Vladimirs Gluhovs

Vladimirs Gluhovs (1915. g. 27. jūlijā /9. augustā Astrahaņā, Krievijas impērijā – 1996. g. 17. janvārī Rīgā, Latvijas Republikā) – Rīgas Krievu drāmas teātra aktieris (1945–1996), Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1950. g.) un Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks (1958. g.).

Vladimirs Gluhovs ir dzimis 1915. gadā Astrahaņā. 1935. gadā Maskavā viņš absolvējis Valsts Teātra mākslas institūtu (kriev. saīsin. – ГИТИС). Uzstāties uz skatuves V. Gluhovs sāka 1932. gadā Maskavas Krievu drāmas teātrī (bijušais Korša teātris, mūsdienās tur darbojas Nāciju teātris); 1939.–1941. gadā viņš strādāja teātros Frunzē (tagad – Biškeka), Taškentā, Volgogradā (tolaik - Staļingrada).

Rīgas Krievu drāmas teātrī Vladimirs Gluhovs sāka strādāt 1945. gadā, šeit viņš bija nospēlējis daudzas ļoti dažādas lomas. Radoši veiksmīga bija aktiera sadarbība ar režisori Veru Baļunu (1904–1978), kura šā savdabīgā aktiera talantā atklāja kādu iekšējo plānu, kam raksturīga smeldzīga skumju un dziļas izpratnes sajūta.

Vladimirs Gluhovs ir aizgājis no dzīves 1996. gada 17. janvārī, apbedīts Raiņa kapos Rīgā.

Dažas Vladimira Gluhova Rīgas Krievu drāmas teātrī atveidotās lomas:

Jakovs Laptevs (M. Gorkija lugā “Jegors Buličovs un citi”, 1964. g.); Činno  (A. Lorenta un L. Bernsteina “Vestsaidas stāsts”, 1965. g.); Pastuhovs  (S. Antonova un O. Remeza “Saplēstais rublis”, 1967. g.); Joass (J. Jurandota lugā “Devītais pravietis”, 1968. g.); Anselmo (D. Vasermana un D. Deriona “Cilvēks no Lamančas”, 1969. g.); Aktieris  (M. Gorkija lugā “Dibenā”, 1970. g.); Dofins  (Andreja Upīša traģēdijā “Žanna d’Arka”, 1972. g.); Melets  (E. Radzinska lugā “Sarunas ar Sokratu”,1974. g.); Antonio (E. de Filippo komēdijā “Cilindrs”, 1976. g.); oficiants Dima (A. Vampilova drāmā “Pīļu medības”, 1976. g.); Kornvelas hercogs (V. Šekspīra traģēdijā “Karalis Līrs”, 1977. g.); Ēvalds (Ingmara Bergmana “Zemeņu lauks”, 1978. g.); Rodions Raskoļņikovs (lugā “Slepkava” pēc F. Dostojevska romāna “Noziegums un sods” motīviem, 1978. g.); Gajevs (A. Čehova lugā “Ķiršu dārzs”, 1979. g.); kņazs Serpuhovskis (izrādē “Kāda zirga stāsts” pēc Ļ. Tolstoja garstāsta “Holstomers” motīviem, 1979. g.); Ābrams  (R. Blaumaņa komēdijā “Skroderdienas Silmačos”, 1980. g.).

Vladimira Gluhova kinolomas:

Rigors Šemets Baltkrievijas īsmetrāžas filmā “Dziesma par draudzību” (1941. g.); epizode spēlfilmā “Kā gulbji balti padebeši iet” (Rīgas Kinostudija, 1956. g.); premjerministrs Groši spēlfilmā “Maršs! Maršs! Tra-ta-ta!” (Lietuvas Kinostudija; 1964. g.); Dzīvokļu ekspluatācijas kantora priekšnieks spēlfilmā “Jātnieks virs pilsētas” (M. Gorkija kinostudija, 1966. g.); Gestapo aģents televīzijas seriālā “Septiņpadsmit pavasara mirkļi” (M. Gorkija kinostudija, 1973. g.); epizode filmā “Apgūsi kaujā” (Radošā apvienība “Ekran”, 1975. g.).

   Ērika Tjuņina

Informācijas avoti:

Rīgas Krievu drāmas teātris. – Rīga: Zinātne, 1983.

Театральная энциклопедия. Том 2.– Москва: Советская энциклопедия, 1963.