Ludmila Vikanova
Ludmila Vikanova (dzim. Streļņikova; 1953. gada 8. decembrī Rīgā, Latvijas PSR) – Latvijas baletdejotāja, klasiskās dejas pedagoģe, baletmeistare un horeogrāfe. 2019. gadā apbalvota ar 5. šķiras Atzinības Krustu.
Ludmila Vikanova (Streļņikova) ir dzimusi 1953. gada 8. decembrī Rīgā, tehnisko zinātņu doktora Pjotra Streļņikova ģimenē. 1971. gadā viņa absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (RHV; tagad – Rīgas Baleta skola), kur bija mācījusies pie lieliskiem baleta pedagogiem: Valentīna Bļinova, Annas Innas Baranovskas, Irēnas Strodes un Marinas Sizovas.
Divdesmit gadu laikā – no 1971. līdz 1991. gadam – balerīna Ludmila Vikanova bija baleta trupas soliste Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā operas un baleta teātrī, no 1989. gada – Latvijas Nacionālajā operā (LNO). Vienlaikus – no 1978. līdz 1985. gadam viņa bija pedagoģe-repetitore Tautas deju ansamblī "Liesma".
Lomas un baleta partijas Valsts operas un baleta teātra/ LNO skatuvē:
Kaliope (baletā “Parīzes Dievmātes katedrāle” ar Čezāres Punji, Rikardo Drigo un Riharda Glāzupa mūziku, 1972. g.)
soliste Spāņu un Austrumnieku dejās (Pētera Čaikovska baletā “Riekstkodis”, 1972. g.);
feja Dārgakmens (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”,1975. g.);
Kača (Alfrēda Kalniņa baletā “Staburags”, 1976.g.);
Varvara (Igora Morozova baletā bērniem “Doktors Aikāsāp”, 1977. g.);
Polovciešu jaunava (“Polovciešu dejās” no Aleksandra Borodina operas “Kņazs Igors”,1979. g.);
Anitra (baletā “Pērs Gints” ar Edvarda Grīga mūziku, 1980. g.);
Batilde (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Žizele”,1980. g.);
Vēja māte (Arvīda Žilinska baletā bērniem “Sprīdītis”,1983. g.);
soliste (Morisa Ravēla viencēliena baletā “Bolero”, 1983. g.);
Lielais gulbis, soliste Spāņu dejā (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1984. g.) u.c.
1994. gadā Ludmila Vikanova beigusi maģistrantūru N. Rimska-Korsakova Sanktpēterburgas Valsts konservatorijas Horeogrāfijas nodaļā specialitātē “horeogrāfs-baletmeistars”, iegūstot horeogrāfijas mākslas maģistres grādu. Maģistrantūrā viņa mācījās pie tādiem izciliem pedagogiem, kā Gabriela Komļeva, Ņikita Dolgušins un Askolds Makarovs. Pēc tam viņa turpināja papildināt savu kvalifikāciju A. Vaganovas Krievu baleta akadēmijas kvalifikācijas celšanas kursos Sanktpēterburgā (2000., 2004., 2007. g.) un meistarklasēs pie Ž. Mazē Francijā (2010. g.), kā arī dejas fonda “Open Word” starptautiskajos intensīvajos kursos (ASV, 2014.g.) u.c.
1994.–1998. gadā Ludmila Vikanova bija Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) baleta trupas repetitore; kopš 1995. gada viņa strādā Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā/ Rīgas Baleta skolā, kur pasniedz klasisko deju. 1997.– 2003. gadā viņa bija klasiskās dejas pasniedzēja profesionālajā baletskolā "Baleta pasaule"; no 2005. līdz 2010. gadam bija TDA "Liesma" baletmeistare-repetitore.
Kopš 2009. gada Ludmila Vikanova ir privātās baleta studijas "Rondo" vadītāja. Šīs baletstudijas repertuārā ir klasisko deju un raksturdeju variācijas, kā arī laikmetīgās horeogrāfijas iestudējumi. Baleta studija “Rondo” regulāri piedalījusies un vairākkārt uzvarējusi starptautiskos konkursos un festivālos Latvijā un ārvalstīs: Grand Prix Starptautiskajā deju konkursā Lietuvā (2010. g.); 1. vieta klasiskās dejas nominācijā Starptautiskajā baleta konkursā “Arabeska 2012” Jūrmalā; Grand Prix un 1. vieta deju konkursā “Anterprima” Itālijā (2013. g.), kā arī 1. un 2. vieta un īpašā balva deju konkursā “Anterprima” Itālijā (2014. g.).
2011.–2012. gadā L. Vikanova bija Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas katedras docētāja. Viņa ir viena no Latvijas Profesionālās Baleta asociācijas dibinātājām un valdes locekle.
Baleta iestudējumi LNO/ LNOB skatuvē:
“Senās horeogrāfijas pērles”:
Padekatrs no Čezāres Punji viencēliena baleta “Markitante” (Žila Pero, Antona Doļina horeogrāfija, 1994. g.);
Padesixs no Č. Punji viencēliena baleta “Markitante” (Artūra Sen-Leona, Pjēra Lakota hor., 1994. g.);
fragments no Jozefa Baijera viencēliena baleta “Leļļu feja” ar Č. Punji un Rikardo Drigo mūziku (Mihaila Fokina hor.,1994. g.);
Padedē no Napoleona-Anrī Rebēra un Fransuā Benuā baleta “Satanilla” (Žozefa Maziljē, Mariusa Petipā hor.,1994. g.).
Baletmeistare-repetitore P. Čaikovska baleta “Apburtā princese” iestudējumā (1995.g.).
Iestudējumi Rīgas Baleta skolā:
“Apburtais dārzs” ar Leo Delība mūziku no Ādolfa Šarla Adāna baleta “Korsārs” (Mariusa Petipā horeogrāfija, 1997. g.);
2. cēliens no Pētera Čaikovska baleta “Riekstkodis” (Vasilija Vainonena hor., 1998. g.);
Žaka Ofenbaha divcēlienu balets “Taurenītis” (Marijas Taljoni, Pjēra Lakota hor., 2000. g.);
Padekatrs ar Čezāres Punji mūziku (Žila Pero, Antona Doļina hor. , 2001. g.);
“Zemūdens valstība” no Č. Punji baleta “Zirdziņš Kuprainītis” (Mariusa Petipā hor., 2002. g.);
dejas no Amilkāres Ponkjelli operas “Džokonda” (M. Petipā hor., 2003. g.);
Johana Armsheimera viencēliena balets “Kavalērija atpūtā” (M. Petipā hor., 2003. g.);
Ēnu skats no Ludviga Minkusa baleta “Bajadēra” (M. Petipā hor., 2007. g.);
“Melanholiskais valsis”, Emīla Dārziņa mūzika (Helēnas Tangijevas-Birznieces hor., 2007. g.);
Sapņa skats no L. Minkusa baleta “Dons Kihots” (M. Petipā hor., 2009. g.);
2. cēlins (gulbju skats) no Pētera Čaikovska baleta “Gulbju ezers” (Ļeva Ivanova hor., 2014. g.) u.c.
Dejas, kas iestudētas TDA “Liesma” :
deja “Sapateado” no Ludviga Minkusa baleta “Dons Kihots” (Jevgeņija Čangas horeogrāfija);
Polovciešu dejas no Aleksandra Borodina operas “Kņazs Igors” (Mihaila Fokina hor.).
Apbalvojumi, atzinības un diplomi:
1994. gadā – Latvijas Republikas Kultūras ministrijas balva;
2008., 2014. gadā – LR Kultūras ministrijas atzinības raksts par pedagoģisko ieguldījumu audzēkņu sagatavošanā starptatiskiem baleta konkursiem;
2010., 2012. gadā – LR Kultūras ministrijas Bērnu un jauniešu starpt. biedrības un mācību centra “Eventus” diploms par ieguldījumu horeogrāfijas mākslas attīstībā;
- diploms par pedagoģisko ieguldījumu Starptautiskajā baleta konkursā “Arabeska 2012”;
2019. gadā – apbalvota ar 5. šķiras Atzinības Krustu par īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā;
2023. gadā – piešķirta Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) Helēnas Tangijevas-Birznieces balva par mūža ieguldījumu baleta mākslā un pedagoģiskajā darbā.
Ģimene:
Dzīvesbiedrs – Valērijs Vikanovs (1947. gada 3. novembrī Altaja novadā, Krievijas PFRS) – Latvijas baletdejotājs un baleta pedagogs.
Informācijas avoti:
Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.
А. Шаврей. Я с детства танцевала и скакала — хореограф-юбиляр Людмила Виканова
Ludmilai Vikanovai pasniegta Teātra dienas izcilības balva – DANCE.LV
Šogad Helēnas Tangijevas-Birznieces balva piešķirta Ludmilai Vikanovai – DANCE.LV
Ilustrācijas tēmai
