Jurijs Germans

Jurijs Germans (1910. g. 4. aprīlī  Rīgā, Krievijas impērijā – 1967. g. 16. janvārī Ļeningradā, Krievijas PFSR) – rakstnieks un kinofilmu scenāriju autors.

Jurijs Germans ir dzimis 1910. gada 22. martā (4. aprīlī pēc jaunā stila) virsnieka ģimenē. Vēlāk savās atmiņās viņš rakstīja: «Es esmu dzimis 1910. gada 4. aprīlī Rīgā. Tolaik mans tēvs bija tur izvietotā Malojaroslavļas pulka poručiks, māte pasniedza krievu valodu ģimnāzijā».

Jurija Germana ģimenes vēsture ir visai romantiska. Viņa vecaistēvs kā izlikts bērns bija atstāts pie krievu ģenerāļa Polijā nama; mazulim uz kakla bija krustiņš un blakus tam zīmīte ar lūgumu nepamest bērniņu. Ģenerālis bērnu nepameta, pieņēma, audzināja, dodot viņam uzvārdu Germans. Rakstnieka vecaistēvs Nikolajs Germans (jeb pirmais Germans) ieguva izglītību kadetu korpusā, kļuva par virsnieku. Pēc viņa visi Germani tapa par virsniekiem (Otrā pasaules kara laikā armijā nācās dienēt arī rakstniekam Jurijam Germanam).

Nikolaja Germana dēls Pāvels 1908. gadā absolvēja kara skolu Kijevā un  tika nosūtīts dienēt uz Rīgu – uz tur dislocēto Malojaroslavļas pulku. Rīgā viņš iemīlējās un apprecējās ar ģenerāļa meitu, krievu valodas pasniedzēju Nadeždu Ignatjevu.

Tomēr militārā karjera nemaz neaizrāva Pāvelu Germanu. 1913. gadā viņš uzrakstīja lūgumu atstādināt viņu no dienesta poručika militārajā pakāpē. Pēc Vidzemes Valsts Palātas pārvaldnieka pavēles, kopš 1. aprīļa Pāvels Germans tika iecelts par šīs palātas „stola” (jeb iestādes zemākās struktūrvienības) priekšnieku.  

Rīgā nākamais rakstnieks Jurijs Germans ir nodzīvojis pirmos sava mūža gadus. Germanu ģimenes arhīvā ir saglabājusies sena fotogrāfija: kādā no Rīgas parkiem stāv virsnieks kopā ar sievieti mētelī un mazu bernu. 1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš... Jurija tēvs kā artilērijas virsnieks devās uz fronti, māte kļuva par žēlsirdīgo māsu, bet Jurijs tika audzināts kā „pulka dēls”, dzīvojot artilērijas baterijas dislokācijas vietās.

Pēc Pirmā pasaules un Pilsoņu kara beigām Jurijs Germans absolvēja skolu Kurskā. Rakstīt prozu J. Germans sāka visai agri, 16 gadu vecumā viņš jau publicēja pirmo stāstu vietējā laikrakstā, turpat, vēl būdams skolnieks, publicēja arī feļetonus, apcerējumus. 17 gadu vecumā viņš uzrakstīja romānu «Рафаэль из парикмахерской» („Rafaels no frizētavas”), 21 gadu vecumā – romānu «Вступление» („Iestāšanās”). Šis romāns tika kritizēts kā buržuāzisks, bet to aizstāvēja tolaik slavenais rakstnieks Maksims Gorkijs. 1934. gadā klajā nāca Germana romāns «Бедный Генрих» („Nabaga Heinrihs”), Otrā pasaules kara laikā šo grāmatu nacisti dedzināja sārtā. 1949. gadā J. Germana romānu «Подполковник медицинской службы» („Medicīnas dienesta apakšpulkvedis”) pārtrauca publicēt žurnālā «Звезда» („Zvaigzne”) (tika paredzēts publicēt šo romānu pa daļām – kā virkni turpinājumu), bet pašu rakstnieku izslēdza no Rakstnieku savienības. Par laimi, ar to vien arī tā lieta beidzās, neskatoties uz plaša mēroga Staļina laiku represijām...

Vēl 20. gadsimta 30. gadu vidū jaunais rakstnieks bija radījis kinoscenāriju padomju filmai «Семеро смелых» („Septiņi drošsirdīgie”) (par Arktisko teritoriju apguvi); viņš sacerējis arī lugas «За здоровье того, кто в пути» („Par tā, kas atrodas ceļā, veselību”), «У самого Белого моря» („Pie pašas Baltās jūras”) un citas. Jurijs Germans ir virknes romānu par ārstiem autors.  

Otrā pasaules kara laikā kapteinis J. Germans ir dienējis Baltās jūras kara flotē par ziņu aģentūru ТАСС un Совинформбюро kara korespondentu. Viņš bieži devās jūrā ar kara kuģiem, rakstīja garos stāstus un stāstus par karu. Rakstnieku interesēja mazpazīstamie Ziemeļu kara notikumi, kas ir saistīti ar zviedru uzbrukumu Arhangeļskai. 1952. gadā viņš uzrakstīja savu vēsturisko romānu epopeju «Россия молодая» („Jaunā Krievija”), ko bija veltījis Ziemeļu kara laikiem. Pēc dažiem gadu desmitiem pēc šī romāna motīviem tika uzņemts populārs televīzijas seriāls.  

Pēc Otrā pasaules kara Jurijs Germans dzīvoja Ļeningradā (patlaban – Sanktpēterburga). Šeit viņš uzrakstīja virkni kinoscenāriju filmām: «Пирогов», «Дело Румянцева» („Rumjanceva lieta”), «Белинский» un «Дорогой мой человек» („Mans dārgais cilvēks”). Rakstnieks ir sacerējis arī romānu sēriju: «Дело, которому ты служишь» („Lieta, kurai tu kalpo”), «Дорогой мой человек» („Mans dārgais cilvēks”), «Я отвечаю за все» („Es atbildu par visu”).

Rakstnieks nebija aizmirsis arī par savu dzimto pilsētu – Rīgu. 1940. gadā, pēc tam, kad PSRS bija anektējusi Latviju, Jurijam Germanam radās izdevība viesoties Rīgā. Šeit viņš bija ticies ar radiniekiem (par kuru esamību agrāk viņš atturējās rakstīt anketās). Arī vēlāk, pēc Otrā pasaules kara beigām, rakstnieks bieži bija uzturējies Latvijā.  

Rakstnieks Jurijs Germans ir miris pēc smagas slimības – vēža –1967. gada 16. janvārī.

Viņa dēls ir pazīstamais krievu kinorežisors Aleksejs Germans (1938–2013). Pēc tēva romāniem Aleksejs Germans bija uzņēmis divas kinofilmas, kas savulaik bija  ļoti populāras: «Проверка на дорогах» („Pārbaude uz ceļiem”) un «Мой друг Иван Лапшин» („Mans draugs Ivans Lapšins”).

Mazdēls Aleksejs Germans (1976) – scenārists un  kinorežisors.

Aleksandrs Gurins