Nadežda Iļjanoka
Nadežda Iļjanoka (dzim. Budiļina; 1925. g. 15. augustā Rīgā, Latvijas Republikā – 2023. g. 28. maijā Rīgā, Latvijas Republikā) – literatūras skolotāja Rīgas 22. vidusskolā no 1949. līdz 1986. gadam.
Nadežda Budiļina (prec. Iļjanoka) ir dzimusi Rīgā 1925. gada 15. augustā. Viņas tēvs - Fjodors Budiļins (1900–1945) strādājis par grāmatvedi Kuzņecovu porcelāna un fajansa fabrikas veikalā Vecrīgā, Grēcinieku ielā. Māte – Aleksandra (dzim. Smetankina; 1906–1970), mātes līnijā latviete, apkopusi mājas soli. Gan tēvs, gan māte bija Rīgas iedzimtie. Kaut arī Nadeždas vecākiem nebija ģimnāzijas izglītības, viņiem ļoti patika lasīt grāmatas, un vecāki spēja ieaudzināt šo aizraušanos arī savai meitai. Fjodors Budiļins organizējis Kuzņecovu porcelāna un fajansa fabrikā lasītāju pulciņu, kas ar laiku transformējās grāmatu draugu iecienītā bibliotēkā. 1941. gadā F. Budiļins par priekšzīmīgu darbu saņēmis ceļazīmi atpūtai pie jūras Krimas pussalā. Taču, sākoties karam, mājās vairs atgriezties nevarēja. Viņš strādājis frontes aizmugurē, kur arī miris trīs mēnešus pirms Otrā pasaules kara beigām.
No 1932. līdz 1939. gadam Nadežda Budiļina mācījusies Rīgas 7. krievu pamatskolā, Maskavas ielas (tagad Latgales iela) namā Nr. 166 (iesākumā namu, kurā atradās skola, dēvēja par “Darbmīlestības namu”.) Šajā pamatskolā strādājuši tādi lieliski pedagogi, kā Aleksandrs Kaverzņevs, Jurijs Novoselovs u.c. Pēc pamatskolas absolvēšanas Nadežda iestājusies Rīgas Valsts krievu ģimnāzijā. Mācību laikā viņai nācās piedzīvot triju varu maiņu: Kārļa Ulmaņa diktatūru, pēc tam – padomju un vācu okupāciju. Atestātu par ģimnāzijas absolvēšanu viņa saņēmusi 1944. gadā, vēl nacistu okupācijas laikā. Tas bija uzrakstīts divās valodās: vācu un krievu. Mācību priekšmetu sarakstā latviešu valodas nebija.
No 1944. līdz 1949. gadam Nadežda Budiļina studējusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē. Studiju gados viņai nācās no jauna kārtot vidusskolas kursa eksāmenus, jo vācu okupācijas laikā izdotos atestātus padomju varas iestādes neatzina.
Visu universitātes kursu Nadežda Budiļina apguva, mācoties “teicami”, un tāpēc saņēma norīkojumu darbam uz Cēsu Skolotāju institūtu, kur studentiem būtu jālasa lekcijas par krievu literatūru latviešu valodā. Taču viņa izvēlējusies citu ceļu – iestājās darbā Rīgas 22. vidusskolā, paliekot tai uzticīga līdz pat sava darbmūža beigām. Pirmajā gadā viņa pasniedza latviešu valodu, bet turpmāk – krievu literatūru.
Astoņu gadu laikā N. Budiļina pasniegusi arī Ļeņingradas (Sanktpēterburgas) Dzelzceļa transporta institūta Rīgas filiālē. Viņa piedalījusies Latvijas augstskolu uzņemšanas komisiju darbā.
1959. gadā Nadežda Budiļina apprecējusies ar savu kolēģi – fizkultūras skolotāju Borisu Iļjanoku. 1960. gadā Iļjanoku ģimenē piedzimusi meita Irina. Mīļotās meitas bojāeja 1986. gadā kļuva par milzīgu ģimenes traģēdiju un kalpoja par iemeslu Nadeždas Iļjanokas aiziešanai no darba.
Ilgu gadu laikā, kas pavadīti strādājot vidusskolā, pie Nadeždas Iļjanokas mācījušies simtiem un simtiem skolēnu. To vidū bija arī tādi, kas nākotnē kļuva slaveni: pasaules šaha čempions Mihails Tāls, mākslas vēstures doktors, LU profesors un sabiedriskais darbinieks Ābrams Kleckins, ilggadējais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājs Semjons Štrihs, LKP CK pirmais sekretāŗs Boriss Pugo, kultūrvēsturnieks Boriss Ravdins, radio “Svoboda”/ “Brīvība” krievu redakcijas galvenais redaktors Pjotrs Vails, amerikāņu kompānijas “Polarbec” prezidents Boriss Frīds, teātra “Sodružestvo aktjorov Taganki”/ “Tagankas aktieru savienība” aktrise Zinaīda Slavina u.c.
Lai gan pēc meitas Irinas traģiskās bojāejas Nadežda Iļjanoka daudzus gadus vairs nestrādāja skolā, viņas bijušie skolēni vienmēr viņu atcerējušies: zvanot pa tālruni, rakstot vēstules, apsveicot dzimšanas dienā...
Citāts no avīzes svētku izdevuma, kas veltīts Rīgas 22. vidusskolas 65 gadu jubilejai (2010. gads):
“Vienīgais, par ko Nadežda Fjodorovna Iļjanoka šodien nožēlo, ir tas, ka viņa nevarēja vadīt mācību stundas, kas veltītas “Sudraba laikmetam” [krievu literatūrā]. Lai gan toreizējās ideoloģijas laikā viņa skolēniem bija priekšlasījusi dekadentu dzejoļus, un skolēni aplaudēja un kliedza: “Mēs negribam pārtraukumu! Turpiniet vēl stundu!” Nevienam pat prātā neienāca viņu nodot: “Mani taču varēja arestēt par šiem dzejoļiem...”
Pēc daudziem gadiem absolventi arvien sūta viņai grāmatas – un ne tikai to pašu dekadentu daiļdarbus.., bet arī savas pašu grāmatas, kas, iespējams, bez viņas krievu literatūras stundām nekad nebūtu uzrakstītas...”
Nadežda Iļjanoka ir mirusi 2023. gada 28. maijā Rīgā. Apbedīta Ivana kapsētā.
Nadeždas Iļjanokas stāstījumu pierakstīja T. Feigmane, 01.11.2012.
Надежда Фёдоровна Ильянок вспоминает
Фотографии из семейного альбома Будылиных
Par viņu:
Элина Чуянова. Двадцать вторая, мировая...
Ilustrācijas tēmai
