Vasilijs Vaskovs

Vasilijs Vaskovs (1865. g. 11. martā Belija pilsētā, Smoļenskas guberņā, Krievijas impērijā – 1935. g. 6. janvārī Rīgā, Latvijas Republikā ) – sabiedriskais darbinieks un mūziķis, kora diriģents. 

Vasilijs Vaskovs 16 gadu vecumā, meklēdams darbu, atbraucis uz Rīgu no Smoļenskas guberņas. Viņš to atrada Kuzņecovu Porcelāna un fajansa fabrikas veikalā un līdzās tam sāka nopietni nodarboties ar sevis izglītošanu. Sākumā V. Vaskovs pabeidza grāmatvedības kursus. Aktīvi virzoties pa dienesta kāpnēm, viņš pietiekami īsā laikā kļuva par Kuzņecovu biedrības kantora galveno grāmatvedi. Šeit viņš strādāja līdz Pirmā pasaules kara sākumam.

Kopš agrīnās bērnības Vasilijs Vaskovs izjuta lielu vēlmi veltīt sevi mūzikai, un, attīstot savu dabas doto muzikālo talantu, viņš sāka privāti mācīties pie Rīgas muzikantiem. Pēc tam viņš iestājās Rīgas Emīla Zīgerta 1. mūzikas institūta vijoļspēles klasē un pēc institūta absolvēšanas saņēma diplomu.  

Liels V. Vaskova nopelns ir tanī, ka pēc viņa iniciatīvas Kuzņecovu fabikā tika izveidots koris un orķestris, kurus viņš vadīja. Viņš pats arī mācīja koristiem un muzikantiem pašdarbniekiem lasīt notis un pasniedza viņiem vokālo mākslu.  

Vasilijs Vaskovs kļuva arī par Rīgas sv. Jāņa Priekšteča baznīcas kora diriģentu .

Pirmā pasaules kara laikā V. Vaskovs evakuējās uz Harkivu, kur arī strādāja Kuzņecovu uzņemumā. Latvijā viņš atgriezās 1920. gadā. Pēc atgriešanās Latvijā V. Vaskovs strādāja par grāmatvedi privātajās firmās.

Vasilijs Vaskovs bija viens no krievu dziedāšanas biedrības «Bajan» atjaunošanas idejiskajiem iedvesmotājiem un atjaunotās biedrības dibinātājiem. 1929. gadā šīs biedrības darbība tika atjaunota pēc ilgstoša pārtraukuma. Dažu gadu laikā viņš bija biedrības „Bajan” priekšsēdētāja vietnieks, grāmatvedis, kā arī īpašuma un saimnieciskās daļas vadītājs.

V. Vaskovs aktīvi darbojās arī Krievu tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu ierēdņu un saimnieku biedrībā, viņš bija šīs biedrības priekšsēdētājs un goda biedrs.  

Vasilijs Vaskovs, pats būdams muzikāli apdāvināts un izglītots, arī saviem astoņiem bērniem bija devis labu vispārējo un muzikālo izglītību. No astoņiem mūziķa bērniem pati talantīgākā izrādījās Nadežda Vaskova, kura pēc Pirmā pasaules kara beigām (kopš 1921. gada) kā čelliste spēlēja Liepājas Simfoniskajā orķestrī un kļuva par čella spēles pasniedzēju.

Vasjkovu kuplās ģimenes locekļi sastādīja nelielu orķestri, kas nereti uzstājās ar patstāvīgajiem koncertiem.

Vasilijs Vaskovs miris Rīgā 1935. g. 6. janvārī. Apbedīts Ivana kapos. Pēc gada blakus Vasilijam Vaskovam gultās viņa dzīvesbiedre Anna.

Ģimene

Dzīvesbiedre – Anna Vaskova, dzim. Stoķe (1866. g. 10. februārī – 1936. g. 18. janvārī).

Dēls – Konstantīns (1902. g.  17. martā – 1944. g. 22. janvārī).

Meitas – Marija (1894. g. 24. augustā – ?), Nadežda  (1895. g. 28. augustā – 1992. g. 17.oktobrī), Vera (1897 – ?), Ļubova (1900. g.  7. martā – ?), Sofija (1904. g. 1. septembrī – 1996. g. 21. martā).

Marina Mihaileca

Tekstu papidināja Tatjana Feigmane.

Foto: Vaskovu ģimene. Vasilijs Vaskovs 2. rindā 3. no kreisās.