Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
 |
Vladlens Dozorcevs (1939) – dzejnieks, rakstnieks, scenārists, dramaturgs un politiķis |
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
 |
Pāvels (Pauls) Meļņikovs (1873–1944) – būvuzņēmējs, Latvijas Satversmes Sapulces deputāts, sabiedriskais darbinieks, Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles vecākais |
Jaunumi «Personu» sadaļā
|
|
|
|
|
Jaunumi sadaļā «Galerijas»
|
|
 |
Foto no krievu studentu korporācijas Fraternitas Arctica arhīva |
Jekaterīna Grjazeva
Jekaterīna Grjazeva (1968. g. 13. janvārī Rīgā, Latvijas PSR) – māksliniece.
Jekaterīna ir dzimusi Rīgā. Vecāki ar Jekaterīnas vecāko māsu atbrauca uz Latviju divdesmitā gadsimta sešdesmitajos gados. Tēvs Klaudijs Grjazevs bija inženieris, māte Hedviga Dika – tekstilmāksliniece un lieliska akvareliste. Kopš bērnības visas trīs māsas (Jekaterīna bija viena no dvīnītēm) mātes pārraudzībā daudz un aizrautīgi zīmēja. Katjai profesijas izvēles jautājums drīz vien bija izlemts – viņa vēlējās kļūt par mākslinieci.
No 1980. līdz 1986. gadam Jekaterīna mācījās Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, 1987. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā, vienlaikus apmeklēja arī Vitālija Karkunova zīmēšanas kursus. Par savu specialitāti viņa izvēlējās grāmatu grafiku, bet, sajūsminājusies par oforta tehniku, turpināja apgūt prasmes arī šajā jomā. Oforta tehniku mācīja profesors Gunārs Krollis. 1993. gadā J. Grjazeva izstrādāja diplomdarbu – ofortu sēriju “Esejas” – Aleksandra Stankeviča vadībā.
Pēc Mākslas akadēmijas beigšanas līdz 1996. gadam J. Grjazeva strādājā Rēriha biedrības izdevniecībā “Uguns”, ilustrēja grāmatas bērniem. Pirmās viņas ilustrācijas bija publicētas žurnālā “Rūķītis”. Viņa sadarbojas ar izdevniecībām “Zvaigzne ABC”, “Avots”, “Patmos” un periodiskajiem preses izdevumiem, kā arī ar privātajiem izdevējiem, ilustrē daiļliteratūras darbus.
J. Grjazeva turpina strādāt oforta tehnikā, eksperimentējot un izmantojot arvien sarežģītākus tehniskus paņēmienus, kombinējot akvatintu un mīksto laku, dziļo kodināšanu un lakonisko līniju. Viņas darbu tēmas ir visdažādākas: tās ir filozofiskas, liriskas, ironiski ievirzītas tēmas, pilsētas un jūras peizāžas; viņas ofortiem piemīt poētiskums, vieglums, apcerīgums, tie rada emocionālu pārdzīvojumu. J. Grjazeva rada akvareļus, viņas darbi ir arī eļļas un akrila tehnikā.
Kopš 1992. gada aktīvi piedalās kolektīvajās darbu izstādēs un starptautiskajās biennālēs. 1994. gadā iestājās Latvijas jauno mākslinieku savienībā, 1995. gadā – mākslinieku-grafiķu apvienībā “Grafikas kamera”. Kopš 1999. gada J. Grjazeva ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre. 2010. gadā iestājās profesionālo mākslinieku biedrībā “Oforta Ģilde”.
1999.–2018. gadā notikušas 12 J. Grjazevas darbu personālizstādes Rīgā, Valmierā un Jūrmalā. Nozīmīgākās no tām bijušas: “Krāsainajā jūtu labirintā” (1999. gadā Rīgā, galerijā “Deviņi plus”), “Atgriešanās sākumā” (2003. gadā Rīgā, Reiterna namā), “Laimes meklējumos” (2006. gadā Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas muzejā).
Jekaterīnas Grjazevas darbi atrodas Jūrmalas pilsētas muzeja kolekcijā, kā arī privātkolekcijās Itālijā, Krievijā, Vācijā, Polijā, ASV, Zviedrijā, Dānijā, Lielbritānijā, Ukrainā un Latvijā.
J. Grjazeva ar ģimeni dzīvo Jūrmalā.
Ilustrācijas tēmai
