Rūdolfs Dambrāns

Rūdolfs Dambrāns (1924. g. 4. jūnijā Vladikaukāzā, Ziemeļosetijā, KPFSR – 2005. g. 21. jūlijā Rīgā, Latvijas Republikā) – Rīgas Jaunatnes teātra (1949–1962) un Rīgas Krievu drāmas teātra (tagad - Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) (1962–1984) aktieris, Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1955. g.).

Rūdolfs Dambrāns ir dzimis 1924. gada 4. jūnijā  Vladikaukāzā, Kalnu APSR (tagad – Ziemeļosetija-Alānija, KF), ierēdņu ģimenē. Savulaik viņa vecāki bija izceļojuši no Latvijas (no Jēkabpils). Viņa tēvs - Nikolajs Dambrāns strādāja par grāmatvedi, māte bija medmāsa. 1946. gadā R. Dambrāns ir beidzis Tbilisi Jaunatnes teātra aktieru studiju (Gruzija).

No 1948. gada Rūdolfs Dambrāns dzīvoja Rīgā. Sākumā viņš strādāja Rīgas Jaunatnes teātrī (1949–1962), pēc tam – Rīgas Krievu drāmas teātrī (1962–1984). Pēc pārciestās smagās slimības aktieris praktiski zaudējis redzi un bija spiests pamest teātra skatuvi.

Rūdolfs Dambrāns ir miris 2005. gada 21. jūlijā Rīgā. Apbedīts Raiņa kapos.

Dažas Rūdolfa Dambrāna lomas Rīgas teātros:

Rīgas Jaunatnes teātra uzvedumos: 

Uldis (Raiņa lugā “Pūt, vējiņi!”, 1949. g.); 

Ferdinands (Frīdriha Šillera traģēdijā “Viltus un mīla”, 1952. g.); 

Gedeons Džeksons (izrādē pēc Hovarda Fasta romāna “Brīvības ceļš” motīviem, 1952. g.);

Pāvels Korčagins (izrādē pēc Nikolaja Ostrovska romāna “Kā rūdījās tērauds” motīviem, 1953. g.);

Andrievs (Rūdolfa Blaumaņa lugā “Ļaunais gars”, 1954. g.);

Artūrs (izrādē pēc Čārlza Dikensa romāna “Mazā Dorita” motīviem, 1954. g.);

Romeo (Viljama Šekspīra traģēdijā “Romeo un Džuljeta”, 1955. g.);

Mauricio (Alehandro Kasona lugā “Koki mirst stāvus”, 1957. g.);

Ričards (Bernarda Šova lugā “Sātana apustulis”, 1957. g.);

Мaņilovs (iestudējumā pēc Nikolaja Gogoļa poēmas “Mirušās dvēseles” motīviem; 1960. g.). 

Rīgas Krievu drāmas teātra uzvedumos: 

Džerijs Raijans (Viljama Gibsona lugā “Divi šūpolēs”, 1962. g.);

Edvīns Gulbis (Arvīda Griguļa lugā “Karavīra šinelis”, 1963. g.);

Pavļins (Maksima Gorkija lugā “Jegors Buličovs un citi”, 1964. g.);

Aleksandrs Maškovs (Viktora Rozova drāmā “Absolventu salidojums”, 1967.g.);

Makarovs (M. Gorkija lugā “Barbari”, 1969. g.);

marķīzs d’Orsinjī (Mihaila Bulgakova lugā “De Moljēra kunga dzīve”/ “Svētuļu jūgs”, 1970. g.);

Djonci (Karoja Sakoni lugā “Televīzijas traucējumi”, 1971. g.);

Dergačovs (Aleksandra Vampilova lugā “Pērnvasar Čulimskā”, 1973);

Dzirelli (Viktora Rozova lugā “Medņa ligzda”, 1979. g.);

Sīkstulis (Annas Brigaderes lugā bērniem “Sprīdītis”, 1979. g.);

Serbuškins (Viktora Merežko komēdijā “Laimes dzirnavas”, 1981. g.). 

R. Dambrāns atveidojis lomas šādās spēlfilmās:

Gošs – “Tava laime” (Rīgas Kinostudija; 1960. g.);

De Karē – “Antarktīdas likums” (A. Dovženko kinostudija, 1962. g.);

epizodiska loma – “Cielaviņas armija” (Rīgas Kinostudija, 1963. g.);

teātra direktors – īsmetrāžas spēlfilmā “Divi” (Rīgas Kinostudija, 1965. g.);

vāciešu pulkvedis – “Izlūki” (A. Dovženko kinostudija, 1968. g.);

epizodiska loma – “Platāna” (kinostudija “Uzbekfiļm”, 1973. g.);

Nikolajs Nikolajevičs – “Bēgšana no pils” (A. Dovženko kinostudija, 1975. g.). 

Ērika Tjuņina

Informācijas avoti:

http://www.kino-teatr.ru/teatr/acter/m/sov/39831/bio/;

«Рижский театр русской драмы». – Rīga, Zinātne, 1983.;

Fotoalbums «Рижский театр русской драмы».– Rīga, Liesma, 1983.