Aleksejs Mihailovs

Aleksejs Mihailovs (1927. g. 29. decembrī Urālu apgabalā, Krievijas PFSR – 1987.  g. 5. martā Saratovas apgabalā, Krievijas PFSR ) – Rīgas Krievu drāmas teātra aktieris (1958-1987), Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks un  (1965) un LPSR Tautas skatuves mākslinieks.

Aleksejs Mihailovs dzimis Urālu (tagad Permas) apgabala Lisvas pilsētā strādnieku ģimenē. Dzimtajā pilsētā beidza vidusskolu un teātra studiju (1948). Savu radošo ceļu iesāka Saratovas apgabala Marksas pilsētas amatieru teātrī. Strādāja Rostovas pie Donas, Nikolajevas (1952—1957) dramatiskajos teātros.

No 1958. gada A. Mihailovs bija Rīgas Krievu drāmas teātra aktieris, kurā nostrādāja līdz mūža galam. Vienu sezonu (no 1962. līdz 1963. gadam) viņš bija Ļeņingradas padomes „Ļensoveta” teātra aktieris. Par Grigorija Gaja lomu režisoru Arkadija Kaca un Leonīda Beļavska režisētajā Nikolaja Pogodina lugā „Temps – 1929” kļuva LPSR Valsts prēmijas laureāts (1974).

Aleksejs Mihaillovs nomira 1987. gada 5. martā, apglabāts Saratovas apgabala Marksa pilsētas kapos.

Filmējies kino no 1963. gada, galvenokārt Rīgas kinostudijā.

Teātra darbi Rīgas Krievu drāmas teātrī:

M. Gorkija „Barbari” – Čerkuns (1958); S. Aļošina «Lāpa» («Viss paliek cilvēkiem”) – Dronovs (1959); A. Čehova «Ķiršu dārzs» – Lopahins (1960); E. Rostāna «Sirano de Beržeraks” – Sirano de Beržeraks (1962); D. Pavlovas „Sirdsapziņa” — Martjanovs (1963); M. Gorkija „Jegors Buličovs un citi” – Jegors Buličovs un Voltēra „Mežonis” („Naivulis)” – Naivulis (1964); J. Volčeka „Ieskatīties akā” – Kolčanovs (1965); E. Līva „Velna ducis” – Kaspars (1968); M. Gorkija „Barbari”- Ciganovs (1969); M. Gorkija „Dibenā” – Satins (1970); I. Dvorecka „Cilvēks no malas” – Rjabiņins (1972); N. Pogodina „Temps - 1929» — Grigorijs Gajs (1973); M. Bulgakova «Turbinu dienas» – Mišlajevskis; J. Druces „Svētu svētā” – Kelins (1977); R.Blaumanis „Skroderdienas Silmačos” – Dūdars (1980); A. Čehova „Kaija” – Dorns (1983); M. Gorkija „Pēdējie” – Kolomijcevs (1985) u. c.

Kinolomas:

«Kurš cits, ja ne tu…”… – Fjodors Ivanovičs (1974); «Mans draugs – nenopietns cilvēks» – Ciekurs (1975); «Ģimenes melodrāma» – skolas direktors (1976); «Dāvanas pa telefonu» – dzelzceļnieks un „Un rasas lāses rītausmā” – Dimkas tēvs (1977); «Vīru spēles svaigā gaisā” – Andreja treneris (1978); «Trīs dienas pārdomām» – Jans Golubovskis (1980); «Atcerēties vai aizmirst» – Pauls Barups (1981); «Saules vējš» – Grigorijs Mojevs (1982); «Fronte tēva pagalmā» – apriņķa priekšnieks (1984); «Spēle notiks jebkurā gadalaikā» – viesnīcas pans direktors (1985); «Dzejnieka nāve” un „Apbraucamais ceļš” – Sirmgalvis (1986); «Trīs citroni mīļotajai” un „Monzunds”(1987) u.c.

Ērika Tjuņina

Informācijas avoti:

http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/18051/bio/;

„Rīgas Krievu drāmas teātris”. – Rīga, Zinātne, 1983./«Рижский театр русской драмы», Рига, Зинатне, 1983 г.;

ru.wikipedia.org/wiki/Михайлов_Алексей_Алексеевич;

Fotoalbums „Rīgas krievu drāmas teātris”. Rīga, Liesma, 1983 г.