Sākumlapa > Tēmas > Personas
Svetlana Poplavska

Svetlana Poplavska

Svetlana Poplavska (dz. Aganova; 1946. g. 1. martā Rīgā) – angļu valodas pasniedzēja Rīgas 10. vidusskolā no 1969. līdz 2004. gadam.

Svetlana Aganova ir dzimusi Rīgā. Svetlanas tēvs – Arkādijs Aganovs – pēc savas izcelsmes nācis no Armēnijas, no pirmās līdz pēdējai dienai viņš karojis Otrā pasaules kara frontēs un piedalījies Rīgas atbrīvošanā. Svetlanas mātes ģimeni nacisti piespiedu kārtā bija izveduši no Pleskavas apgabala uz Latvijas teritoriju, kur šīs ģimenes locekļi līdz kara beigām strādājuši par kalpiem kādā no viensētām.

Svetlanas bērnības un jaunības gadi bija vecāku mīlestības apdvesti. Katru vasaru ar tēva mašīnu ģimene apbraukājusi plašo Padomju Savienības teritoriju: atpūtās pie Melnās jūras, devās pie radiniekiem uz Armēniju, viesojās skaistākajās lielpilsētās. Šie ceļojumi atstājuši neizdzēšamas pēdas Svetlanas un viņas jaunākā brāļa Aleksandra (dz. 1949. g.) atmiņā. Kopš bērnības gadiem māsa un brālis Aganovi aizrāvušies ar sportu.

1953. gadā Svetlana iestājusies Rīgas 10. vidusskolā, kas atradās blakus mājai, kurā viņa dzīvojusi un turpina dzīvot arī patlaban. 1964. gadā, absolvējot vidusskolu, viņa iestājās Latvijas Valsts universitātes (LVU) Svešvalodu fakultātes Angļu valodas nodaļā.  

Pēc LVU absolvēšanas Svetlana Poplavska atgriezusies dzimtajā Rīgas 10. vidusskolā, taču jau kā angļu valodas pasniedzēja un kļuva par savu bijušo skolotāju kolēģi. 35 gadu laikā, strādājot 10. vidusskolā, viņa mācījusi skolēniem angļu valodu. Līdztekus tam, 1970. gados, viņa pasniegusi arī Rīgas Medicīnas institūtā.

Svetlana Poplavska šādi piemin darbu skolā, savus skolotājus un klasesbiedrus:

“Es pasniedzu angļu valodu, dažus gadus biju direktora vietniece audzināšanas darbā. Šajā laikā par vecāko pionieru vadītāju un vēstures skolotāju strādāja mūsu absolvents, nākotnē rakstnieks humorists Marks Dubovskis. Mēs organizējām Jautro un Atjautīgo klubu (JAK/ KVN) sacensības, tikšanās ar pazīstamajiem mūsu skolas absolventiem, humora vakarus, internacionālus svētkus, izglītojošos konkursus.

1980. gados radās jauns virziens izglītībā. Nācās nodarboties ar man neierastu darbību: organizēt skolēnu profesionālo orientāciju, sociāli psiholoģisko apsekošanu un skolēnu ražošanas apmācību dažādiem arodiem, sadarbojoties ar mūsu šefu uzņēmumu “Komutātors”.

1980. gadā man bija palaimējies strādāt par tulkotāju Olimpiskajās spēlēs Maskavā.

Pabeigdama ekskursiju vadītāju kursus, es rīkoju ekskursiju tūres skolēniem un skolotājiem pa Rīgu, Latviju un Baltijas republikām. Dažas reizes kā angļu valodas skolotāja es biju pavadījusi mūsu audzēkņus uz Angliju – uz starptautiskajiem valodas kursiem. Tajos laikos tas bija mums kā logs uz ārpasauli.

Es ar lielu interesi strādāju par gidi Intūristā, kur vadīju ekskursijas angļu valodā.  Kopā ar ārzemju tūristu grupām es piedalījos ceļojumos pa Volgas upi, Vidusāziju, Kaukāzu.

Izjūtot lielu aizrautību, es rīkoju angļu valodas vakarus uz skolas skatuves: kopā ar jaunāko klašu audzēkņiem mēs iestudējām britu pasakas, ar vecāko klašu skolēniem inscenējām Marka Tvēna, Oskara Vailda, Bernarda Šova un Dzeroma K. Džeroma literāros darbus. Par aktīvu darbību angļu valodas un literatūras popularizācijas jomā Britu Izglītības padome apbalvoja mani ar iespēju uz trim mēnešiem doties uz Dānijas Universitāti, lai tur es varētu mācīties angļu valodas pasniegšanas metodikas pilnveidošanas kursos. 

Mūsu skolas absolventi ieguvuši kvalitatīvas pamatzināšanas un izvēlējušies savu dzīves ceļu. Patlaban daudzi dzīvo un strādā ārvalstīs. Angļu valodas prasme viņiem lieti noderēja. Ar daudziem no viņiem es uzturu saraksti angļu valodā.

2014. gadā mūsu izlaidums atzīmējis 50. gadadienu. Ar dažiem klasesbiedriem, kuri dzīvo ārzemēs, un kuriem nebija iespējas atbraukt uz tikšanās vakaru Rīgā, mēs organizējām komunikāciju, izmantojot Skype lietojumprogrammu. Tie ir sabiedrībā pazīstamie mūsu skolas absolventi: profesors Viktors Rudojs no Maskavas; Anna Tolmačova no Izraēlas un Sofija Ratnere no ASV. Uz šo vakaru mēs ielūdzām arī mūsu iemīļotos skolotājus: Nadeždu Fokinu un Nikolaju Preobraženski.

Diemžēl mūsu vidū vairs nav daudzu jo daudzu mūsu skolotāju: klases vadītājas un literatūras pasniedzējas Ņinas Basovas, fizikas pasniedzēja Jurija Golubeva, matemātikas pasniedzēja Viktora Kitajenko, vācu valodas pasniedzējas un bibliotekāres Asjas Goldbergas.

Daudzi mani klasesbiedri absolvējuši labākās PSRS augstskolas un kļuvuši par lieliskiem speciālistiem. Sofija Goldberga strādāja par ģeoloģi un ekskursiju vadītāju, Valērija Zaķe – aeronavigācijas dienesta speciāliste; Aleksandra Kalnbērziņa absolvējusi vidusskolu ar zelta medaļu un pēc tam ieguvusi zinātņu doktora zinātnisko grādu, bet viņas māsa – Velta Kalnbērziņa (Zadornova) ir Maskavas Valsts universitātes profesore. Maskavā sekmīgu zinātnisko karjeru īstenojušas māsas Tatjana un Marina Smirnovas. Žanna Davidenko strādāja par fizioloģi Rīgā. Anatolijs Ļevčenkovs – Rīgas Tehniskās universitātes profesors.

1967. gadā mūsu skolu absolvējis mans brālis Aleksandrs Aganovs, pēc tam viņš studējis Rīgas Politehniskajā institūtā, apgūdams specialitāti inženieris enerģētiķis. Viņš strādājis Rīgas uzņēmumos, bija rūpnīcas “Energoremonts” direktors. 1997. gadā viņš saņēmis ielūgumu uz perspektīvu darbu Kanādā, kurp arī devis kopā ar ģimeni un sekmīgi strādā līdz pat šai dienai.

Manas meitas: Anaīta (dzim. 1969. g.) un Kristīne (dzim. 1974. g.) jau absolvējušas mūsu skolu. Vecākā meita – fizioterapeite; jaunākā – juriste. Man ir 5 mazbērni.”

                          Svetlanas Poplavskas teikto pierakstījusi Tatjana Feigmane

                                                                                 2014. gada 14. novembrī

Informācijas avoti:

Школьные годы чудесные… Воспоминания выпускников и преподавателей 10-й средней школы г. Риги. – Рига, 2014.;

Для нас всегда открыта в школе дверь… Страницы истории 1944-2014. – Рига, 2014.

Ilustrācijas tēmai