Sākumlapa > Tēmas > Personas
Nadežda Fokina

Nadežda Fokina

Nadežda Fokina (dzimusi Timofejeva, pirmajā laulībā Škatova, otrajā – Fokina) dzimusi 1922. gada 29. septembrī Novgorodas guberņā (tagad - Novgorodas apgabals) – ģeogrāfijas skolotāja Rīgas 10. vidusskolā, Rīgas 37. vidusskolas direktore.

Nadeždas vecāki: Aņisija un Aleksejs Timofejevi līdz revolūcijai bija zemnieki un dzīvoja Novajas sādžā pie Malaja Višeras. Padomju varas gados tēvs strādāja par mežsargu, un par godprātīgu darbu bija apbalvots ar Mežsaimniecības ministrijas Goda rakstu.

1930. gadā Nadežda iestājās lauku septiņgadīgajā skolā, ko pabeidza 1937. gadā. Jau toreiz viņa nolēma kļūt par skolotāju, un tāpēc iestājās Ļeņingradas apgabala Boroviču pedagoģiskajā skolā, ko pabeidza 1940. gadā. Šajā skolā līdzās profesionāliem priekšmetiem audzēkņiem pasniedza arī kora dziedāšanu, diriģēšanu, dejošanu un iemācīja spēlēt kādu mūzikas instrumentu.

Pēc pedagoģijas skolas beigšanas Nadeždu norīkoja darbā uz Karēliju.

1941. gada februārī Nadežda apprecējās ar Gavriilu Škatovu. Taču ģimenes laime nebija ilga. G. Škatovs krita frontē pašās pirmajās kara dienās. 1942. gadā piedzima viņu dēls, bet arī puisēna mūžs nebija ilgs.

Pēc izsludinātās evakuācijas N. Škatova atgriezās dzimtajā sādžā, un gandrīz visus kara gadus dzīvoja pie vecākiem, strādājot vietējā skolā. Nadežda Škatova ļoti smagi pārdzīvoja vīra un dēla zaudējumu. Tikai darbs palīdzēja viņai tikt pāri skarbajam likteņa nolēmumam. Nadežda Škatova aktīvi iesaistījās frontes palīdzības kustībā, uzstājās kā aģitatore kolhoznieku sapulcēs, piedalījās lauku darbos, ar vecāko klašu skolēnu palīdzību izveidoja aģitbrigādi, kas uzstājās kolhoznieku un kareivju kolektīvos.

Ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1945. gada 6. maija dekrētu N. Škatovu apbalvoja ar medaļu „Par pašaizliedzīgu darbu Lielajā Tēvijas karā 1941. – 1945. gadā ”

1944. gadā, kad no evakuācijas atgriezās un darbu atsāka Ļeņingradas A. Hercena pedagoģiskais institūts, N. Škatova iestājās šīs augstskolas ģeogrāfijas fakultātē. Divus pirmos gadus viņa mācījās neklātienē, bet atlikušos divus – klātienes nodaļā Ļeņingradā. Pēc augstskolas beigšanas N. Škatovai tika piedāvāta vieta aspirantūrā uzreiz divās katedrās: pedagoģijas un ģeogrāfijas pasniegšanas metodikā. Diemžēl tieši tad smagi saslima tēvs, veselības problēmas piemeklēja arī māsu, Nadeždai nācās pelnīt dienišķo maizi. Līdz ko Tautas izglītības nodaļās uzzināja, ka N. Škatovai bijis piedāvājums no aspirantūras, skolā darbs viņai vairs neatradās. Un tad kāds no draugiem deva padomu braukt uz Latviju, kur skolotājus vajadzēja.

1948. gadā N. Škatova pārcēlās uz Rīgu un devās uz pilsētas tautas izglītības nodaļu. No turienes viņu norīkoja darbā uz Rīgas 64. septiņgadīgo skolu (Mežaparkā), piedāvājot lasīt lekcijas arī Rīgas pedagoģiskajā skolā. Rīgas 64. septiņgadīgajā skolā N. Škatova nostrādāja divus gadus. 1950. gadā skolā notika atestācija, kurā jauno skolotāju augstu novērtēja un piedāvāja pāriet darbā uz prestižo 10. vidusskolu, kas tolaik bija Rīgas pedagoģiskās skolas bāzes skola. Šajā mācību iestādē Nadežda Škatova nostrādāja 20 gadus.

1960. gadā viņa apprecējās ar Pāvelu Fokinu (1913.-1990.) un pārgāja vīra uzvārdā. Laulībā piedzima meita – Marina. Viņa absolvēja LVU Svešvalodu fakultātes angļu valodas nodaļu un tagad strādā par tulkotāju.

1970. gadā N. Fokinu pārcēla darbā par direktori uz Rīgas 37. vidusskolu. Tur viņa nostrādāja deviņus gadus. Pēc aiziešanas no direktores amata, viņa vēl četrus gadus strādāja par inspektori Rīgas pilsētas Oktobra rajona Tautas izglītības nodaļā. Bet pēdējos desmit savas darba dzīves gadus N. Fokina strādāja Latvijas valsts Fiziskās kultūras institūta (tagad Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas) rektorātā un arodkomitejā.

N. Fokina apbalvota ar „Izglītības darba teicamnieka” Goda zīmi un daudziem Atzinības rakstiem par panākumiem mācību, audzināšanas un sabiedriskajā darbā, kā arī par ilgu un nevainojamu darbu.

Lai arī N. Fokinai nācās strādāt vairākās darba vietās, ar sirdi un dvēseli viņa bija pieķērusies 10. vidusskolai.

2014. gadā 10. vidusskola gatavojās atzīmēt savu 70. gadadienu. Un Nadežda Fokina bija tā, kas ierosināja sagatavot un izdot skolas audzēkņu un skolotāju atmiņu krājumu „Brīnišķie skolas gadi…”, kas ātri vien izplatījās pa visu pasauli.

N. Fokinas stāstīto pierakstīja T. Feigmane,

2015. gada 10. janvārī

No bijušo skolnieku atmiņām „Brīnišķie skolas gadi…Rīgas 10. vidusskolas absolventu un pasniedzēju atmiņas. Rīgā. – Rīga, 2014. g. Из воспоминаний бывших учеников (Школьные годы чудесные… Воспоминания выпускников и преподавателей 10-й средней школы г.Риги. – Рига, 2014)

 

Larisa Plotniece (Anosova), 1958. gada absolvente:

«Neaizmirstamās Nadežda Škatova (Fokina) ģeogrāfijas stundas bija spilgtas un aizraujošas, tāpat atceros, kā mēs ar viņu gājām kopā pārgājienos. Vēl arvien prātā interesantais brauciens uz Mežaparku kādā saulainā pavasara dienā: sarunas ar skolotāju neformālā gaisotnē bija īpaši saistošas: varējām runāt par jebkuru tēmu. Mēs uzdevām skolotājai bezgala daudz un dažādus jautājumus, viņa tikko spēja atbildēt. Skolotājai arvien bija ļoti labs kontakts ar skolēniem un mūsu vecākiem. Viņa bija gan skolotāja, gan labs biedrs, viņa zināja, par ko interesējamies, kādas ir katra aizraušanās un talanti. Nadežda Škatova joprojām atbalsta aktīvu dzīvesveidu, „tur roku uz pulsa”, spēj būt interesanta sarunu biedrene, uztur draudzīgus kontaktus ar skolas absolventiem.

Ludmila Zadornova, 1959. gada absolvente:

«Joprojām brīnos, kā mans tētis un manas tuvākās draudzenes Vaļas Siņuginas (tagad Jevdokimenko) stingrie vecāki uz vairākām dienām palaida viņu un mani pārgājienā uz Siguldu kopā ar mūsu ģeogrāfijas skolotāju Nadeždu Škatovu (Fokinu).

Zēni nesa smagās mugursomas ar teltīm un proviantu. Gulējām mēs teltīs Gaujas upes krastā, ložņājām pa krastmalas alām, aizgājām kājām uz Līgatnes papīra fabriku, kur tolaik ražoja skolas burtnīcas.

Mācību stundās Nadežda Fokina bija ļoti stingra, prasīja zināt ne tikai grāmatās uzdoto, bet arī ģeogrāfijas kartēs uzzīmēto. Šai ziņā palīdzēja izpildītie mājas darbi kontūrkartēs. Droši vien jau toreiz manī radās vēlēšanās redzēt un apceļot svešas zemes, kuru robežas tolaik iezīmēju kartē.”

Fotogrāfijas un dokumenti no Nadeždas Fokinas ģimenes arhīva