Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
In memoria |
|
|
|
Larisa Tuisova (1948. g. 14. martā – 2026. g. 7. jūnijā) – izcila baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe |
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
|
|
Zinovijs Segals (1923–2017) – Literārās daļas vadītājs Valsts Rīgas Krievu drāmas teātrī no 1958. līdz 2000. gadam |
Pjotrs Platišenskis
Pjotrs Platišenskis (1887. g. 2. jūliā Novorževā Pleskavas guberņā, Krievijas impērijā – 1954. g. 12. jūlijā Rīgā, Latvijas PSR) – skolotājs, Rīgas krievu 1. pamatskolas pārzinis.
Pjotrs Platišenskis ir dzimis tirgoņa ģimenē. No 1897. līdz 1905. gadam Pēteris mācījies Pleskavas klasiskajā ģimnāzijā.
1904. gadā jauneklis iestājās eseru (jeb sociālistu revolucionāru) partijā. 1905. gadā viņš ticis izsūtīts trimdā uz Sibīriju, bēdzis no trimdas un turpinājis piedalīties revolucionārajā kustībā Krievijā.
Līdztekus tam, Pjotrs Platišenskis iestājās Sanktpēterburgas Universitātē. 1913. gadā profesora V. Palladina vadībā universitātes Botānikas kabinetā viņš nodarbojies ar augu fermentu darbības speciālajiem pētījumiem. Pēc Krievijas ZA rīkojuma šie pētījumi tika atzīmēti ar īpašu izlaidumu 1914. gada «Zinātņu Akadēmijas Vēstīs».
1913. gadā Platišenskis absolvējis Sanktpēterburgas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Dabaszinātņu nodaļu. 1914. gada 13. februārī viņš saņēmis 1. pakāpes diplomu.
Tuberkulozes dēļ P. Platišenskis ticis atbrīvots no iesaukuma armijā (sakarā ar Pirmā pasaules kara sākumu). 1917. gadā Pleskavas guberņā viņš bija piedalījies demokrātiskās zemstes organizēšanā un Viskrievijas Satversmes sapulces vēlēšanās.
Kopš 1919. gada sākuma Pjotrs Platišenskis jau strādā Rīgā, kur viņš pasniedza dabaszinātņu cikla priekšmetus. No 1919. gada janvāra līdz 1920. gada augustam – Alersandra Korti un Olimpiādas Ļišinas ģimnāzijās, bet no 1919. gada augusta vēl arī Natālijas Vinzarājas ģimnāzijā. Bez tam, no 1919. gada 1. marta līdz 1921. gada martam viņš strādājis Rīgas pilsētas krievu vidusskolā (bijusī Lomonosova).
No 1921. gada augusta līdz septembrim Platišenskis pasniedzis vasaras ebreju skolotāju kursos, bet no 1921. gada septembra līdz 1922. gada jūlijam – poļu skolotāju kursos.
No 1921. gada augusta līdz 1924. gada augustam Platišenskis strādājis Natālijas Bogojavļenskas ģimnāzijā. Līdztekus tam, viņš pasniedzis stundas T. Rubisovas pamatskolā. No 1922. līdz 1924. gadam viņš strādājis Rīgas krievu Valsts ģimnāzijā, no kurienes bijis spiests aiziet, jo viņam nebija Latvijas pilsonības.
No 1923. gada septembra līdz 1924. gada jūnijam Platišenskis pasniedzis Krievu Universitātes kursos Rīga.
1924. gadā P. Platišenskis pārcēlās uz Daugavpili, kur viņš iestājās darbā pilsētas ebreju ģimnāzijā.
1927. gada rudenī Platišenskis atgriezās Rīga un sācis strādāt par skolotāju Rīgas krievu 4. pamatskolā (Gaiziņa ielā 1). Nostrādājot tur gadu, viņš pārgājis uz Rīgas krievu 1. pamatskolu (Sadovņikova ielā 20), kur sākumā strādājis par mācību daļas vadītāju, bet kopš 1934. gada viņš ieņēmis iepriekšminētās skolas pārziņa amatu.
Pjotrs Platišenskis bijis Latvijas Krievu skolotāju savienības loceklis; strādājot šajā savienībā, viņš nebija slēpis savus kreisos uzskatus.
1945. gadā Pjotrs Platišenskis strādāja par bioloģijas skolotāju Rīgas Maskavas rajona Krilova v. n. 16. vidusskolā.
Tatjana Feigmane
Informācijas avots:
LVVA, 1632. f., 1. apr., 16381. l.
