Vladimirs Glagoļevs
Vladimirs Glagoļevs (1898. g. 22. aprīlī Kalugas guberņā, Krievijas impērijā – 1970. g. 29. septembrrī Rīgā, Latvijas PSR) – pazīstams garīgās mūzikas komponists
Komponista vecvectēvs bija Tulas katedrāles virspriesteris, vectēvs –Tulas guberņas Čerņas pilsētas Pokrova dievnama virspriesteris, bet tēvs dziedāja Meščovskas un Dvinskas (Daugavpils) pilsētu baznīcu koros.
1903. gadā Vladimira tēvs, Grigorijs Glagoļevs, kas stradāja Rīgas-Orlas dzelzceļā, tika pārcelts uz Dvinsku (Daugavpili), kur viņš ieņēma svērāja amatu.
Kopš 8 gadu vecuma Vladimirs Glagoļevs dziedāja baznīcas koros. 23 gadu vecumā viņš kļuva par Daugavpils Borisa un Gļeba katedrāles kora reģentu, 25 gadu vecumā – Ņevas Aleksandra katedrāles reģentu. Viņš strādāja par dziedāšanas skolotāju un koru diriģentu Daugavpils krievu un baltkrievu ģimnāzijās.
Kopš 1922. gada Vladimirs Glagoļevs ir pievērsies muzikālai kompozīcijai. 1925. gadā viņš kopā ar dzīvesbiedri pārcēlās uz Rīgu, kur viņiem piedzima dēls Jurijs, kas vēlāk kļuva par pazīstamu mūziķi un komponistu. No 1927. līdz 1929. gadam V. Glagoļevs studēja kompozīciju Latvijas Konservatorijā pie profesora Jāzepa Vītola (izcilā krievu komponista N. Rimska-Korsakova audzēkņa).
No 1925. līdz 1951. gadam V. Glagoļevs bija Rīgas Visu Svēto baznīcas kora reģents, bet pēc tam Pokrova (Patvēruma) baznīcas kora reģents. Viņš strādāja par dziedāšanas skolotāju un diriģentu Rīgas skolās (1926-1940). V. Glagoļevs bija Rīgas Krievu izglītības biedrības «Bajan» koru (vīru koris, jauktais koris, 1931.-1940. g.) diriģents un Latvijas Ukraiņu biedrības jauktā kora diriģents (1939.-1941. g.).
No 1951. līdz 1958. gadam viņš bija Kaļiņinas (Tveras), Demidovas (Smoļenskas apgabalā), Višņijvoločkas un Baku baznīcu kora reģents. Pēc atgriešanās Latvijā strādāja Dzintaru (Jūrmala) pareizticīgo dievnamā.
No 1959. gada 30. aprīļa līdz 1961. gadam Vladimirs Glagoļevs bija Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles kora reģents, bet pēc katedrāles slēgšanas 1961. gadā un katedras pārcelšanas uz Svētās Trijādības katedrāli, viņš strādāja tieši šeit līdz pat sava mūža galam.
1968. gadā, sakarā ar Vladimira Glagoļeva 70. dzimšanas dienu un garīgi muzikālās darbības 50. gadskārtu, Maskavas un visas Krievijas Patriarhs Aleksijs I apbalvoja mūziķi ar Sv. Lielkņaza Vladimira III pakāpes ordeni.
Vladimirs Glagoļevs ir sakomponējis vairāk nekā 110 garīgi muzikālo skaņdarbu (34 kompozīcijas Nakts dievkalpojumam; 40 – Liturģijai; 36 – Arhijereja dievkalpojumiem, svētku dievkalpojumiem, Lielā Gavēņa un Lieldienu dievkalpojumiem). Komponists ir aranžējis 15 krievu un ukraiņu tautasdziesmas korim un sakomponejis 5 laicīgos skaņdarbus.
Daudzas V. Glagoļeva garīgās kompozīcijas tiek atskaņotas Latvijas, Baltkrievijas, ASV un citu valstu dievnamos.
Vladimira Glagoļeva garīgo skaņdarbu vidū īpaši populāri ir Lielie prokimni: „Не отврати лица Твоего” („Nenovērs seju Tavu”), „Дал еси достояние” („Esi devis mantību”); tropars „Кресту Твоему”(„Krustam Tavam”); gudrā Laupītāja eksapostilārijs; tropars „Христос Воскресе” („Kristus ir Augšāmcēlies”); „Блаженна” („Svētīga”) (izdots ASV 1965. g.); „Иже Херувимы” („Ķerubi”); Popova muzikālās kompozīcijas «Великий господин» („Lielais Kungs”) aranžējums; „Ныне отпущаеши постным напевом” („Patlaban atlaidi, gavēņa motīvu dziedot”).
Vladimirs Glagoļevs miris Rīgā 1970. gada 29. septembrī. Apbedīts Ivana kapos.
Fotogrāfijas un dokumenti no Glagoļevu ģimenes arhīva
