Sākumlapa > Tēmas > Personas
Olga Popļajeva

Olga Popļajeva

 

Olga Popļajeva (1929. g. 29. septembrī, Rževā, Krievijā) – krievu valodas un literatūras skolotāja Rīgas skolās no 1951. līdz 1987. gadam.

Olga Popļajeva (dzim. Ivanova) ir dzimusi Kaļiņinas (patlaban – Tveras) apgabala Rževā. Tēvs Mihails Ivanovs pēc izcelsmes bija cēlies no turīgas, daudzbērnu Rževas tirgotāju ģimenes. Māte – Ņina Ivanova (dzim. Protopopova) bija dzimusi Maskavā.
Bērnībā Olga neko nebija zinājusi par saviem senčiem. Mājās par viņiem un par pagājušo dzīvi viņas klātbūtnē netika runāts. Olgas vecāki bija padomju ierēdņi: tēvs strādājis par grāmatvedi, māte – Rževas pilsētas izpildkomitejā.
Vecāki bijuši gudri un piesardzīgi cilvēki. Māte bija ģimnāzijas absolvente, kas tajos laikos līdzinājās mūsdienu universitātes izglītībai. Māte bija daudz lasījusi, prata rakstīt bez kļūdām, bija zinoša un plaši erudīta, it īpaši vēstures un ģeogrāfijas jomā. Tēvs visu mūžu bija nostrādājis par grāmatvedi.  Ivanovu mājās nebija bibliotēkas, bet allaž bija pieejamas grāmatas, avīzes, žurnāli.  
11 gadu vecumā Olga jau bija izlasījusi gandrīz visu bērnu dzejnieku sacerējumus. Meitenei iepatikās arī pasaulslaveno krievu dzejnieku A. Puškina un M. Ļermontova dzeja. Viņa aizrāvās ar Č. Dikensa, Dž. Svifta,  Ž. Verna un citu rakstnieku daiļdarbiem.
Izdarīt savu politisko izvēli vecāki uzticēja pašai Olgai. No radio raidījumiem Olga bija uzzinājusi daudz ko interesantu. Tikai nereti domājusi: “Kāpēc Maskavā tik pareizi dzīvo, bet pie mums, Rževā – nē?”
1941. gadā sākās Lielais Tēvijas karš. 11. oktobrī Rževas apkaimē jau kļuva nemierīgi. Tēvs ticis iesaukts armijā un strādāja Rževas Kara komisariātā, māte strādāja pilsētas padomē par vispārējās nodaļas vadītāju. Mātei tika uzticēts izvest pilsētas padomes arhīvu. Tēvs organizēja kravas mašīnu. Kopā ar māti Olga izbrauca Kaļiņinas (Tveras) virzienā, zem pastāvīgas apšaudes. Kāda šķemba ietriecās mašīnā, šoferis gāja bojā. Olga ar māti brīnumainā kārtā bija palikušas dzīvas un turpinājušas iet kājām Staricas virzienā. Viņas nonāca līdz Tvercas upei... Sniga mitrs sniegs. Kaut kur viņas sameklēja laivu un ar grūtībām pārcēlās uz pretējo krastu, bet tur jau atradās vācieši motociklos... Tomēr bēgļu grupa, neskatoties uz apšaudi, šķērsoja kaut kādu tīrumu... Izrādījās, ka tieši tur atradās frontes līnija. Līdz Kašinas pilsētai gāja kājām...
Kašinā bija evakuācijas punkts, no kurienes Ņinu Ivanovu un Olgu nosūtīja uz Jaroslavļju. Jaroslavļjā Ņinu Ivanovu norīkoja strādāt hospitālī par medstatistiķi. Pēc kāda laika šis hospitālis Nr. 3016 ticis nodots 201. Latviešu strēlnieku divīzijas rīcībā, kas vēlāk tika reorganizēta par 130. Latviešu strēlnieku korpusu.  
Kad 1944. gada 13. oktobrī padomju karavīri atbrīvoja Rīgu no vācu nacistiskajiem iebrucējiem, tad hospitālim kopā ar visu personālu vajadzēja pārdislocēties uz Latvijas PSR galvaspilsētu. Tā Olga kopā ar māti bija nonākušas Rīgā. Diemžēl tēvs bija gājis bojā Polijā 1945. gada 29. martā.
Ivanovu ģimeni izmitināja namā Kr. Barona ielā 36. Nekādu naidīgumu viņas nebija izjutušas. Nams bija tukšs, nevienu no dzīvokļiem neizlika.
Olga iestājās Rīgas 10. krievu vidusskolā (1944. gada beigās tā bija vienīgā krievu vidusskola Rīgā). Drīzumā atvērās 15. krievu vidusskola (Brīvības un Stabu ielu krustojumā). Olga pārgāja mācīties uz šo skolu un sekmīgi absolvēja to 1948. gadā.
Tajā pat gadā viņa iestājās Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātē.  Vienlaicīgi viņa eksternā studēja Rīgas Pedagoģijas institūtā. 1951. gadā, aiziedama no Rīgas Medicīnas institūta (1951. gadā tas ticis dibināts uz LVU Medicīnas fakultātes bāzes), viņa iestājās darbā Rīgas 13. vidusskolā,  pirms tam nokārtojot eksāmenus par Pedagoģijas institūta Filoloģijas fakultātes diviem kursiem. Studijas viņa turpināja neklātienē un 1955. gadā ieguva diplomu par Pedagoģijas institūta absolvēšanu.
Šajā laikposmā Olga bija apprecējusies ar fizikas skolotāju Georgiju Popļajevu un dzemdējusi divus bērnus: Natāliju un Aleksandru.
Rīgas 13. vidusskolā Olga Popļajeva nostrādājusi 16 gadus, un tieši šī skola un tās skolēni atstājuši visspilgtākās pēdas viņas atmiņā.
No 1966. līdz 1978. gadam O. Popļajeva bija Rīgas 35. vidusskolas direktore (Komunāru bulvārī 8,  patlaban – Kalpaka 8). Šai skolas ēkai, pašā Rīgas centrā, bija nepieciešams steidzams kapitālais remonts. Skolā bija betona grīdas bez kaut kāda seguma, nebija centrālās apkures, mūsdienīgas sporta zāles. Visu šo sarežģīto tehnisko uzdevumu risināšana gūlās uz trauslajiem Olgas Popļajevas pleciem. Un viņa godam izturēja šo pārbaudījumu. Skola bija ieguvusi jaunu veidolu.  
Būdama direktore, par savu pamatuzdevumu Olga Popļajeva uzskatīja darbu ar skolēniem. Un viņai izdevās iekarot viņu mīlestību un iegūt atzinību. Tomēr bezgalīgās piesiešanās no Latvijas Komunistiskās partijas Kirovas rajona komitejas puses piespieda direktori O. Popļajevu pēc pašas vēlēšanās aiziet no darba 35. vidusskolā.
No 1978. līdz 1987. gadam Olga Popļajeva strādājusi par krievu valodas un literatūras skolotāju Rīgas 10. vidusskolā.
1963.-1965. gadā O. Popļajeva bija vadījusi Rīgas pilsētas Literatūras skolotāju metodisko apvienību. Viņa bija vadījusi pieredzes apmaiņas starp triju Baltijas republiku krievu literatūras skolotājiem skolu.
Latvijas Televīzijā Olga Popļajeva vadīja mācību programmas krievu literatūrā, kuras bija izpelnījušās popularitāti.
Pēc aiziešanas pensijā 1987. gadā Olga Popļajeva bija pieņēmusi tolaik vēl visai neordināru lēmumu par aiziešanu no PSKP rindām.
“Par savu lēmumu kļūt par skolotāju es nenožēloju,” uzsver Olga Mihailovna. “Reti kurš dzīves laikā tiek atalgots par savu profesiju. Ar mani tas bija noticis. Mans darba stāžs guvis pārbaudi manos audzēkņos. Skolnieki ir novērtējuši un vērtē mani, palīdz un atbalsta mani arī līdz pat šai dienai. Īpaši skaidri es to biju sapratusi, kad saslimu ar onkoloģiju un atrados gaidās... Radās jautājums: cik man vēl ir palicis. Bet es esmu laimīgs cilvēks. Es netiku aizmirsta. Palātā pie manis stāvēja rinda. Un, droši vien, tas palīdzēja man izturēt.”

 

Pēc Olgas Popļajevas vārdiem pierakstījusi Tatjana Feigmane
(2012. gadā)

Люся Прибыльская. Пророки в своем отечестве

Ilustrācijas tēmai