Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
 |
|
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
 |
Nadežda Demidova 30 gadus radoši strādājusi par scenogrāfi un kostīmu mākslinieci Valsts akadēmiskajā Operas un baleta teātrī / Latvijas Nacionālajā operā |
Igors Morozovs
Igors Morozovs (1946. g. 28. jūlijā Valkā, Latvijas PSR) – baletdejotājs, Latvijas nacionālā baleta solists.
1967. gadā Igors Morozovs absolvējis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (RHV; kopš 2020. gada – Rīgas Baleta skola). RHV viņš mācījies pie tādiem lieliskiem baleta padagogiem, kā Juris Kaprālis, Valentīns Bļinovs, Artūrs Ēķis un Ivans Samoilovs.
No 1966. līdz 1984. gadam Igors Morozovs bija baletdejotāju trupas solists Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā Operas un baleta teātrī (no 1989. gada – Latvijas Nacionālā opera, LNO; tagad - Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB).
Kā baletdejotājs Igors Morozovs izcēlās ar lielisku dejas tehniku un spilgtu skatuvisko temperamentu. Viņš iegāja Latvijas nacionālā baleta vēsturē pirmām kārtām kā sololomu izpildītājs, taču demonstrēja savu meistarību arī dramatiskā rakstura lomās. Izcilākie tēli, ko atveidojis baletdejotājs, ir Birbanto Ā. Š. Adāna baletā "Korsārs" un Toreadors "Karmensvītā" ar Ž. Bizē – R. Ščedrina mūziku.
Igora Morozova izpildītās lomas un baleta partijas:
solists Vēju dejā (Arvīda Žilinska baletā bērniem “Sprīdītis”, 1968. g.);
Šoferis (Vladimira Vlasova baletā “Asele”, 1969. g.);
Čigāns (baletā “Parīzes Dievmātes katedrāle” ar Čezāres Punji, Rikardo Drigo un Riharda Glāzupa mūziku, 1970. g.);
Birbanto (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Korsārs”, 1971. g.);
Toreadors (viencēliena baletā "Karmensvīta" ar Žorža Bizē – Rodiona Ščedrina mūziku, 1971. g.);
Toreadors Espada (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 1971. g.);
solists Rožu valsī (Pētera Čaikovska baletā “Riekstkodis”, 1972. g.);
Jauneklis (Borisa Asafjeva baletā “Bahčisarajas strūklaka”, 1972. g.);
Cēzara sūtnis (Eduarda Lazareva baletā “Antonijs un Kleopatra”, 1972. g.);
solists dejā Farandola un Spāņu dejā (Sergeja Vasiļenko baletā “Mirandolīna”, 1974. g.);
Princis līgavainis, Pāžs prologā (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1975. g.);
Jauneklis (Alfrēda Kalniņa baletā “Staburags”, 1976. g.) u.c.
Informācijas avoti:
Gadsimts vai viens mirklis? Latvijas Nacionālajam baletam 100. – Rīga: Latvijas Nacionālā opera un balets, 2022.
Ija Bite. Latvijas balets. – Rīga: Pētergailis, 2002.
Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.
BIBLIOTEKA.VALKA.LV – M http://biblioteka.valka.lv/lv/novadpetnieciba/novadnieki-1/m
Ilustrācijas tēmai
