Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
|
|
|
Jaunumi «Personu» sadaļā
|
|
|
|
|
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
 |
Oļegs Peka (1966) – žurnālists, radio ētera vadītājs, vēsturnieks-arhīvists |
Grigorijs Jolkins
Grigorijs Jolkins (1909. g. 21. janvārī Rjazaņas guberņā, Krievijas impērijā – 1974. g. 27. maijā Rīgā, Latvijas PSR) – viens no zivju rūpniecības vadītājiem pēckara Latvijā.
Grigorijs Jolkins dzimis Rjazaņas guberņa Kasimovas apriņķi Boženovas sādžā. 1934. gadā viņš absolvēja Maskavas Zivrūpniecības tehniskās augstskolas Strādnieku fakultāti Maskavā, pēc tam turpināja studijas Maskavas Zivrūpniecības tehniskajā augstskolā. 1939. gadā G. Jolkins absolvēja Maskavas Zivrūpniecības institūtu un tika nosūtīts uz Kandalakšas pilsētu, pēc tam strādāja Murmanskā par galveno inženieri zivju kombinātā. Tika apbalvots ar medaļu «Par Aizpolārā apgabala aizsardzību».
Zivju rūpniecība bija viena no vadošajām padomju laiku Latvijas ekonomikas nozarēm. Otrā Pasaules kara laikā praktiski tika sagrauta konservu fabrika «Kaija». Tūlīt pat pēc Latvijas atbrīvošanas no nacistu iebrucējiem, 1944. gada oktobrī tika uzsākta šā uzņēmuma atjaunošana. Uzņēmumā bija tikai 25 strādnieki un 3 inženiertehniskie darbinieki. Lai atjaunotu uzņēmumu un attīstītu rūpniecību uz Latviju tika nosūtīti speciālisti.
1946. gadā Grigorijs Jolkins pēc PSRS Zivrūpniecības Tautas komisariāta rīkojuma tika nosūtīts uz darbu Latvijā, sākumā uz Ventspils zivju kombinātu, bet kopš 1948. gada uz Rīgu kā inženieris uz zivju konservju un kulinārijas rūpnīcu «Kaija».
Kopš 1954. gada Grigorijs Jolkins sāka strādāt par rūpnīcas «Kaija» direktoru. 1954. gadā viņš tika apbalvots ar medaļu «Par izcilību darbā». Tanī pat gadā G. Jolkins kā Latvijas zivju rūpniecības pārstāvis bija apmeklējis starptautisko izstādi Turīnā (Itālija).
1950. gados rūpnīca „Kaija” pārtapa par vienu no vadošajiem republikas uzņēmumiem, palielinājās ražotās produkcijas sortiments un apjoms, tika ieviestas jaunas tehnoloģijas, tika uzstādītas jaunas konservu ražošanas automātiskās līnijas. Rūpnīcai «Kaija» tika pievienota zivju konservu fabrika «Daugavа», «Latvijas Konservi», «Rīgas Saldētava», Rīgas zivju kulinārijas un kūpināšanas rūpnīca.
1956. gadā uz Mangaļu Zivju fabrikas bāzes tika izveidota Rīgas Sardīņu rūpnīca. Tās attīstībai bija nepieciešami speciālisti, un šim nolūkam 1957. gadā Grigorijs Jolkins tika pārcelts uz šo rūpnīcu - sākumā galvenā inženiera amatā, bet pēc tam viņš tika iecelts par direktoru. Šajā rūpnīcā viņš arī nostrādāja līdz 1969. gadam.
Bija precējusies ar Anastāsiju Pomogaibinu.
Grigorijs Jolkins nomira Rīgā 1974. gada 27.maijā.
Natālija Jolkina
