Sākumlapa > Tēmas > Personas
Arkādijs Astrovs

Arkādijs Astrovs

Arkādijs Astrovs (1922.g. 4.septembrī Harkovas guberņā - 2004.g. 24.jūnijā Rīgā) – skatuves mākslinieks, aktieris, režisors, mākslinieciskās deklamācijas meistars, retorikas un oratora mākslas speciālists.

http://pomnim.astrova.info/page/bio/ 

Arkādijs Astrovs ir dzimis ārstu ģimenē Ukrainā, Harkovas guberņā Bogoduhovas pilsētā.

Līdz 1942. gadam viņš kopā ar māti dzīvoja Harkovā. Rudenī, vācu karaspēkam tuvojoties, viņu evakuēja uz Ņižņiju Tagilu, kur viņš strādāja par virpotāju tanku rūpnīcā. Ģimenes arhīvā tiek glabāti Arkādija Astrova apbalvojumi, ar kuriem viņš ļoti lepojās: krūšu zīme «Отличник Нарком-танкпрома» (1943. g.) un jubilejas medaļa  «50 лет Победы в Великой Отечественной войне 1941-1945 гг.» (1995. g.).

1944. gada vasarā Arkādijs Astrovs tika uzņemts Jaunā Teātra, kas tolaik atradās evakuācijā Urālos, teātra studijā. Kopā ar šo teātri viņš tika reevakuēts uz Ļeņingradu (patlaban – Sanktpēterburgas Akadēmiskais Ļensoveta teātris). 

1947. gadā A. Astrovs absolvēja teātra studiju un tika norīkots uz Rīgu  — strādāt par Jaunatnes teātra krievu trupas aktieri. Lūk, kāds no ierakstiem viņa darba grāmatiņā: „1947. gada septembris — 1971. gada augusts – Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātra vadošais aktieris». Daudzus savus skatuviskos tēlus Astrovs bija izveidojis no plastilīna – vesela virkne figūriņu – skatuvisko tēlu, kurus viņš bija atveidojis, gandrīz vai ceturtdaļgadsimtu kalpojot skatuves mākslai...

Strādājot Jaunatnes teātrī, 1959. gadā Arkādijs Astrovs  bija absolvējis LVU Filoloģijas fakultāti, studējot neklātienē. Astrova diplomdarbs arī tika veltīts teātrim un dramaturģijai: «Литературно-сценический анализ трилогии А. К. Толстого» (исторические трагедии «Смерть Иоанна Грозного», «Царь Федор Иоаннович» и «Царь Борис»)(„A. Tolstoja triloģijas literāri skatuviskā analīze” (vēsturiskas traģēdijas „Ivana Bargā nāve”, „Cars Fjodors Joanovičs” un „Cars Boriss”).

Pēc aiziešanas no Rīgas Jaunatnes teātra krievu trupas, Arkādijs Astrovs uzstājās kā  literāro solo koncertu izpildītājs; kā arī deklamējot no skatuves krievu dzejnieku klasiķu un mūsdienu dzejnieku daiļdarbus, spēlēja lomas fragmentos no skatuves izrādēm. Viņš veltīja sevi arī režisora darbam, pedagoģikai un lekciju darbam. Līdz 20. gadsimta 90. gadiem Arkādijs Astrovs bija sniedzis konsultācijas, rīkojis grupveida un individuālos treniņus retorikā un oratora mākslā. Šai tēmai tika veltītas daudzas viņa lekcijas un raksti.

Arkādijs Astrovs bija Jaunatnes poētiskā Teātra (Молодежный поэтический Театр) dibinātājs un režisors (1964—1977), literāri muzikālo iestudējumu scenāriju autors un inscenētājs, Jaunatnes poētiskā Teātra kolektīva viesizrāžu organizētājs (šā teātra viesizrādes notika Lietuvā, Igaunijā, Kaļiņingradā). 1975. gadā Latvijas Valsts filharmonijas paspārnē A. Astrovs bija dibinājis profesionālo Rīgas Dzejas teātri  (Рижский Театр поэзии), šajā teātrī viņš bija gan literāri muzikālo lugu scenāriju autors, gan režisors inscenētājs, gan izpildītājs, pie tam uzstājās kopā ar saviem audzēkņiem. Pēc kāda laika Rīgas Dzejas teātris transformejās, kļūdams par daiļlasītāju duetu: Arkādijs Astrovs un viņa meita Stella Astrova.

Šis daiļlasitāju duets uzstājās uz Latvijas Valsts filharmonijas skatuves un Latvijas Valsts konservatorijas (patlaban - Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmija) skatuves, Latvijas Mākslas darbinieku namā, visās lielajās fabrikās un rūpnīcas, skolās un tehnikumos, Jūrmalas pansionātos un sanatorijās, uz jūras kuģu klaja un atklātajām Rīgas estradēm...

Pēc Atmodas daiļlasītāju duets uzstājās Rīgas koncertzālē «Ave Sol», Latvijas Nacionālo un kultūras biedrību asociācijas (АНКОЛ) senatnīgajā savrupmājā, Rīgas Ebreju kopienas namā, kā arī uz citām Latvijas skatuvēm un citās lielajās zālēs.


Četri izdotie Arkādija Astrova dzejoļu krājumi:



Arkādija Astrova-dzejnieka mūza bija viņa dzīvesbiedre – Nadežda Erenburga, pēc profesijas ārste. Ar savu dzīvesbiedri viņš bija iepazinies vēl skolas gados, dzīvojot Harkovā. Kopā viņi nodzīvoja visu savu mūžu un aizgāja aizsaulē arī kopā  — 2004. gada jūnijā.  Dzīvesbiedri atdusas blakus viens otram Rīgas Ebreju kapos.

 

 

Stella Astrova 

(teksts tiek publicēts saīsinātā veidā)