Aleksandra Aleksandrova

Aleksandra Aleksandrova (īstajā uzvārdā Iļjina, laulībā Aleksandrova-Ņitavska; 1905. g. 1. maijā Rīgā, Krievijas impērijā – 1982. g. 8. janvārī Rīgā, Latvijas PSR) – teātra aktrise.  

Aleksandra Aleksandrova studējusi antreprīzes meistara Konstantīna Ņezlobina studijā. Šo studiju viņš bija atklājis Rīgā, lai varētu apmācīt savas aktieru trupas jaunos skatuves māksliniekus.

Savu skatuves mākslinieces karjeru Aleksandra Aleksandrova uzsāka 1920. gados, spēlējot uz Rīgas Krievu drāmas teātra un Daugavpils teātra skatuves. Iesākumā Daugavpils teātri Rīgas Maskavas forštatē bija nodibinājis Konstantīns Ņezlobins. Tolaik šis teātris tika dēvēts par Tautas teātri. K. Ņezlobins arī bija pirmais, kas ievēroja Aleksandrovas spožās skatuves mākslinieces dotības. Tieši uz šā teātra skatuves A. Aleksandrova arī bija tēlojusi savas pirmās ievērojamās lomas. Nopietnas konkurences apstākļos aktrise tika uzņemta Rīgas Krievu drāmas teātra trupas sastāvā.  

A. Aleksandrovai izdevās attaisnot Latvijas skatītāju cerības, jo katra no viņas atveidotajām lomām faktiski kļuva par sensāciju Rīgas teatrālajā pasaulē. 1930. gadu vidū Aleksandrai Aleksandrovai, pateicoties savam neatkārtojamam ampluā, izdevās ieņemt pienācīgu vietu Rīgas Krievu drāmas skatuves mākslinieču vidū. No 1930. līdz 1941. gadam un no 1944. līdz 1968. gadam šī talantīgā skatuves māksliniece bija Krievu drāmas teātra aktrise.

Pēc Otrā pasaules kara sākuma, nacistiskajam karaspēkam tuvojoties, Aleksandra Aleksandrova evakuējās no Latvijas un strādāja Ivanovā – Valsts mākslinieciskajā ansamblī. Kara gados aktrise aktīvi piedalījās dažādos pasākumos, kas tika rīkoti piefrontes rajonos. Viņa uzstājās Sarkanās armijas karavīru priekšā, tēlojot lomas skečos un vodeviļās. Rīgā A. Aleksandrova atgriezās kopā ar Sarkanās armijas avangarda daļām.

Skatuves māksliniece bija pārliecinoša un nepārspējama, spēlējot pusaudžu lomas no tā sauktā „travesti” ampluā. Uz Rīgas Krievu drāmas teātra skatuves par Aleksandras Aleksandrovas vizītkarti kļuva meiteņu, jaunavu un pusaudžu tēli. Tostarp Rīgas teatrālā publika bija ļoti iecienījusi tās lomas, kuras aktrise atveidoja Rūdolfa Blaumaņa lugu iestudējumos: Ieviņu „Skroderdienās Silmačos” (1934. g.)  un Līzīti „Pazudušajā dēlā” (1937. g.).  Nepieciešams atzīmēt arī virtuozo Pistolas tēla atveidošanu uzvedumā pēc Aleksandra Dimā lugas „Kīns, ģēnijs un palaidnība”.

Аktrise spoži atveidoja arī  lirisma piepildītos dramatiskos sieviešu tēlus, no kuriem būtu jāizceļ Līzas loma iestudējumā pēc I. Turgeņeva romāna „Muižnieku ligzda” (1939. g.), kā arī galvenā loma A. Arbuzova lugā „Taņa” (1940. g. ) un izrādē „Mašeņka” pēc A. Afinogenova darbu motīviem (1941. g.). Īpaši labi aktrisei bija padevusies Serjožas loma izrādē „Anna Kareņina” pēc Ļ. Tolstoja romāna. Psiholoģiski šī loma tika piepildīta ar dziļu garīgu saturu un spalgu zēna temperamentu. Tāpat aktrise atveidoja arī Nadju M. Gorkija lugā  „Ienaidnieki” (1946. g.) un Soņu A. Čehova lugā „Tēvocis Vaņa” (1947. g.). Skatuves māksliniecei izdevās spīdoši attēlot Ingeborgas tēlu K. Hamsuna lugā „Pie valstības vārtiem”. Par psiholoģiski dziļi izjustas un skatuviski temperamentīgas galvenās Knuta Hamsuna lugas varones lomas atveidošanu aktrise izpelnījās personīgu pateicību no leģendārā krievu skatuves mākslinieka V. Kačalova.  

Spēlējot komiskās lomas, A. Aleksandrova savā skatuviskajā daiļradē  kā dominanti ienesa groteska un traģikomēdijas elementus. Tā, savas teatrālās darbības brieduma laikposmā viņa atveidoja Marijas Antonovnas lomu N. Gogoļa lugā „Revidents” (1940. un 1951. g.). Aktrise bija virtuozi un pārliecinoši nospēlējusi tādus sarežģītus un psiholoģiski dziļus tēlus, kā Elīza Dūlitla Bernarda Šova lugā „Pigmalions” (1945. g.), kā arī Suzanna Pjēra Bomaršē lugā „Trakā diena jeb Figaro kāzas” (1948. g.).

Interesantas ir Aleksandras Aleksandrovas lomas, kuras viņa tēlojusi pēckara gadu latviešu dramaturgu skatuves uzvedumos. Aktrise spīdoši atveidoja sieviešu tēlus, kas ir raksturīgi agrīnā sociālistiskā reālisma latviešu dramaturģijai. Tā, 1954. gadā viņa izpildīja Vabiņas kundzes lomu latviešu vadošā dramaturga Andreja Upīša komēdijā „Peldētāja Zuzanna” (1954. g.). No lomām, kuras aktrise bija atveidojusi savas skatuviskās daiļrades vēlinajā laikposmā, īpašu ievērību pelna Šarlotes Ivanovnas loma A. Čehova lugā „Ķiršu dārzs” (1960. g.). Publikas atmiņā palicis arī Olgas Nikolajevnas tēls no iestudējuma pēc Emīla Braginska un Eldara Rjazanova lugas „Reiz jaungada naktī” ( 1970. g.).

Aleksandra Aleksandrova bija precējusies ar aktieri Jevgeņiju Doļinu-Ņitavski.

1945. gadā aktrisei tika piešķirts Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces nosaukums. А. Аleksandrova bija iniciējusi daudzu mākslinieciskās pašdarbības pulciņu un organizāciju izveidi, dažu amatieru teātra studiju Latvijas rūpnieciskajos uzņēmumos nodibināšanu un uzraudzījusi to darbību.

Aleksandra Aleksandrova mirusi Rīgā 1982. gadā 8. janvārī un ir apbedīta Raiņa kapos.

Informācijas avots:

В. Шаховской «Праздник художницы» из альманаха «Литература и жизнь», 1965 год.

Foto : Aleksandra Aleksandrova (1905–1982) Taņas lomā A. Arbuzova tāda paša nosaukuma lugā. 1940. gads.