Sākumlapa > Tēmas > Personas
Vladimirs Mirskis

Vladimirs Mirskis

Vladimirs Mirskis (1920. g. 21. decembrī Odessā, Padomju Krievijā –1998. g. 19. septembrī Rīgā, Laatvijas Republikā) – Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Krievu literatūras katedras docents, Rīgas Pareizticīgo Garīgā semināra pasniedzējs, dzejnieks, tulkotājs.

Vladimirs Mirskis dzimis Odesā kalpotāja ģimenē. Vladimira bērnības gadi pagāja Viļņā, bet pēc tēva Vladimira Mirska nāves 1929. gadā deviņgadīgais zēns kopā ar māti pārcēlās uz Rīgu. Viņš mācījās Rīgas 9. skolā un Rīgas Valdības ģimnāzijā, kuru absolvēja 1941. gadā.

No 1944. līdz 1947.gadam Vladimirs Mirskis studēja Latvijas Pedagoģijas institūtā  specialitātē «krievu valoda un literatūra». Pēc institūta absolvēšanas viņš ieguva vidusskolas skolotāja kvalifikāciju. No 1959. līdz 1963. gadam V. Mirskis bija Maskavas apgabala N. Krupskas v.n. Pedagoģijas institūta neklātienes nodaļas aspirants. 20 gadu laikā viņš sekmīgi apvienoja studijas ar skolotāja darbu Rīgas skolās: pasniedza krievu literatūru, krievu un latviešu valodas, loģiku, psiholoģiju, mākslas vēsturi.

No 1964. līdz 1992. gadam Vladimirs Mirskis bija LVU Krievu literatūras katedras pasniedzējs. 1966. gadā viņš aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju tēmā «Русские народные семейные песни» („Krievu ģimenes tautasdziesmas”). 1978. gadā ieguva docenta zinātnisko grādu. Universitātē V. Mirskis lasīja šādus lekciju kursus: «Русское народное творчество» („Krievu tautas daiļrade”), «История древнерусской литературы» („Senkrievu literatūras vēsture”), «История русской литературы XVIII века» („18. gadsimta krievu literatūras vēsture”), «История русской литературы I половины XIX века» („19. gadsimta pirmās puses krievu literatūras vēsture”), «Методика преподавания русской литературы» („Krievu literatūras pasniegšanas metodika”), vēl viņš vadīja specsemināru «Выразительное чтение» („Izteksmīgā daiļlasīšana”), kā arī vadīja studentu kursa un diplomdarbus, folkloras un pedagoģisko praksi.

Vladimirs Mirskis ir mācību grāmatu un zinātnisko darbu krievu folklorā un senkrievu literatūrā autors; viņš uzrakstīja monogrāfisku pētījumu «Сравнительная поэтика лирических песен разных народов» („Salīdzinošā dažādu tautu lirisko dziesmu poētika”), sastādīja hrestomātiju «Древнерусская литература» („Senkrievu literatūra”) (Рига, „Звайгзне”, 1982).

Rīgas sabiedriskā organizācija «Улей» („Strops”) daudzkārt publicēja Vladimira Mirska poētiskos daiļdarbus: «О вере, России, душе» („Par ticību, Krieviju, dvēseli”). Garīgā dzeja, lirika, atdzejojumi ( Rīga, 1991.g.); «Ступени» („Pakāpieni”). 1937. – 1997. gadu dzeja (Rīga, 1998.g.); «Молитва матери, или горькие и сладкие плоды» („Mātes lūgšana, vai rūgtie un saldie augļi”).

Sava mūža pēdējos gadus Vladimirs Mirskis pasniedza Senkrievu literatūru Rīgas Pareizticīgo Garīgajā seminārā.

1951. gadā  Vladimirs Mirskis salaulajes ar Irēnu (Irīnu) Osi. Ģimenē tika izaudzināti trīs dēli: Sergejs (1952) - LR 9., 10., 11., 12. Saeimas deputāts, Aleksandrs (1954) un Andrejs (1967).

Inna Bergmane

 

Владимир Мирский. Молитва матери или Горькие и сладкие плоды

Владимир Мирский: "Кумирам я похвал не расточал..."

Ilustrācijas tēmai