Jurijs de Burs
Jurijs de Burs (1887.g. 2. maijā Bakū, Krievijas impērijā - 1949.g. 18. februārī Rīgā, Latvijas PSR) - no 1924. līdz 1949. gadam Rīgas Krievu drāmas teātra aktieris.
No 1903. līdz 1906. gadam mācījās Pēterburgas Konservatorijā, pēc tam strādāja par pianistu strādājis par pianistu operas mākslas mācību skolās Maskavā un Sanktpēterburgā.
Taču drīz vien viņš aizrāvās ar skatuves mākslu. Viss iesākās 1908. gadā nelielā vasaras teātrī Pēterburgas apkārtnē ar A. Čehova lugu “Ķiršu dārzs”. Pēc tam uzstājās uz Pēterburgas Literatūras un mākslas biedrības skatuves, vēlāk strādāja Harkovā, nācās darboties arī Amerikā, kur viņš piedalījās pat operas izrādē.
No 1924. līdz 1949. gadam Jurijs de Būrs bija Rīgas Krievu drāmas teātra aktieris. Lūk, kā toreiz rakstīja par viņu: “Viņš ir lieliskās vecās skolas artists ar bagātu pieredzi un daudzpusīgu apdāvinātību. Viņam raksturīgs neatkārtojams komisms un vienreizīgs spilgtums tā vai cita tēla atspoguļojumā. Katra viņa uzstāšanās ir liels sasniegums.” Atkal šķiru nodzeltējušās lapas, lūk, ko tās vēsta: “Otrdien, 1924. gada 16. decembrī notiks J. de Būra benefice. Pirmoreiz notiek Šoloma Aša lugas “Atriebības dievs” izrāde, galvenajās lomās J. de Būrs, Jakovļeva kungs un Bunčukas kundze. Turpat tālāk var lasīt: “Podkoļosina loma (Nikolaja Gogoļa lugā “Precības”) aktiera Būra izpildījumā bija liels sasniegums. Publikas smieklu dēļ ainas ievilkās pa septiņām – astoņām minūtēm.” J. de Būra radošajai palitrai piemita gan spilgtas, kontrastainas krāsas, gan arī maigi pasteļtoņi. Par spīti “neiedvesmojošiem” ārējiem dotumiem – nelielam augumam un visai tuklai figūrai – viņa tēlojumam padevās visdažādākā rakstura varoņi – gan ar savu dabiskumu skatītājus aizraujoši savādnieki, gan komiski personāži, kurus viņš tēloja ar apbrīnojamu humoru.
Senās nodzeltējušās avīžu pirmajās lappusēs īpašā šriftā ziņots par pirmizrādēm, beneficēm, viesizrādēm un daudziem citiem notikumiem Rīgas teātru dzīvē, kaut vai, piemēram, tāds apgalvojums: “Aktieris Jurijs de Būrs ir viens no pašiem vērtīgākajiem Krievu drāmas teātra ieguvumiem.”
J. de Būrs pārstāvēja teātra aktieru veco gvardi. Kopš 1924. gada viņš bija Krievu drāmas teātra biedrības loceklis, kurš gādāja par krievu teātra skatuves saglabāšanu Rīgā. Viņš bija īsts krievu inteliģents.
Viņa pirmā sieva – Jekaterīna Bunčuka bija teātra vadošā aktrise. Viņi apprecējās 1916. gadā Harkovā, bet Rīgā – izšķīrās. Parasta vēsture – viņa iemīlēja citu un kļuva par tolaik pazīstamā aktiera un režisora Jurija Jurovska sievu.
Gribētos atgādināt par kādu gadījumu J. de Būra dzīvē, par ko pastāstīja režisors Arkādijs Kacs un ko apliecina arī teātra zinātniece Tatjana Vlasova. Lūk, šis stāsts: kad Rīgu ieņēma nacisti, gestapo arestēja Jekaterīnu Bunčuku kā ebreju tautībai piederīgu; visi, protams, devās pie Jurovska, kura vārdam tolaik Rīgā bija liela nozīme, taču viņš negaidīti kategoriski atteicās kaut ko darīt sievas atbrīvošanas labā… Un tad Jurijs de Būrs, kuram jau bija cita ģimene un mazs dēliņš, devās uz gestapo un izglāba J. Bunčuku. Vērtējot tālaika situāciju, tā bija tiešām varonīga rīcība. Varbūt, ka tā bija pati labākā un augstsirdīgākā “loma” J. de Būra dzīvē. Arī Krievu drāmas teātrī šo gadījumu joprojām atceras un ar pateicību piemin Jurija de Būra vārdu.
Jurijs de Būrs aizgāja no dzīves 1949. gada 18. novembrī. Apglabāts Pokrova kapos Rīgā.
Svetlana Vidjakina
Informācijas avoti:
Сегодня, 1924, № 285;
Рижский театр русской драмы. Рига, 1983.
Юрий Львович де Бур (1887-1949). - Покровское кладбище. Слава и забвение. - Рига, 2004
