Sākumlapa > Tēmas > Personas
Lidija Maļkova

Lidija Maļkova

Lidija Maļkova (1936. gada 8. februārī, Pleskavas apgabals, Krievija) – pedagoģe, Rīgas 32. vidusskolas direktore (1977-1984), 88. vidusskolas direktore (1984-1998), no 1998. gada – privātās skolas «Norma» direktore.

L. Maļkova ieradās Latvijā 1953. gadā. Pedagoģisko darbību uzsāka Cēsu sanatorijas meža skolā (no 1954. gada – audzinātāja, no 1959. gada – audzinātāja un krievu valodas un literatūras skolotāja). 1970. gadā L. Mļlkova pārcēlās uz Rīgu, kur pedagoģisko darbību turpināja Rīgas 4. internātskolā. 1971. gadā Pleskavas pedagoģiskā institūtā ieguva krievu valodas un literatūras skolotāja diplomu. Enerģiskais raksturs un radoša pieeja darbam sekmēja L. Maļkovas pārcelšanu  uz Rīgas 32. vidusskolu par direktora vietnieci ārpusklases audzināšanas darbā (1975), bet 1977. gadā viņa kļuva par šīs skolas direktori. Tā laika absolventi līdz pat šai dienai atceras direktores „titānisko projektu” – vecās katlu mājas likvidāciju, kas tolaik darbojās ar apkārtni piesārņojošām akmeņoglēm. Līdz gadiem ilgušās pārrunas ar pilsētas varas iestādēm vainagojās ar skolas pieslēgšanu pilsētas apkures sistēmai. Tie bija īsti svētki! Bet L. Maļkovai šo panākumu rezultātā tika piedāvāts kļūt par direktori strauji augošā Rīgas mikrorajona – Pļavnieku jaunajā skolā. Priekšlikums bija interesants, bet arī sarežģīts, jo šajā laikā (1984. gada janvāris) skolas vietā bija tikai … būvbedre ar pāļiem, toties objekta nodošana bija paredzēta jau septembrī. Uzņemoties šo izaicinājumu jeb iekārtojot sev kabinetu celtnieku vagoniņā, direktore ķērās pie pedagogu kadru komplektēšanas, pārsvarā orientējoties uz gados jauniem cilvēkiem. Darbs kūsāja: tika sagādāti tai laikam vismodernākie mācību līdzekļi, labākie mūzikas instrumenti, sadarbībā ar pilsētas kinoteātri tapa skolas kinozāle, Medicīnas institūta profesori palīdzēja izveidot eksperimentālo zobārstniecības kabinetu. Septembrī skola svinīgi vēra durvis skolēniem, bet skolas tenisa kortos notika turnīrs ar pilsētas administrācijas piedalīšanos. Skolai piešķīra 88. kārtas skaitli. Un tā kā ēka bija izvietojusies klusā bērzu birzī, nostāk no satiksmes, direktorei bija jāizlemj arī par to, kurā ielā skola oficiāli «deklarēsies». Direktore īpaši galvu nelauzīja: lai būtu uz Ilūkstes ielas! Pēc četriem gadiem šī mācību iestāde kļuva par lielāko Latvijā. 1988. gada 1. septembrī tajā mācījās 2312 bērni! Juridiski un finansiāli pamatojot nepieciešamību pēc specializētām matemātikas, valodu, teātra, dejas, tēlotājas mākslas un mūzikas klasēm, uz skolu darbā tika aicināti arī profesionāli režisori, mūziķi, dejotāji, mākslinieki. No 1991. gada tai piešķīra liceja statusu. Rīdzinieki sāka dibināt sakarus pieredzes apmaiņai ar Berlīnes, Brēmenes, Varšavas un Krakovas pedagogiem un skolēniem. Audzēkņi sekmīgi startēja galvaspilsētas un starptautiska mēroga olimpiādēs, par ko liecina Latvijas Republikas Izglītības ministrijas apkopotie dati skolas 10. jubilejas sakarā. Piemēram, 1993./1994. mācību gadā tās audzēkņi ieguvuši 17 pirmās vietas, 36 otrās vietas, 54 trešās vietas un 41 ceturto vietu.

Taču laiks gāja uz priekšu. Visapkārt jautās pārmaiņu vēji. 1998. gadā Lidijai Maļkovai piedāvāja kļūt par jaunveidojamās privātskolas „Norma” direktori. Lielā pieredze programmu un skolas akreditācijā palīdzēja viņai „Normu” akreditēt kā vidusskolu un turpināt tajā savu profesionālo darbību.

Lidija Maļkova kā radoša un zinoša speciāliste labprāt dalījās ar savu pieredzi, kā rezultātā izaugusi vesela plejāde izcilu pedagogu, tostarp skolu direktori:

  • Jurijs Kļukins (bijušais 32. vidusskolas sporta pedagogs) – šobrīd Purvciema vidusskolas direktors.
  • Aleksandra Liepiņa (bijusī 88. vidusskolas matemātikas skolotāja) – Rīgas 32. vidusskolas direktore.
  • Larisa Bataļina - Kregžde (bijusī Rīgas 88. vidusskolas fizikas skolotāja) – Rīgas privātkoledžas direktore;
  • Ņina Labada (Rīgas 88. vidusskolas ģeogrāfijas un latviešu valodas skolotāja) – pašlaik Rīgas 88. vidusskolas direktore.

Lidija Maļkova konsultēja par akreditācijas jautājumiem jaunatvērto skolu direktorus:

  • Jāni Ērenštreitu – Rīgas Doma kora skola;
  • Ināru Lodočkinu – Rīgas 90. vidusskola;
  • Natāliju Švolmani -  Rīgas 92. vidusskola;
  • Imantu Krastiņu –Rīgas 93. vidusskola.

Starp daudziem izcilniekiem, 88. vidusskolas absolventiem, ir arī tādas populāras personības kā Marija Kovaļova – radio SWH+ korespondente un diktore, Andrejs Mamikins – TV žurnālists, no 2014. g. Eiroparlamenta deputāts, Vjačeslavs Dombrovskis – bijis Latvijas izglītības un zinātnes ministrs (2013-2015).

Lidija Maļkova no 1985. līdz 1990. gadam bija ievēlēta par Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāti. Apbalvota ar trim Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Goda rakstiem „Par godprātīgu un radošu darbu Latvijas izglītības sistēmā” (2004, 1988, 1975).

L. Maļkovas mīļākais izteiciens, ko var uzskatīt par viņas dzīves kredo: „Pirms apskatīt pacientu, ārsts sasilda rokas; savukārt skolotājam pie bērniem jāiet ar siltu sirdi.”

 

Larisa Maļkova

Ilustrācijas tēmai