Zinaida Posņikova

Zinaīda Posņikova (1910. g. 9. novembrī Rīgā, Krievijas impērijā – 1976. g. 27. aprīlī Rīgā, Latvijas PSR) – akordeoniste un pianiste.

Zinaīdas vecāki bija pazīstami un sabiedrībā cienījami cilvēki. Viņas tēvs Pēteris Posņikovs, pēc savas izcelšanās bija dzimtmuižnieks. Vīņš bija pianists un pats savas Mūzikas skolas Rīgā direktors. Zinaīdas māte, Marija (dzimusi Sotina) bija ģenerāļa Aleksandra Sotina meita, kas bija pazīstams ārsts un pirmais sērūdeņu kūrorta Ķemeros direktors. Zinaīdas māte bija viena no izglītotakajām sievietēm Rīgā.   

Jau kopš 4 gadu vecuma tēvs sāka apmācīt Zinaīdu spēlēt klavieres, un talantīgā meitene jau tad guva savas pirmās sekmes. Augstāko muzikālo izglītību viņa kā pianiste un akordeoniste ieguva Vācijā. Turpat,Vācijā sākās arī Zinaīdas Posņikovas koncertdarbība. Tomēr pēc nacistu nākšanas pie varas Vācijā Zinaīda Posņikova kā daudzi Latvijas pavalstnieki steidzami atgriezās Dzimtenē.

Atšķirībā no sava tēva, kas bija klasiskā virziena mūziķis, Zinaīda nosliecās pie populārās mūzikas. Viņa labprāt pieņēma uzaicinājumus spēlēt restorānu orķestros, un bija iecienīta kā mūziķe, jo drīzumā koļēģi novērtēja viņas spējas improvizēt, viņas prasmi spēlēt ansambļos un prasmi izprast dažādus muzicēšanas stilus. Vienu sezonu viņa spēlēja dāmu instrumentālajā trio restorānā «Tempo», bet drīzumā viņu ielūdza pazīstamais vijolnieks un diriģents Miša Aļjanskis. Viņa orķestra sastāvā Zinaīda nospēlēja dažas vasaras sezonas Rīgas jūrmalā, Dzintaros, dārgaja un modernajā Kārļa Baumaņa kafejnīcā-restoranā. M. Aļjanskis bija viens no populārākajiem un publikas iecienītākajiem pilsētas mūziķiem, spēlēt viņa kapellā bija liels gods ikvienam muzikantam. Muzikanti viņu ļoti cienīja.

1940./1941. gada ziemas sezonā M. Aļjanskis un Z. Posņikova spēlēja Rīgas Cirka orķestrī.

Vācu okupācijas laikā Zinaīda slēpa Mišu pie sevis dzīvoklī, tomēr 1943. gadā kāds bija uzrakstījis denunciācijas rakstu. Rezultātā Zinaīdas dzīvoklī ar pārbaudi ieradās patruļa, un vācieši uz vietas, dzīvoklī,  nošāva muzikantu M. Aļjanski. Zinaīda kopā ar māsu Mariju un māti tika ieslodzītas Rīgas Centrālajā cietumā, kur viņas atradās līdz pat brīdim, kad Rīga tika atbrīvota no nacistiem. Smagu pārbaudījumu un pārdzīvojumu, kas tika gūti cietuma ieslodzījumā, rezultātā psihiskā slimība piemeklēja Zinaīdas māsu Mariju.  

Pēc Otrā pasaules kara beigām abas māsas strādāja Rīgas Cirka orķestrī (māsa Marija bija vijolniece). Vasaras sezonu laikā Zinaīda, tāpat kā jaunībā, turpināja spēlēt Jūrmalas restorānu orķestros. Neskatoties uz piedzīvotajām nedienām un ciešanām, viņa bija sagalabājusi savu gaišo un priecīgo dzīves uztveri. Šādu dvēseles noskaņojumu viņai iedvesa mūzika.

Marina Mihaileca