Lidija Meļņikova

Lidija Meļņikova (1879. g. 29. martā Sevastopolē, Taurijas guberņā, Krievijas impērijā – 1955. g. 8. aprīlī Rīgā, Latvijas PSR) – teātra aktrise. No 1921. līdz 1955. gadam uzstājās uz Rīgas Krievu drāmas teātra skatuves.

Lidija Meļņikova ir dzimusi ierēdņa ģimenē, viņas tēvs bija viens no Sevastopoles pilsētas domes priekšsēdētājiem. Lidija mācījusies Kerčas Augstdzimušo jaunavu institūtā. Viņa piedalījusies Sevastopoles Atturības biedrības darbībā.

1899./90. gada sezonā Lidija Meļņikova debitējusi Sevastopoles Krievu drāmas teātra skatuvē, atveidojot Varvaras lomu Aleksandra Ostrovska drāmā „Pērkona negaiss”. Pēc tam aktrise spēlējusi Grušeņkas lomu Fjodora Dostojevska romāna „Brāļi Karamazovi” dramatizējumā. No 1901. līdz 1920. gadam L. Meļņikova uzstājusies Maskavas, Kijivas, Odesas un Harkivas teātros.

Pēc emigrācijas no Padomju Krievijas uz Latvijas Republiku 1921. gadā aktrise Lidija Meļņikova iestājusies Rīgas krievu trupā, kas tobrīd vēl tikai veidojusies, vēlāk pārtapdama par Krievu Drāmas teātri. Viņa kļuva par šā teātra aktrisi.

Teātra skatuvē aktrise bieži vien spēlējusi sirdsgudro sieviešu tēlus ar pamatīgu dzīves pieredzi, kā arī sievietes gados vai mātes. Viņas tēlojumā varones atšķīrās ar pilsonisko briedumu, sirsnību un labestību, vienkāršību un labsirdīga humora izjūtu.

Teātra kritiķi īpaši atzīmējuši aktrises Lidijas Meļņikovas dziļi emocionālo, garīgi piesātināto un novatorisko sieviešu personāžu interpretāciju, atveidojot lomas izcilā krievu dramaturga Aleksandra Ostrovska lugās.

Nozīmīgākās L. Meļņikovas lomas Rīgas Krievu drāmas teātrī:

Anna Kareņina (Ļeva Tolstoja drāmā „Dzīvais mironis”, 1921. g.);

Glafira Firsovna (Aleksandra Ostrovska komēdijā „Pēdējais upuris”, 1922. g., 1937. g.);

Matrjona Haritonovna (A. Ostrovska komēdijā „Karstā sirds”, 1922. g.);

Meropija Murzavecka (A. Ostrovska komēdijā „Vilki un avis”, 1922. g.);

Marselīna (Pjēra Ogistēna Bomaršē komēdijā „Trakā diena jeb Figaro kāzas”, 1922. g.);

Tatjana Berežkova (Ivana Gončarova romāna „Krauja” dramatizējumā, 1922., 1938. g.);

Marfa Pestova (Ivana Turgeņeva romāna „Muižnieku ligzda” dramatizējumā, 1922., 1949. g.);

Korobočka (izrādē pēc Nikolaja Gogoļa poēmas „Mirušās dvēseles” motīviem, 1923. g.);

Marija Moskaļova (Fjodora Dostojevska garstāsta „Tēvoča sapnis” dramatizējumā, 1924. g.);

Domna Panteļejevna (A. Ostrovska komēdijā „Talanti un pielūdzēji”, 1924., 1940. g.);

Marija Tolbuhina (Ļeva Tolstoja komēdijā “Izglītības augļi”, 1927. g.);

Larisa Ogudalova (A. Ostrovska drāmā „Līgavā bez pūra”, 1928. g.);

Matrjona (Ļeva Tolstoja lugā „Tumsības vara”, 1930. g.);

Raisa Gurmižska (A. Ostrovska komēdijā “Mežs”, 1931. g.); 

Kabaniha (A. Ostrovska drāmā „Pērkona negaiss”, 1938. g.);

Marija Motiļkova (Viktora Guseva lugā “Slava”, 1940. g.);

Ķeizariene Katrīna II (Alekseja Tolstoja lugā „Mīlas zelta grāmata”);

Anna Andrejevna (Nikolaja Gogoļa komēdijā „Revidents”);

Fjokla Ivanovna (N. Gogoļa komēdijā „Precības”, 1941. g.);

Motja (Aleksandra Afinogenova lugā „Mašeņka”, 1941. g.);

Felicata Šablova (A. Ostrovska lugā “Vēlā mīla ”, 1948. g.);

Arina Rodionovna (Konstantīna Paustovska lugā „Mūsu laikabiedrs”, 1949.g.) u.c.

                                                           ***

Latviešu dramaturģijā skatuves māksliniece Lidija Meļņikova bija atveidojusi reālistiskus, psiholoģiski un emocionāli motivētus tēlus ar garīgi spēcīgu iekšējo satvaru. 

Lomas latviešu autoru izrādēs: 

Roplainiete (Rūdolfa Blaumaņa lugā „Pazudušais dēls”, 1928., 1937. g.); 

Vešeriene (R. Blaumaņa lugā „Ugunī”, 1931. g.); 

Dalbiņa kundze (Edvarda Vulfa komēdijā „Svētki Skangalē”, 1936. g.);

Anete (Jāņa Akurātera noveles „Priecīgais saimnieks” dramatizējumā, 1939.g.).

                                                           ***

Izcilā aktrise Lidija Meļņikova ir mirusi 1955. g. 8. aprīlī Rīgā. Apbedīta Raiņa kapos Rīgā.

Goda nosaukumi:  

– Latvijas PSR Nopelnien bagatās skatuves mākslinieces nosaukums (1945. g.);

– Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukums (1949. g.).

Informācijas avoti:

A. Astarovs „Tautas skatuves mākslinieces Lidijas Meļņikovas radošā darba jubileja”. – „Literatūra un Māksla”, 1950.
А. Астаров. «Юбилей творческой деятельности народной артистки Лидии Мельниковой». – «Литература и искусство», 1950.
M. Ausma „LPSR Tautas skatuves māksliniece Lidija Meļņikova”. – Padomju Latvijas sievietes, 1952.
M. Аусма. «Народная артистка ЛССР Лидия Мельникова». – Женщины советской Латвии, 1952.