Sākumlapa > Tēmas > Personas
Avigdors Vainšteins

Avigdors Vainšteins

Avigdors Vainšteins (1938. g. 20. martā Klaipēdā, Lietuvā – 1998. g. 20. martā Rīgā, Latvijas Republikā) – fiziķis, inženierzinātņu doktors (Dr. sc. ing.), Rīgas Tehniskās universitātes docents.

Avigdors Vainšteins ir dzimis ierēdnu ģimenē. Lielā Tēvijas kara pirmajās dienās Vainšteinu ģimenei izdevās evakuēties no Lietuvas uz Padomju Savienības aizmuguri, kur 1943. gadā Vladimirs Vainšteins (Avigdora tēvs) strādājis operatīvās grupas sastāvā, kas novērtējusi zaudējumus, kurus nodarījuši nacistiskie okupanti. Pēc Otrā pasaules kara beigām Vladimirs Vainšteins ticis norīkots darbā uz Latviju.

1955. gadā Avigdors Vainšteins absolvējis Rīgas 30. vidusskolu un iestājies Latvijas Valsts pedagoģijas institūta (LVPI) Fizikas un matemātikas fakultātē. 1958. gadā pēc LVPI likvidācijas viņš tika pārvests uz Latvijas Valsts universitāti (LVU), kuru absolvējis 1960. gadā, iegūdams “fizikas un ražošanas pamatu” pasniedzēja kvalifikāciju. Līdztekus tam viņš pabeidzis mūzikas fakultatīvo kursu kontrabasa klasē.

1959.-1960. gadā A. Vainšteins strādājis par fizikas pasniedzēju Rīgas Industriālajā tehnikumā. No 1960. līdz 1963. gadam viņš dienējis Padomju armijā, obligātā militārā dienesta laikā ticis uzņemts Baltijas Kara apgabala štāba orķestrī.

Pēc obligātā militārā dienesta beigām A. Vainšteins strādājis par fizikas pasniedzēju Rīgas Politehniskā institūta (RPI) sagatavošanas kursos. 1965. gadā viņš pieņemts par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku RPI Ķīmijas fakultātē. No  1965. līdz 1966. gadam viņš – sektora vadītājs, no 1966. līdz 1968. gadam  - starpnozaru Rūpniecības ķimizācijas laboratorijas vadītāja vietnieks, no 1968. līdz 1977. gadam - sektora vadītājs.

Vienlaikus A. Vainšteins studējis neklātienes aspirantūra. Pabeidzot to, viņš aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju un 1979. gadā viņam piešķirts tehnisko zinātņu kandidāta zinātniskais grāds. 1974. gadā viņš ieguvis vecākā zinātniskā līdzstrādnieka kvalifikāciju specialitātē “Plastisko masu un stikla plastikātu tehnoloģija un pārstrāde”. Visas savas jaunās specialitātes ķīmiskās nianses Avigdors Vainšteins bija apguvis patstāvīgi.

No 1977. līdz 1978. gadam A. Vainšteins ieņēmis RPI vecākā pasniedzēja amatu, no 1978. līdz  1980. gadam viņš izpildījis docenta akadēmiski pedagoģiskā amata pienākumus, no 1980. līdz 1998. gadam - ieņēmis RPI (no 1990. gada - Rīgas Tehniskās universitātes – RTU) Ķīmijas fakultātes Polimēru katedras docenta akadēmiski pedagoģisko amatu.

Docents Vainšteins ir dažu desmitu zinātnisko darbu un mācību metodisko līdzekļu autors, kā arī autorapliecību izgudrojumiem īpašnieks. Kopumā viņš ir publicējis vairāk nekā 15 zinātniskos darbus un mācību metodiskos līdzekļus.

1992. gadā docenta Vainšteina disertācija sekmīgi izturēja nostrifikāciju un viņam piešķirts inženierzinātņu doktora (Dr. sc. ing.) zinātniskais grāds.

1998. gadā docentam Vainšteinam piešķirts RTU Goda darbinieka nosaukums.

Pēc ilgstošas slimības Avigdors Vainšteins ir miris 1998. gada 20. martā.

 

                                                                                              Sergejs Čuhins

Informācijas avoti:

RTU arhīvs;

Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. 5. daļa. – Rīga: RTU izdevniecība, Rīga, 2017., 513. lpp.