Aleksejs Mihailovs

Aleksejs Mihailovs (1927. g. 29. decembrī Urālu apgabalā, Krievijas PFSR – 1987. g. 5. martā Saratovas apgabalā, Krievijas PFSR ) – teātra un kino aktieris. 1958.- 1987. gadā - Rīgas Krievu drāmas teātra aktieris. 

Aleksejs Mihailovs ir dzimis Lisvā, Urālu apgabalā (tagad – Permas novads), strādnieka Alekseja Mihailova ģimenē. Dzimtajā pilsētā nākamais aktieris absolvējis vidusskolu un 1948. gadā – teātra studiju. Savu radošo ceļu Aleksejs Mihailovs iesācis, spēlējot Saratovas apgabala Marksa pilsētas amatieru teātrī. 1952.–1957. gadā aktieris radoši strādājis Rostovas pie Donas, Nikolajevas (tagad – Mikolajiva) drāmas teātros.

No 1958. gada Aleksejs Mihailovs spēlējis Rīgas Krievu drāmas teātrī (kopš 2006. gada – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris). Šā teātra skatuvē viņš uzstājies līdz pat sava mūža beigām. Vienu sezonu (no 1962. līdz 1963. gadam) viņš spēlējis Ļeņingradas padomes (Ļensoveta) teātrī. 

Skatuves māksliniekam bija emocionāli ekspresīvs raksturs un ikvienu savu lomu viņš atveidojis, strādājot ar pilnu atdevi, pastāvīgi demonstrējot augstu skatuves meistarības līmeni, arī brīvajā improvizācijā. Jebkura viņa loma, vai tā būtu dramatiska, kā lugās: “Barbari”, “Dibenā”, “Kaija”, “Turbinu dienas”, vai raksturloma, kā izrādē “Naivulis” (“Mežonis”) - bija īstena dāvana teātra cienītājiem. Aleksejs Mihailovs piederējis to aktieru plejādei, kuru uzstāšanās laikā skatītāji, aizturot elpu, sekoja notikumiem uz skatuves nevis sižeta pavērsienu dēļ, bet tāpēc, ka no aktiera nāca spēcīgs enerģijas lādiņš. 

Par Grigorija Gaja lomu režisoru Arkādija Kaca un Leonīda Beļavska iestudētajā Nikolaja Pogodina lugā „Temps – 1929” aktieris 1974. gadā kļuva par Latvijas PSR Valsts prēmijas laureātu. 

No 1963. gada aktieris Aleksejs Mihailovs sācis aktīvi filmēties spēlfilmās, galvenokārt Rīgas Kinostudijā.

Aleksejs Mihailovs ir miris 59 gadu vecumā 1987. gada 5. martā. Apglabāts Saratovas apgabala Marksa pilsētas kapos (KF).

Goda nosaukumi:

1965. gadā – Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks;

1969. gadā – Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks.

Alekseja Mihailova nozīmīgākās lomas Rīgas Krievu drāmas teātrī: 

Jegors Čerkuns (Maksima Gorkija lugā “Barbari”, 1958. g.);

akadēmiķis Dronovs (Samuila Aļošina lugā “Lāpa”/ “Viss paliek cilvēkiem”, 1959. g.);

Jermolajs Lopahins (Antona Čehova lugā “Ķiršu dārzs”, 1960. g.);

Sirano de Beržeraks (Edmona Rostāna drāmā “Sirano de Beržeraks”, 1962.g.);

Vasilijs Martjanovs (izrādē “Sirdsapziņa” pēc Doras Pavlovas romāna motīviem, 1963. g.);

Jegors Buličovs (M. Gorkija lugā “Jegors Buličovs un citi”, 1964. g.);

Naivulis (Voltēra filozofiski satīriskā garstāsta „Naivulis”/ „Mežonis” dramatizējumā, 1964. g.);

profesors Kolčanovs (Jakova Volčeka lugā „Ieskatīties akā”, 1965. g.);

Kaspars Velnakauls (Egona Līva romāna “Velnakaula dvīņi” dramatizējumā, 1968. g.);

Sergejs Ciganovs (M. Gorkija lugā „Barbari”, 1969. g.);

Satins (M. Gorkija drāmā „Dibenā”, 1970. g.);

Rjabiņins (Ignātija Dvorecka lugā „Cilvēks no malas”, 1972. g.);

Grigorijs Gajs (Nikolaja Pogodina lugā „Temps – 1929”, 1973. g.);

Viktors Mišlajevskis (Mihaila Bulgakova lugā “Turbinu dienas”, 1977. g.);

Kelins Ababijs (Jona Druces drāmā „Svētu svētā”, 1977. g.);

Dūdars (Rūdolfa Blaumaņa komēdijā „Skroderdienas Silmačos”, 1980. g.);

Jevgeņijs Dorns (A. Čehova lugā „Kaija”, 1983. g.);

Ivans Kolomijcevs (M. Gorkija lugā „Pēdējie”, 1985. g.) u. c. 

Filmogrāfija: 

Čuhņins – īsmetrāžas televīzijas filmā “Pazemē” (režisors Rolands Kalniņš, Rīgas Kinostudija,1963. g.); 

Ivans Kļepikovs – īsmetrāžas spēlfilmā “Uz trases” (režisors Rostislavs Gorjajevs, Rīgas Kinostudija, 1963. g.); 

personāla daļas vadītājs – drāmas filmā “Hipokrāta zvērests” (režisore Ada Neretniece, Rīgas Kinostudija, 1965. g.); 

komisārs – piedzīvojumu filmā “Šauj manā vietā” (režisors Jānis Streičs, Rīgas Kinostudija, 1970. g.); 

epizodiska loma – aktierfilmā “Pieskāriens” (režisors Rostislavs Gorjajevs, Rīgas Kinostudija,1973. g.); 

Fjodors Ivanovičs - sociālajā melodrāmā “Kurš cits, ja ne tu?” (režisors Georgijs Kuzņecovs, Sverdlovskas kinostudija, 1974. g.); 

Edgars Ciekurs - spēlfilmā “Mans draugs – nenopietns cilvēks” (režisors Jānis Streičs, Rīgas Kinostudija, 1975. g.); 

Mitrofans Ivanovičs – spēlfilmā “Meistars” (režisors Jānis Streičs, Rīgas Kinostudija, 1976. g.);  

skolas direktors – spēlfilmā “Ģimenes melodrāma” (režisors Boriss Frumins, Rīgas Kinostudija, 1976. g.); 

dzelzceļnieks – detektīvfilmā “Dāvanas pa telefonu” (režisors Aloizs Brenčs, Rīgas Kinostudija,1977. g.);

Dimkas tēvs – televīzijas spēlfilmā “Un rasas lāses rītausmā” (režisors Pēteris Krilovs, Rīgas Kinostudija,1977. g.);

Džūlijas Lambertes drēbnieks – divsēriju mākslas filmā “Teātris” (režisors Jānis Streičs, Rīgas Kinostudija, 1978. g.);

Brencēns – televīzijas mākslas filmā “Ģimenes albums” (režisors Ēriks Lācis, Rīgas Kinostudija, 1978. g.);

Pjotrs Matvejevišc, Biķernieku trases mehāniķis – detektīvfilmā “Rallijs” (režisors Aloizs Brenčs, Rīgas Kinostudija,1978. g.);

Vladimirs, Andreja treneris – spēlfilmā “Vīru spēles brīvā dabā” (režisors Rolands Kalniņš, Rīgas Kinostudija, 1978. g.);

kopmītnes komandants – mākslas filmā “Precējusies pirmo reizi” (režisors Josifs Heifics, kinostudija “Ļenfiļm”,1979. g.); 

Jānis Golubovskis – divsēriju televīzijas detektīvfilmā “Trīs dienas pārdomām” (režisors Rolands Kalniņš, Rīgas Kinostudija, 1980. g.);

Pauls Bārups – ģimenes drāmā “Atcerēties vai aizmirst” (režisors Jānis Streičs, Rīgas Kinostudija, 1981. g.);

Mihailovs, milicijas kapteinis – divsēriju melodrāmā “Mana ģimene” (režisors Pēteris Krilovs, Rīgas Kinostudija,1982. g.);

Grigorijs Mojevs – sešu sēriju televīzijas filmā “Saules vējš” (režisors Rostislavs Gorjajevs, Radošā apvienība “Ekran”, 1982. g.);

epizodiska loma – īsmetrāžas spēlfilmā “Trīs citroni mīļotajai” (režisors Oļegs Rozenbergs, Rīgas Kinostudija un kinostudijas “Mosfiļm” jaunatnes radošā apvienība “Debija”, 1983. g.);

milicijas darbinieks – detektīvfilmā “Juvelierizstrādājumu lieta” (režisors Ļevs Cucuļkovskis, “Ļentelefiļm”, 1983. g.);

apriņķa priekšnieks - mākslas filmā “Fronte tēva pagalmā” (režisors Ēriks Lācis, Rīgas Kinostudija, 1984. g.);

skolotājs Ivans Mitrofanovičs – piecu sēriju televīzijas filmā “Iespējamā robeža” (režisori: Pāvels Kogans un Pjotrs Mostovojs, Radošā apvienība “Ekran”, 1984. g.);

viesnīcas direktors - divsēriju detektīvfilmā “Spēle notiks tik un tā” (režisors Rolands Kalniņš, Rīgas Kinostudija,1985. g.);

sirmgalvis - mākslas filmā “Apbraucamais ceļš” (režisors Ēriks Lācis, Rīgas Kinostudija, 1986. g.);

līgavainis – televīzijas filmā-izrādē “Dzejnieka bojāeja” (režisors Vladimirs Zaharovs, Padomju CT Galvenā literāri dramatisko programmu redakcija, 1986. g.);

epizodiska loma – vēsturiskā spēlfilmā “Monzunds” (režisors Aleksandrs Muratovs, kinokompānija “Ļenfiļm”, 1987.g.) u.c.

Informācijas avoti:

http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/18051/bio/;

«Рижский театр русской драмы». – Рига, Зинатне, 1983 г.;

ru.wikipedia.org/wiki/ Михайлов_Алексей_Алексеевич;

https://lv.wikipedia.org/wiki/Aleksejs_Mihailovs

«Рижский театр русской драмы». – Фотоальбом, Рига: Лиесма, 1983 г.

https://stuki-druki.com/authors/mihaylov-alexey-alexeevich.php