Sākumlapa > Tēmas > Personas
Jurijs Galabutskis

Jurijs Galabutskis

Jurijs Galabutskis (1863. g. 23. aprīliī/6.maijā Odesā – 1928. g., Feodosijā, Krimā) – skolotājs, publicists un teātra darbinieks.

Ziņu par viņa agrīniem dzīves gadiem nav.

No 1886. līdz 1897. gadam Jurijs Galabutskis strādājis par krievu valodas un literatūras skolotāju Feodosijas vīriešu ģimnāzijā Krimā. Tolaik viņš bija iepazinies ar slaveno gleznotāju marīnistu Ivanu Aivazovski un uzturējis ciešus kontaktus ar ģimnāzistu Maksimiliānu Vološinu - nākotnē izcilo krievu Sudraba laikmeta dzejnieku, kas ir saukts par “Koktebeles gudro”.  

1897. gadā, domstarpību starp viņu un ģimnāzijas direktoru dēļ, Galabutskis atstājis darbu ģimnāzijā. Par viņa jauno dienesta vietu kļuva Ķeizarienes Marijas Fjodorovnas resors Kerčā, kur viņš gan nebija ilgi strādājis. Aizceļojot no Krimas, J. Galabutskis devās uz Varšavu, kur arī strādājis par krievu valodas skolotāju. Tomēr darbs apstākļos, kad tikusi īstenota rusifikācijas politika, viņam nebija pa prātam.

1902. gada pavasarī Jurijs Galabutskis kopā ar dzīvesbiedri atbrauca dzīvot uz Rīgu. Šeit viņš aktīvi iesaistījies Krievu teātra Valdes darbībā. Tolaik Krievu teātris, talantīgā režisora Konstantīna Ņezlobina vadīts, piedzīvojis sava uzplaukuma periodu.

Kņazs Serafims Mansirevs, bijušais Krievijas IV Valsts domes deputāts no Vidzemes guberņas, savās atmiņās rakstījis:“Tajos laikos pastāvošo apstākļu dēļ visām citām krievu sabiedriskajām organizācijām bija piemitis zināms pārmērīga, agresīva nacionālisma zīmogs. Protams, tas nevarēja veicināt mūsu cittautiešu īpašu līdzijušanu. It sevišķi, tāda ir bijusi krievu valsts un arī privātā skola. Tikai un vienīgi teātris bez nosacījumiem un pilnībā atradies ārpus politikas un nacionālā jautājuma.” (Kultūrceltniecības jautājums./Вопрос культурного строительства. -  «Segodņa», 1920. g., Nr. 89).

Krievu teātra darbības atbalstīšanai tikusi izveidota “Krievu teātra Rīgā garantu biedrība” («Общество гарантов Русского театра в Риге»), no tās sastāva tikuši ievēlēti 7 Krievu teātra Pārvaldes locekļi. To vidū bijis arī Jurijs Galabutskis, kas liecinājis par viņa autoritāti Rīgas krievu sabiedrības vidē.

Līdztekus tam, Galabutskis bija nodarbojies ar žurnālistiku, tostarp, sadarbojies ar žurnālu “Vēstures vēstnesis”/«Исторический вестник», kas ticis izdots Sanktpēterburgā. 1905. gadā šajā žurnālā publicēts viņa raksts “Aivazovskis Feodosijā”.

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma, laikposmā, kad fronte jau bija pietuvojusies Rīgai, J. Galabutskis pārcēlās uz Sanktpēterburgu, kur viņš strādājis, ieņemdams kādu no amatiem Tirdzniecības un rūpniecības ministrijā.

Kad Krievijā sākuši norisināties revolucionārie notikumi, Jurijs Galabutskis atgriezies Krimā, kur viņš pasniedzis, lasījis lekcijas un piedalījies Skolotāju savienības darbībā. 1919. gadā Feodosijas pilsētas domes sēdē Galabutskis uzstājies ar priekšlikumu atjaunot Tautas universitāti un tautas kursus.

No 1922. līdz 1924. gadam J. Galabutskis strādājis Pēterpilī (patlaban – Sanktpēterburga). 1924. gadā viņš atkal atgriezies Krimā, kur vadījis  jubilejas komiteju, kas tikusi izveidota sakarā ar dzejnieka M. Vološina radošās darbības 30. gadskārtu. J. Galabutskis aktīvi sadarbojies ar Feodosijas teātri.

Jurijs Galabutskis ir miris Feodosijā 1928. gadā. Precīzs viņa nāves datums nav zināms. Nav saglabājusies arī viņa apbedījuma vieta.

 

Informācijas avoti:

Русский театр в Риге: 1883-1912. – Рига, 1912

http://www.krimoved-library.ru/books/krimskiy-albom-2000-19.html

 

Tekstu sagatavojusi Tatjana Feigmane,

pamatojoties uz  Tatjanas Golubas (Feodosija) materiāliem

Ilustrācijas tēmai