējoties ar aktrisi, ir iespēja sastapties ar patiesu cilvēka cieņu, pieticību, un tanī pašā, laikā ar tādām draudzīgām jūtām, kuras izstaro šī sieviete. Vispār šī ir ļoti reta kombinācija. "
Visi aktrises skatuves partneri ir vienisprātis – Gaļinai Rosijskai piemīt ļoti reta īpašība – spēja priecāties par cita aktiera panākumiem, to nav iespējams nospēlēt. Tā ir dāsna dvēseles dāvana!
2019. gadā publikai tika prezentēta daiļi ilustrēta grāmata «Женский альбом Галины Российской»/ "Gaļinas Rosijskas sieviešu albums” – stāstu par sievietēm krājums, kurā katra no varonēm ir unikāla, un aiz katra vārda slēpjas īstena sievietes pasaule – ar mīlestību, skumjām, spilgtiem notikumiem, taču pats aizkustinošākais personīgais stāsts ir viņas pašas.
Spēlē lomas šādās M. Čehova Rīgas Krievu teātra izrādēs:
detektīvizrādē "Seši Šerloki" pēc Artura Konana Doila
stāstu motīviem;.
Justīnes Kļavas komiskajā melodrāmā "Bolderāja";
Ziemassvētku koncertā “Reiss 2025-2026”.
Gaļinas Rosijskas nozīmīgākās lomas pagājušo gadu teātra izrādēs:
Māte (Rūdolfa Blaumaņa komēdijā “Trīnes grēki”);
Darja Kruglova (Aleksandra Ostrovska komēdija “Ne vienmēr runcim krējuma pods”);
Ļubova Raņevska (Antona Čehova lugā “Ķiršu dārzs”);
Fekla Ivanovna (Nikolaja Gogoļa komēdija “Precības”);
Mavra Tarasovna (A. Ostrovska lugā “...bet laime vēl labāka”/ «...а счастье – лучше»);
Marī (Nikolaja Fetisova lugā “Mesjē N”);
Rozālija (Luidži Pirandello komēdijā ”Cilvēks, dzīvnieks un tikums”);
Lēdija Čilterna (Oskara Vailda komēdija “Ideāls vīrs”);
Rahele (Jozefa Bār-Jozefa lugā “Līgavainis no Jeruzalemes”);
Karolīna Ešlija (Somerseta Moema komēdijā “Neaizsniedzamā”);
Bodija (Tenēsija Viljamsa lugā "Brīnišķīga svētdiena piknikam");
Kleja (Giljerme Figeiredo izrādē “Lapsa un vīnogas”);
Žurnāliste (Dario Fo lugā “Anarhista nejaušā nāve”);
Eižēnija (izrādē “Es gribu dzīvot Parīzē” pēc Ēriha Marijas Remarka romāna “Triumfa arka” motīviem);
Taņa (Aleksandra Gaļina lugā “Grupa”);
Sirēna (Aleksandra Gaļina komēdijā “Sirēna un Viktorija”);
Zīdītāja (Žana Batista Moljēra komēdijā “Skapēna blēdības”);
Donna Rozilde (izrādē “Donna Flora un divi viņas vīri” pēc Zorža Amadū romāna motīviem);
Missurija Martina (melodrāmā “Lēdija uz vienu dienu” pēc Deimona Ranjona tāda paša nosaukuma stāsta motīviem);
Končetta (Eduardo Skarpeta komēdijā “Nabagi aristokrāti”);
Karmela (Eduardo de Filipo lugā “Rēgi”);
Tatjana (Nadeždas Ptuškinas komēdijā “..Neveicas man nāvē – veiksies mīlā”);
Ļubka Šneiveisa, ar iesauku Kazaks (muzikālajā izrādē “Odesa, burvīgā pilsēta...” pēc Īzaka Bābela daiļdarbu motīviem, Raimonda Paula mūzika);
Jekaterina
Furceva (izrādē “Tango ar Stroku” pēc
Alekseja Ščerbaka lugas, Oskara Stroka mūzika);
Marija (Vadima Bočanova
komēdijā “Bingo”);
Tatjana Aleksejevna (izrādē “Nejēdzīgā jubileja”/«Юбилей всмятку» pēc Antona Čehova stāstu motīviem);
Sofija Karpuhina (izrādē “Tēvoča sapnis” pēc Fjodora Dostojevska garstāsta motīviem);
Diana Vladimirovna (Aleksandra Gaļina lugā “Retro”) u.c.
Filmogrāfija:
pārdevēja – daudzsēriju televīzijas seriālā “Likteņa līdumnieki” (režisore Virdžīnija Lejiņa, LTV 1, 2003.–2008. gadā).
Svetlana Vidjakina
Saīsinats tulkojums no krievu valodas
Informācijas avot:
Ilustrācijas tēmai
