Sākumlapa > Tēmas > Personas
Jurijs Artjuhs

Jurijs Artjuhs

Jurijs Artjuhs (19.04.1943–31.10.2012) – habilitēts datorzinātņu doktors, profesors, speciālists informātikas un skaitļošanas tehnikas jomā.

Jurijs Artjuhs ir dzimis 1943. gada 19. aprīlī Viņņicā, Ukrainā. 1965. gadā viņš absolvējis Rīgas Politehniskā institūta (patlaban – Rīgas Tehniskā universitāte) Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti.   

Tūlīt pat pēc RPI absolvēšanas J. Artjuhs sāka strādāt Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā par inženieri, par jaunāko un vēlāk par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku, pēc tam par laboratorijas vadītāju, kur viņš arī nostrādāja gandrīz vai 50 gadus – līdz pat pēdējām mūža dienām. 1969. gadā Jurijs Artjuhs iestājās aspirantūrā un pēc tās absolvēšanas, 1972. gadā  aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju un 1990. gadā – tehnisko zinātņu doktora disertāciju (1993. gadā pēdējā tika nostrificēta kā habilitēta datorzinātņu doktora zinātniskais grāds, saskaņā ar Latvijas Republikas zinātniskajiem grādiem). Kopš 1993. gada J. Artjuhs - profesors.  

Jurija Artjuha zinātniski pētnieciskā darba pamata tematika ir signālu apstrādes metodes un līdzekļi, tai skaitā, precīza laika mērīšana, frekvences un laika parametru mērīšanas nestandarta metožu un ierīču izveide; signālu diskretizācija un to analīzes metodes. Jau kopš 20. gadsimta 70. gadiem J. Artjuhs bija vadījis grupu, bet kopš 1976. gada - laboratoriju, kas specializējās notikumu laika augsti precīzas mērīšanas (notikumu precision taimēšanas) jomā pielietošanai dažādās nozarēs, kā arī šādiem nolūkiem paredzēto aparātu konstruēšanā. Šis darbs turpinājās līdz pat Jurija Artjuha pēdējiem dzīves gadiem. Viņa vadībā un, viņam pašam tieši piedaloties, tika radītas dažādas unikālas ierīces – notikumu taimeri, kurus var izmantot un tie arī tiek izmantoti dažādās nozarēs: medicīnā, ģeofizikā, astrofizikā. To vidū ir daudzkanālu spektrometrs UMP-40 (1975. g.) astronomijas vajadzībām,  lāzera signālu mērīšanas sistēma aerodinamikai LDIS (1980. g.), mērīšanas sistēma PICAP (1985. g.) un notikumu taimeris А911 (1990. g.) lāzeru lokācijai. Izstrādātās precīzās notikumu laika mērīšanas tehnoloģijas tika realizētas vairāk kā 30 sistēmās, kas tika izgatavotas institūtā. Šīs sistēmas darbojas 14 Eiropas un Āzijas organizācijās, kuras nodarbojas ar Zemes mākslīgo pavadoņu lāzera lokāciju un tiek izmantotas praktiski visos kontinentos.  

Jurijs Artjuhs ir vairāk kā 200 zinātnisko publikāciju, to skaitā, 2 monogrāfiju, autors un apmēram 50 izgudrojumu patentu autors. Viņš ir Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāts par ātrās darbības automatizēto sistēmu izstrādi (1980. g.),  Eiropas prēmijas laureāts informātikas jomā (1997. g.), kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas un akciju sabiedrības «Latvijas Gaisa Satiksme» kopīgās prēmijas laureāts par darbu kompleksu, radot Latvijā laika mērīšanas sistēmas Zemes mākslīgo pavadoņu lāzera lokācijai (2005. g.).

Jurijs Artjuhs bija Starptautiskā Lāzeru lokācijas dienesta asociētais loceklis un žurnāla „Автоматика и вычислительная техника” („Automātika un skaitļošanas tehnika”) redakcijas kolēģijas loceklis.  

Ērika Tjuņina

http://www.edi.lv/media/uploads/UserFiles/notikumi-files/edi-50/zp/Pr.1._lab.2.2.pdf;

J.Artjuha zinātniskābiogrāfija (angļu val.) http://www.lza.lv/scientists/artyukh.htm