Sergejs Koreņevs

Sergejs Koreņevs (1883.g. 13.aprīlī Rjazaņā - 1943.g. 25.oktobrī, Uzbekistānā, Horezmas apg.) -  Latvijas armijas pulkvedis, žurnālists, sabiedriskais darbnieks.

Dz. 13. apr. Rjazaņā virsn. ģimenē. Beidzis Tomskas reāl­skolu. 1900 iest. Tomskas tehnoloģiskajā inst.; 1901 par piedalīšanos studentu nemieros no inst. izslēgts un nosūtīts tēva pārraudzībā uz Semipalatinskas apgabalu. 1901 iest. Alekseja junkursk. Maskavā (beidzis 1903; podpor.); dienējis 168. kājn. pulkā Kijevā. No 1904 VI piedalījies Krievijas-Japānas karā 35. Austrumsibīrijas strēln. pulka un 9. Austrumsibīrijas strēln. div-jas sastāvā. 1905 I, būdams rotas k-ris, ievainots; zaudējis kāju. Por. (1906), štābkapt. (1910), kapt. (1910), apakšpulkv. (1913), pulkv. (1917 VIII).

1910 beidzis Kara juridisko akad. Pēterburgā; virsn. Pēterburgas kara apg. tiesā (no 1912   kara tiesnesis). 1915 iecelts par Daugavpils kara apg. pr-ka kancelejas pr-ku. 1917. g. rudenī atvaļ. Bijis žurnālists, bijušo mi­nistru lietu ārkārtējās komisijas loc., Kara invalīdu sav-bas darb­vedis un lektors 1. Petrogradas universitātē. 1920 IX kā bēglis iera­dies Latvijā.

1920.20. X pieņemts Latvijas armijas Kara tiesu pārv. par brīva līguma konsultācijas locekli. 1921V iesk. aktīvajā karadienestā, (pulkv.).

1923  VII atvaļ. sakarā ar štatu samazināšanu.

Dzīv. Rīgā. Bijis laik­raksta “Slovo” redkolēģijas loc. no 1924. līdz 1929. gadam. No 1931 skolot., dažādās krievu sk. Rīgā. 1939-40 Rīgas krievu b-bas pr-js. Krievu emigrantu orga­nizāciju biedrs līdz 1934. gadam.

1940.5.VIII apcietināts. 1941 III piespriesti 5 g. ieslodzījuma, kas veselības stāvokļa dēļ nomainīti ar izsūtījumu uz Uzbekiju.

Sergejs Koreņevs miris 1943. g. 25. okt. Horezmas apg.

Apbalvojumi: b) Krievijas Sv. Vo (š) IV šķ., Sv. So II(š), III (š) šķ., Sv. Ao II (š), III (š) šķ.

Precējies 1919 ar Natāliju Jariškinu. Meita Kira (1926). Šķīries 1930. gadā. Otrreiz precējies ar Ļubovu Serafimovu (1914).

Informācijas avoti:

LVVA, 5601. f., 1. apr., 3107.1.;

LVA, 1986. f., 1. apr., 15849.1.;

Абызов Ю. Русское печатное слово в Латвии. - Часть II. - Stanford, 1990. - Стp. 291.

Sk.: Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918 – 1940. Biogrāfiskā vārdnīca. – Sast. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis. – Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998., 261.-262. lpp.