Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
|
|
Boriss Koļesņikovs (1946) – Latvijas fotožurnālists un redaktors. 2016. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni |
Jaunumi «Personu» sadaļā
|
|
|
|
Vladimirs Lukjanovs (1947) – baletdejotājs. 1966.–1988. gadā bija Latvijas baleta solists |
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
|
|
|
Antoņina Preobraženska
Antoņina Preobraženska (dz. Dragunova; 1907. g. 7. martā Rīgā, Krieijas impērijā – 1989. g. 6. februārī Rīgā, Latvijas PSR) – latviešu un vācu valodas skolotāja Rīgas skolās.
Antoņinas tēvs Ivans Dragunovs piedzima 1878. gadā Tveras guberņā. Iespējams, uz Rīgu pārcēlās XX gadsimta sākumā, kur kļuva par divu pārtikas veikalu īpašnieku. Viens no tiem 30. gados atradās Vienības gatvē 15. Māte Marija apkopa mājas soli. Ģimenē bija pieci bērni, no kuriem divi nomira agrīnā vecumā. Dzīvas palika divas māsas – Antoņina un Marija, un brālis Leonīds. Piecu gadu vecumā Antoņina sāka iet bērnu dārzā, bet sešos gados iestājās pamatskolā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, Dragunovi evakuējās uz Tveras guberņu.
1921. gadā ģimene atgriezās Latvijā. Antoņina iestājās Rīgas pilsētas (Lomonosova) krievu vidusskolā, ko absolvēja 1926. gadā. 1929. gadā viņa beidza Krievu divgadīgos pedagoģijas kursus, bet 1930. gadā – bērnu dārza audzinātāju un rokdarbu skolotāju kursus. Sāka strādāt bērnu audzināšanas iestādēs. 1936. gadā A. Dragunova apprecējās ar Vasiliju Preobraženski un pārgāja viņa uzvārdā. 1937. gada 2. martā Preobražensku ģimenē piedzima dēls Nikolajs. Lai arī šis dzīves pavērsiens studijas apgrūtināja, Antoņina Preobraženska 1939. gadā pabeidza Latvijas universitāti, iegūstot vēstures zinātņu maģistra grādu.
1939. gadā Latvijas Republikas Izglītības ministrijas Cenzu komisija piešķīra A. Preobraženskai tiesības pasniegt vēsturi un latviešu valodu skolās ar krievu mācības valodu.
1941. gada 14. jūnijā Antoņinas Preobraženskas dzīvesbiedru deportēja uz Urāliem. Viņai ar dēlu izdevās no represijām izbēgt. 1942. gada vasarā A. Preobraženska pabeidza vācu valodas kursus Jelgavā un dabūja darbu Rīgas 7. krievu pamatskolā. 1944. gada aprīlī viņa ar dēlu pārcēlās uz Tukumu, jo Rīgai tuvojās frontes līnija un bombardēšanas dēļ pilsētā palikt bija bīstami. Pārdodot savas un vīra lietas, strādājot lauku darbus, šujot cilvēkiem apģērbus, Antoņinai Preobraženskai ar dēlu izdevās izdzīvot „Kurzemes katlā”. Karam beidzoties, viņa atgriezās Rīgā un apmetās tēva mājās. 1945./46. mācību gadā Antoņina Preobraženska sāka strādāt Rīgas 17. vidusskolā par latviešu valodas skolotāju, kur palika 18 gadus. Gandrīz katru vasaru viņa veica arī audzinātājas pienākumus pionieru nometnēs. 1963. gadā Antoņina Preobraženska aizgāja pensijā, vēl piecus gadus strādājot 7. skola-internātā. Viņas klasē mācījās nākamā divkārtējā pasaules čempione, Latvijas basketbola leģenda Uļjana Semjonova. Savu pedagoģisko darbību A. Preobraženska beidza 35. astoņgadīgajā skolā.
Antoņina Preobraženska nomira 1989. gada 6. februārī Rīgā. Apglabāta Lāčupes kapos.
Nikolajs Preobraženskis,
Antoņinas Preobraženskas dēls
2014. g.
Fotogrāfijas un dokumenti no Nikolaja Preobraženska ģimenes arhīvā
