Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
LATVIJAI - 102 !
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
Jaunumi «Personu nodaļā»
|
|
|
|
Mihails Krivošapkins (1888–1943) – būvinženieris, Rīgas Domes deputāts un sabiedrisks darbinieks |
Jaunumi «Personu nodaļā» |
|
 |
|
Jaunumi «Personu nodaļā» |
|
 |
Matvejs Kuzņecovs (1846–1911) - porcelāna, fajansa un majolikas izstrādājumu ražošanas sabiedrības” īpašnieks |
Anatolijs Magidenko
Anatolijs Magidenko (1934. g. 23. novembrī Čerņigovā, Ukrainā – 2013. g. 14. septembrī Rīgā) – inženieris-elektriķis, ekonomikas zinātņu habilitētais doktors (Dr. habil. oec.), Rīgas Tehniskās universitātes profesors.
Anatolijs Magidenko ir dzimis karavīra ģimenē. 1941. gadā ģimene no Kijevas evakuējās uz Voroņežas apgabalu, bet pēc tam – uz Kazahstānu. 1945. gadā ģimene atkal atgriezās Kijevā, bet 1946. gadā tēvu pārcēla dienēt uz Rīgu. 1954. gadā Anatolijs Magidenko pabeidza Rīgas 18. vidusskolu un tūlīt iestājās mācīties Rīgas Augstākajā aviācijas inženieru skolā, Elektrotehnikas fakultātē. 1956. gadā viņš demobilizējās un tika ieskaitīts Latvijas Valsts universitātes Mehānikas fakultātes 3. kursā.
1958. gadā viņš turpināja studijas atjaunotajā Rīgas Politehniskajā institūtā un 1960. gadā beidza institūtu, iegūdams specialitāti “Elektrostacijas, tīkli un sistēmas”. Anatoliju Magidenko kā jauno speciālistu pēc sadales nosūtīja darbā Rīgas Elektrotehniskajā rūpnīcā, tur viņš strādāja par inženieri-konstruktoru Speciālajā konstruktoru birojā.
1967.–1970. gadā A. Magidenko mācījās aspirantūrā. Pēc aspirantūras beigšanas viņš 1971. gadā aizstāvēja disertāciju, iegūdams ekonomikas kandidāta zinātnisko grādu. 1970.–1972. gadā A. Magidenko bija Rīgas Politehniskā institūta (kopš 1990. gada – Rīgas Tehniskā universitāte) Inženierekonomikas fakultātes vecākais pasniedzējs, bet 1972.–1992. gadā bija šī fakultātes docents. 1972. gadā RPI katedrā “Ražošanas ekonomika un organizācija” A. Magidenko izturēja konkursu docenta zinātniskās pakāpes iegūšanai. 1988.–1990. gadā docents A. Magidenko bija arī fakultātes dekāna vietnieks mācību darbā.
1989. gadā Anatolijam Magidenko piešķīra Rīgas Politehniskā institūta Goda darbinieka nosaukumu.
Astoņdesmitajos gados A. Magidenko aizrautīgi izstrādāja doktora disertāciju, kuru viņš aizstāvēja 1990. gadā. 1992. gadā pēc disertācijas nostrifikācijas Anatolijam Magidenko piešķīra habilitētā ekonomikas doktora (Dr. habil. oec.) zinātnisko grādu.
Kopš 1992. gada Anatolijs Magidenko bija Rīgas Tehniskās universitātes Ražošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas katedras asociētais profesors. 2000. gadā viņam piešķīra profesora zinātnisko nosaukumu.
Anatolijs Magidenko publicējis vairāk nekā 560 zinātnisku un zinātniski metodisku darbu, bijis piecu monogrāfiju līdzautors.
Anatolijs Magidenko bija Starptautiskās Ekoloģijas un dzīves drošības Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, saņēmis šīs akadēmijas apbalvojumu "Zinātnieku zvaigzne" (2003).
2013. gada 14. septembrī profesors Anatolijs Magidenko aizgāja no dzīves.
Sergejs Čuhins
Informācijas avoti:
Rīgas Tehniskās universitātes arhīvs.
Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. 5. daļa. Rīga: RTU izdevniecība, 2017, 349. lpp.
