Rostislavs Vinogradovs

Rostislavs Vinogradovs (1923. g. 6. oktobrī Maskavā, Krievijas PFSR – 1996.g. 6.jūnijā Rīgā, Latvijas Republikā) – profesors, tehnisko zinātņu doktors, viens no aviāvicijas inženieru kadru sagatavošanas sistēmas veidotājiem Latvijā.

Rostislavs Vinogradovs dzimis Maskavā. Absolvējis Maskavas N. Žukovska v.n. Gaisa kara akadēmiju, 1948. gadā tika norīkots uz darbu Rīgā. Strādāja par pasniedzēju Rīgas Augstākajā Kara aviācijas inženieru skolā, kas bija izveidota Rīgā pēc kara beigām 1946.–1947. gados. Šajā kara skolā strādāja vesela aviācijas zinātnieku un pasniedzēju plejāde, daudzi no tiem tāpat kā R. Vinogradovs bija absolvējuši Maskavas N. Žukovska Gaisa kara akadēmiju.

1960. gadā kara skola tika izformēta, uz tās pamata tika izveidota civila augstākā mācību iestāde – Rīgas Civilās gaisa flotes inženieru institūts (RCGFII), kurā R. Vinogradovs turpināja strādāt par profesoru un katedras vadītāju līdz  1967. gadam.  1967. gadā Maskavas Aviācijas institūtā viņš aizstāvēja disertāciju, iegūdams tehnisko zinātņu doktora grādu. Tanī pat gadā Rīgā tika dibināta otra aviācijas augstskola – Rīgas Jēkaba Alkšņa Augstākā Kara aviācijas inženieru skola. R. Vinogradovs tika pārcelts uz darbu tajā. Šeit viņš strādāja par profesoru, katedras vadītāju un rektora vietnieku līdz 1985. gadam, bet  pēc tam atkal uzsāka pasniedzēja darbu Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā RCAII, līdz. 1967. gadam – RCGFII). 1992. gadā šis institūts pārgāja Latvijas Republikas jurisdikcijā un mainīja savu nosaukumu, kļūdams par "Rīgas Aviācijas institūtu" (RAI); tur R. Vinogradovs līdz pat sava mūža galam pasniedza studentiem šādus kursus: «lidaparātu konstrukcija un izturība», «lidojumu drošība», «lidaparātu vadības sistēmas». Pēc Rostislava Vinogradova bijušo kolēģu viedokļa, viņš bija viens no tiem, kas radīja Latvijā aviācijas inženieru kadru sagatavošanas sistēmu.  90. gadu sākumā R. Vinogradovs paralēli darbam augstskolā pievērsās enerģētikas jautājumiem, un proti, vēja kā enerģijas avota izmantošanas problēmai. Pēc viņa iniciatīvas, 1992. gadā uzņēmuma SIA Baltaruta ietvaros tika izveidots Vēja Enerģētikas Institūts, kura pamatuzdevums bija gan vēja ģeneratoru radīšana un modernizēšana, gan arī to praktiskā izmantošana Latvijas apstākļos, līdz  1995. gadam R. Vinogradovs bija Institūta direktors.  

R. Vinogradova zinātnisko interešu lokā ietilpa lidaparātu konstrukcija un izturība; nesošo virsmu svārstību teorija; diagnostikas metodes; zinātnes un tehnikas vēsture; vēja enerģētika. Viņš bija jauna virziena dibinātājs mehānikā – lidaparātu elastīgo konstrukciju svārstības teorijas. 1965. gadā R. Vinogradovam tika piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā izgudrotāja nosaukums. Viņš ir liela skaita izgudrojumu autors (lielākai daļai no viņa izgudrojumiem bija noteikta slepenība), un pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņš bija saņēmis 12 Latvijas Republikas patentus. R. Vinogradovs 1970. gadā kļuva par Latvijas PSR Nopelniem bagāto zinātnes un tehnikas darbinieku;  1996. gadā – par Starptautiskās Ekoloģijas, Cilvēka un Dabas drošības akadēmijas akadēmiķi; Krievijas Kosmonautikas federācija apbalvoja viņu ar Jurija Gagarina  Medaļu par tiešu ieguldījumu kosmiskās telpas apguvē (1981.g.). Viņš bija Latvijas Nacionālās Mehānikas komitejas loceklis (1993.– 1996.g.g.).

Rostislavs Vinogradovs ir apmēram 300 zinātnisko publikāciju autors, tai skaitā 13 monogrāfiju un mācību līdzekļu, dažas no viņa monogrāfijām jau kļuvušas par bukinistisko retumu. Interesanti ir viņa pētījumi, kas veltīti aviācijas un aviācijas tehnikas attīstības vēsturei Latvijā; kopīgi ar profesoru V. Šestakovu viņš uzrakstīja grāmatu «История развития авиационной науки в Латвии» („Aviācijas zinātnes attīstības vēsture Lavijā”) – Rīga: РКИИГА, 1989, 157 lpp.

Rostislavs Vinogradovs miris 1996. gada 6. jūnijā Rīgā. Apbedīts Rīgas 1. Meža kapos.

            Ērika Tjuņina

Galvenās monogrāfijas: Виноградов Р. И., Минаев А. В. Краткий очерк развития самолетов  в СССР.  Москва: Воениздат, 1956, 256 с.; Богданов А. П., Виноградов Р. И.   Сверхзвуковые крылатые летательные аппараты.  Москва: Воениздат, 1961, 319 с.; Виноградов Р. И., Минаев А. В. Самолеты СССР. Краткий очерк развития. Москва: Воениздат, 1961, 299 с.; Виноградов, А. Н. Пономарев. Развитие самолетов мира. Москва: Машиностроение. 1991, 384 с.; Р.Виноградов, В.Шестаков. История развития авиационной науки в Латвии. Рига: РКИИГА, 1989,157 с.[Фрагменты книги см. ‎ http://aviamuseum.org/forum/aviamuseum.org/forum/index2963.html?action=vthread&forum=12&topic=22.

Skat. arī: Rostislavs Vinogradovs