Gaļina Baženova
Gaļina Baženova (1956. g. 12. septembrī Sverdlovskā / Jekaterinburgā, Krievijas PFSR ) – teātra un kino aktrise. No 1983. gada spēlē M. Čehova Rīgas Krievu teātra trupā.
1979. gadā Gaļina Baženova absolvējusi Borisa Ščukina Maskavas Augstāko teātra skolu, studējot Jevgeņija Simonova un Veras Ļvovas kursā. No 1979. līdz 1982. gadam viņa spēlējusi Ļeņingradas Padomes teātra skatuvē Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburga).
Gaļina Baženova strādājusi Rīgas Jaunatnes teātrī tajā laikā, kad šā teātra galvenais režisors bija Ādolfs Šapiro. Šajā teātrī pati nozīmīgākā bija viņas atveidotā Iskras loma izrādē “Rīt bija karš”/ «Завтра была война» pēc Borisa Vasiļjeva garstāsta motīviem.
1983. gadā aktrise Gaļina Baženova tika uzņemta Rīgas Krievu drāmas teātra trupā (tagad – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris), uz šā teātra skatuves viņa uzstājas arī patlaban.
Spēlē lomas šādās M. Čehova Rīgas Krievu teātra izrādēs:
Pirmā Gilenas iedzīvotāja (Frīdriha Dirrenmata traģiskā komēdija “Vecās dāmas vizīte”);
Audzinātāja (Roberta Bolta lugā “Lai dzīvo Karaliene, vivat!”);
Matilde, galma dāma (muzikālajā izrādē “Robins Huds”, autores: Dace Pūce, Zane Dombrovska, Jeļena Sigova).
G. Baženovas lomas pagājušo gadu teātra izrādēs:
Venēra (Edvarda Radzinska luga “Nerona un Senekas laika teātris”);
Ofēlija (Viljama Šekspīra traģēdija "Hamlets");
Līza ("Nabaga Līza" pēc Nikolaja Karamzina garstāsta motīviem);
Polīna ("Spēlmanis" pēc Fjodora Dostojevska romāna motīviem);
Ņinka Kurzova ("Čonkins" pēc Vladimira Voinoviča romāna motīviem);
Magda ("Tumšā istaba"/ «Камера обскура» pēc Vladimira Nabokova romāna motīviem);
Miss Meibla Čilterna (Oskara Vailda komēdija “Ideāls vīrs”);
Veročka (Ivana Turgeņeva luga "Mēnesis uz laukiem");
Korālija (Fransuāzas Sagānas luga "Zirgs bezsamaņā");
Džesika (Alana Eikborna komēdija "Durvis uz blakus istabu");
Istabene (Antona Čehova luga "Kaija");
Kapa ("Sārtais ziediņš" pēc Sergeja Aksakova pasakas motīviem);
Arina Panteleimonovna (Nikolaja Gogoļa komēdija “Precības”);
Feona (Aleksandra Ostrovska komēdija “Ne vienmēr runcim krējuma pods”);
Filicata (Aleksandra Ostrovska luga “...bet laime vēl labāka”/ «...а счастье – лучше»);
Asariņa (“Mīlestība kā diagnoze" pēc Lope de Vegas komēdijas “Valensijas neprātīgie” motīviem);
Žeņečka ("Žeņa, Žeņečka" pēc Bulata Okudžavas un Vladimira Motiļa kinostāsta scenārija motīviem);
Pelīte (Ištvana Erkeņa komēdija “Spēle ar kaķi”/ “Kis kis – ņau ņau”);
Oļa ("Pie jūras" pēc Marijas Arbatovas lugas motīviem);
Sandra telefoniste (Berolda Brehta komēdija “Puntilas kungs un viņa kalps Matijs”);
Zoja (Margaretes Meijo un Morisa Ennekena luga “Mana sieva ir mele”);
Mamma Alma Svensone (Igora Šprica luga “Emīla nedarbi” pēc Astrīdas Lindgrēnas daiļdarbu motīviem);
Krustmāte Lita (“Donna Flora un divi viņas vīri” pēc Zorža Amadū romāna motīviem);
Minnija (mūzikls "Kerija" pēc Teodora Dreizera romāna “Māsa Kerija” motīviem, Raimonda Paula mūzika);
Pustjakova ("Mans labais draugs Oņegins" pēc Aleksandra Puškina romāna dzejā “Jevgeņijs Oņegins” motīviem);
Prostitūta (muzikālā izrāde “Odesa, burvīgā pilsēta...” pēc Īzaka Bābela agrīnās prozas un “Odesas stāstu” motīviem, Raimonda Paula mūzika);
Pirmā kaimiņiene (Alekseja Ščerbaka muzikālā izrāde “Tango ar Stroku”/ «Танго между строк», Oskara Stroka mūzika);
Dzīvokļa iemītniece (Īzaka Dunajevska operete “Līgavaiņi”) u.c.
Filmogrāfija:
Princese – filmā-izrādē bērniem “Pasaka pēc pasakas”/ “Un lec, lec akmentiņi...” / «Сказка за сказкой»/ «И прыгают, прыгают камешки...» (režisors Vladimirs Latiševs, Ļeņingradas TV, 1980. g.);
Gaļina Perfiļjeva – sociālajā kinodrāmā “Atmiņas formula”/ «Формула памяти» (režisori: Aleksandrs Krivonoss, Mihails Novickis; studija “Ļentelefiļm”, 1982. g.);
Maša, Kukļina sieva — īsmetrāžas spēlfilmā “Trīs citroni mīļotajai” (režisors Oļegs Rozenbergs, scenārija autors Georgijs Danelija, galvenajā lomā: Andrejs Iļjins, Rīgas Kinostudijas un kinostudijas “Mosfiļm” eksperimentālās jaunatnes radošās apvienības “Debija” kopprodukcija, 1983. g.) u.c.
Prēmija:
Latvijas Teātra darbinieku savienības prēmijas laureāte “Gada labākā aktrise” 1985./1986. gada sezonā.
Ģimene:
Dzīvesbiedrs – Aleksandrs Barinovs (1952. g. 28. februārī Melitopolē, Zaporižjas apgabalā, Ukrainas PSR – 2022. g. 25. jūlijā Rīgā, Latvijas Republikā) – baletdejotājs, baleta pedagogs, teātra un kino aktieris.
Savu nākamo dzīvesbiedru Gaļina Baženova bija sastapusi, iestājoties Borisa Ščukina Maskavas Augstākajā teātra skolā. Rīdzinieks, baletdejotājs Aleksandrs Barinovs arī studējis šajā teātra skolā, nolemdams kļūt par dramatisko aktieri. Tieši Aleksandrs arī ierosinājis Gaļinas pārbraukšanu uz Rīgu no Ļeņingradas Padomes teātra, kur viņi kopā strādāja pēc studiju beigšanas.
Dēls – Grigorijs Barinovs (1978. g. 25. jūnijā Maskavā, Krievijas PFSR) – baletdejotājs.
1996. gadā absolvējis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (RHV). 1993. gadā pilnveidojis savu meistarību Bufalo (ASV) un 1994. gadā – Enšēdes (Nīderlandē) baleta skolās. No 1996. līdz 1999. gadam bijis Latvijas Nacionālās operas (LNO) baleta trupas solists. Kopš 2001. gada – teātra “New National Theatre Tokyo” Japānā baleta trupas solists. Pašlaik (saskaņā ar 2018. gada datiem) dzīvo un strādā Japānā.
Informācijas avoti:
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris
Галина Баженова (Gaļina Baženova) – актриса биография – актрисы театра Ближнего Зарубежья – Кино-Театр.Ру
