Sākumlapa > Tēmas > Personas
Vladimirs Ružickis

Vladimirs Ružickis

Vladimirs Ružickis (Ružickis, Rushizkij; 1891. g. 10. augustā Jekaterinoslavā Voliņas guberņā  – 1952. g. ASV) –  pianists un klavierspēles pedagogs, profesors vairākās Krievijas un Baltijas mūzikas mācību iestādēs

Vladimira Ružicka kā mūziķa darbības lauks bija ļoti daudzpusīgs – viņš uzstājās solokoncertos, bija ļoti labs pianists-pavadītājs, uzticams un radošs partneris kamermūzikas  priekšnesumos, aranžēja orķestriem sacerētos mūzikas skaņdarbus, aizrautīgi komponēja, laiku pa laikam uzstājās periodiski iznākošajos preses izdevumos ar rakstiem mūzikas kritikas jomā.

V. Ružickis sāka mācīties klavierspēli piecu gadu vecumā, sākumā viņa skolotājs bija vectēvs – komponists un pedagogs Staņislavs Ružickis, vēlāk viņu mācīja tēvs – pazīstamais krievu pianists un pedagogs Aleksandrs Ružickis. 17 gados jaunais Ružickis ar zelta medaļu beidza Maskavas Konservatorijas profesora Vasilija Safonova klavierspēles klasi. Pēc tam Vladimirs Ružickis kopā ar savu pedagogu aizbrauca uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur divus gadus koncertēja, gūstot lielus panākumus. Pēc atgriešanās Krievijā viņš kādu laiku bija V. Safonova-diriģenta asistents, kā arī  kā pianists sniedza koncertus  Ziemeļeiropas valstīs.

V. Ružickis aktīvi darbojās arī pedagoģijā, 1915. gadā viņu ievēlēja par Maskavas Filharmonijas biedrības paspārnē esošās Mūzikas un drāmas skolas profesoru. 1919. gadā viņš kļuva par Harkovas Konservatorijas  profesoru, pēc gada viņš pārcēlās uz Rostovu, kur vietējā mūzikas skolā viņš mācīja mūziku.

Pēc vairākkārtējas pārcelšanās no vienas pilsētas uz citu viņš  nolēma apmesties uz dzīvi Latvijā, un kopš 1922. gada viņš dzīvoja Rīgā. Kopš 1922. gada februāra viņš periodiski Rīgā  sniedza solokoncertus. Viņš uzstājās arī kā pianists-pavadītājs, spēlēja klavierpavadījumus arī uz viesizrādēm atbraukušajiem mūziķiem, starp kuriem bija arī tādas personības kā vijolnieki Mirons Poļakins un Anrī  Marto.  Rīgā viņš turpināja arī pedagoģisko darbību – no 1926. līdz 1936. gadam bija docētājs  Pirmajā Mūzikas institūtā.

Saņēmis uzaicinājumu no Lietuvas, V. Ružickis nolēma mainīt savu dzīvi: no 1936. līdz 1940. gadam viņš dzīvoja Kauņā, strādāja par docētāju Konservatorijā, bija profesors un klavierklases vadītājs. Tomēr viņš nolēma atgriezties Latvijā un tikai vienu  mācību gadu – 1940./1941. gadā – viņš bija Latvijas Konservatorijas profesors.

V. Ružickis publicēja Lat vijas un Lietuvas preses izdevumos rakstus par mūziku. Viņš veica orķestriem rakstītu populāru skaņdarbu transkripciju klavierēm.

Pats pianists izpildīja A. Skrjabina, S. Rahmaņinova, N. Metnera, J. Vītola, A. Ļadova, L. Bēthovena un citu komponistu sacerētos darbus. Taču V. Ružickis bija pazīstams arī kā komponists. Lūk, daži viņa sacerējumi – “Trepaks”, “Melodija”, “Humoreska”, “Valsis” un citi.

1944. gadā V. Ružickis emigrēja uz Rietumiem un apmetās uz dzīvi Amerikas Savienotajās Valstīs. 1952. gadā Vladimirs Ružickis nomira ASV, viņa nāves vieta un precīzs miršanas datums nav zināms.

 

Informācijas avoti:

LVVA, 1655. f., 1. apr.,  86. un 102. l.

LVVA, 1694. f., 1. apr., 440. l.

LVVA, 2996. f., 16. apr., 27597. l.

 

                                                                                         Marina Mihaileca

 

Paziņojums par Vladimira Ružicka koncertu.

(Avīze “Segodņa” 1922. g. 5. februārī)