Aleksandrs Barinovs
Aleksandrs Barinovs (1952. g. 28. februārī Melitopolē, Zaporižjas apgabalā, Ukrainas PSR – 2022. g. 25. jūlijā Rīgā, Latvijas Republikā) – baletdejotājs, baleta pedagogs, teātra un kino aktieris.
1972. gadā Aleksandrs Barinovs absolvējis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (RHV; kopš 2020. gada – Rīgas Baleta skola), kur mācījies pie lieliskiem pedagogiem: Valentīna Blinova, Aleksandra Lemberga, Jura Kaprāļa un Valentīnas Ušakovas.
No 1971. līdz 1975. gadam jaunais baletdejotājs bija baleta trupas solists Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā Operas un baleta teātrī (tagad – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB).
A. Barinova lomas un baleta partijas Latvijas Valsts Operas un baleta teātra skatuvē:
viens no Apašiem (baletā “Parīzes Dievmātes katedrāle” ar Čezāres Punji, Rikardo Drigo un Riharda Glāzupa mūziku, 1971. g.);
Vergs (Eduarda Lazareva baletā “Antonijs un Kleopatra”, 1972. g.);
Lama (Oļega Barskova baletā “Inku zelts”, 1973. g.);
Pjero (Sergeja Vasiļenko baletā “Mirandolīna”, 1974. g.);
Vaņečka, suns Avva (Igora Morozova baletā bērniem “Dakteris Aikāsāp”, 1974. g.);
solists Krievu dejā (Pētera Čaikovska baletā “Riekstkodis”, 1974. g.);
solists Neapoliešu dejā (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1974. g.);
viens no Vējiem (Arvīda Žilinska baletā bērniem “Sprīdītis”) u.c.
* * *
1975.–1979. gadā Aleksandrs Barinovs studējis Borisa Ščukina Maskavas Augstākajā teātra skolā, Jevgeņija Simonova kursā; pēc studiju beigšanas saņēmis teātra un kino aktiera diplomu.
1979.–1982. gadā viņš bijis aktieris Ļeņingaradas Padomes teātrī Ļeņingradā (tagad –Sanktpēterburga, Krievijas PFSR). Viena no nozīmīgākajām lomām, ko viņš atveidojis šajā teātrī, bija galvenā loma Viljama Šekspīra komēdijā "Spītnieces savaldīšana" (režisors Igors Vladimirovs).
No 1983. līdz 1987. gadam skatuves mākslinieks Aleksandrs Barinovs spēlējis Rīgas Krievu drāmas teātra skatuvē (tagad – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris).
1987.–1989. gadā A. Barinovs bija solists, režisors un baletmeistars Latvijas Valsts filharmonijā, kur viņa kā režisora – iestudētāja un baletmeistara vadībā tapušas šādas izrādes: "Trīs resnvēderi" pēc Jurija Oļešas pasakas motīviem un Ričarda Rodžersa, Oskara Hammeršteina mūzikls "Mūzikas skaņas". Paralēli viņš strādājis par pedagogu, pasniedzot aktieru meistarību Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā.
1989.–1990. gadā Aleksandrs Barinovs bijis "Baltijas slāvu kultūras attīstības un sadarbības biedrības" koncertprogrammu režisors un mākslinieciskais vadītājs; 1990. gadā – LR Jaunatnes teātra aktieris.
No 1990. līdz 1992. gadam viņš strādājis par pedagogu Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (RHV). No 1991. līdz 2003. gadam bijis Latvijā pirmās privātās baleta skolas-studijas "Baleta pasaule" direktors, mākslinieciskais vadītājs un pedagogs. Veidojis horeogrāfiskās kompozīcijas koncertprogrammu priekšnesumiem viņa vadītajā baleta skolā-studijā.
Kā horeogrāfs un režisors-iestudētājs Aleksandrs Barinovs veidojis horeogrāfiju izrādēm dažādos drāmas teātros, horeogrāfiskās kompozīcijas Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas audzēkņu koncertprogrammām un Rīgas Operetes teātrim.
Horeogrāfija drāmas teātru izrādēm:
Viljama Šekspīra “Maldu komēdija” (Rīgas Krievu drāmas teātrī, 1992. g.);
izrādei “Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni” pēc Sverres Branta lugas (režisors Jānis Kaijaks, Latvijas Nacionālajā teātrī, 1992. g.);
izrādei “Zelta cālēns” pēc Ernsta Teodora Amadeja Hofmaņa pasaku motīviem (Liepājas teātrī) u. c.
Filmogrāfija:
Aļoša Kronovs (galvenā loma) – spēlfilmā jauniešiem “Saules un lietus diena”/ «День солнца и дождя» (režisors Viktors Sokolovs, scenārija autors Edvards Radzinskis, kinostudija “Ļenfiļm”,-1967. g.);
Pāvels/ Paulito, Marijas un Pablo dēls – divsēriju spēlfilmā “Sveicināta, Marija!”/ «Салют, Мария!» (režisors Josifs Heifics, kinostudija “Ļenfiļm”, 1970. g.);
Huzārs – muzikālajā spēlfilmā “Huzāra precības”/ «Сватовство гусара» (režisore Svetlana Družiņina, kinostudija “Mosfiļm”,1979. g.);
Antuāns – filmā-izrādē bērniem “Pasaka pēc pasakas”/ “Un lec, lec akmentiņi...” / «Сказка за сказкой»/ «И прыгают, прыгают камешки...» (režisors Vladimirs Latiševs, Ļeņingradas TV, 1980. g.);
Pēterītis – divsēriju detektīvfilmā-izrādē “Ģimenes relikvija”/ «Фамильная реликвия» (režisors Vladimirs Latiševs, Ļeņingradas TV, 1981. g.) u.c.
Aleksandrs Barinovs ir miris 2022. gada 25. jūlijā Rīgā. Apbedīts Jaunciema kapos.
Ģimene:
Dzīvesbiedre – Gaļina Baženova (1956. g. 12. septembrī Sverdlovskā/ Jekaterinburgā, Krievijas PFSR) – teātra un kino aktrise.
1979. gadā absolvējusi Borisa Ščukina Maskavas Augstāko teātra skolu. No 1979. līdz 1982. gadam strādājusi Ļeņingradas Padomes teātrī Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburgā). Kopš 1983. gada – aktrise Rīgas Krievu drāmas teātrī (tagad – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris).
Dēls – Grigorijs Barinovs (1978. g. 25. jūnijā Maskavā, Krievijas PFSR) – baletdejotājs.
1996. gadā absolvējis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (RHV), mācījies pie izciliem baleta pedagogiem: Valentīna Bļinova un Jura Kaprāļa. 1993. gadā pilnveidojis savu meistarību Bufalo (ASV) un 1994. gadā – Enšēdes (Nīderlandē) baleta skolās.
No 1996. līdz 1999. gadam Grigorijs Barinovs bijis Latvijas Nacionālās operas (LNO) baleta trupas solists. No 2000. līdz 2001. gadam – viessolists un viespedagogs baleta trupā “M. Uchigasaki Ecole de Ballet” (Japāna). Kopš 2001. gada – teātra “New National Theatre Tokyo” (Japāna) baleta trupas solists.
G. Barinova lomas un baleta partijas LNO skatuvē:
Sprīdītis (Pētera Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1997. g.);
Klaidonis (Leo Delība baletā “Kopēlija”, 1997. g.) u.c.
Lomas un baleta partijas citās baleta trupās:
zelta Dieviņš (Ludviga Minkusa baletā “Bajadēra”);
Padedē (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Žizele”);
Padetruā (P. Čaikovska baletā “Riekstkodis”);
Padetruā (Eduarda Deldevēza, L. Minkusa baletā “Pahita”);
Nerrs, solists dejā “Tarantella” (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”);
solists Dejā ar mandolīnām (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”);
Nerrs (S. Prokofjeva baletā “Pelnrušķīte”);
solists (“Third Movement – Symphony in C” ).
Izpildījis daudzus klasiskos Padedē no šādiem baletiem: Rikardo Drigo “Arlekināde”, P. Čaikovska “Riekstkodis” un “Apburtā princese”, Ā. Š. Adāna “Korsārs”, L. Minkusa “Dons Kihots”.
2000. gadā piedalījies Starptautiskajā baleta mākslinieku konkursā Nagojā (Japāna). Pašlaik (saskaņā ar 2018. gada datiem) dzīvo un radoši strādā Japānā.
Informācijas avoti:
Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.
Ilustrācijas tēmai
