Sākumlapa > Tēmas > Personas
Jeļena Bogatirjova

Jeļena Bogatirjova

Jeļena Bogatirjova (03.06.1917, Petrograda, Krievija – 20.04. 1982, Rīga) — muzikoloģe un pedagoģe. Ilgus gadus ir bijusi viena no autoritatīvākajām Latvijas Valsts konservatorijas pasniedzējām un muzikoloģēm. 

Bogatirjova ir dzimusi mūziķu ģimenē. Viņas tēvs, Semjons Bogatirjovs  - izcils padomju muzikologs un komponists, mākslas zinātņu doktors, Harkovas un Maskavas Konservatorijas profesors; māte – mūzikas pasniedzēja.

Profesionālu muzikālo izglītību Jeļena Bogatirjova ieguvusi Harkovas Konservatorijā, viņa studējusi Izpildītājmākslas fakultātes klavierspēles klasē, kā arī Vēstures un teorijas fakultātē. Pēc studiju nobeiguma J. Bogatirjova pasniedza muzikāli teorētiskos mācību priekšmetus Harkovas Mūzikas skolā.

Otrā pasaules kara laikā viņa atradās evakuācijā,  pasniedza Krasnojarskas, bet pēc tam Sverdlovskas (patlaban – Jekaterinburga) augstskolās. No 1943. līdz 1947. gadam dzīvojusi Maskavā. J. Bogatirjova studējusi Maskavas Konservatorijas aspirantūrā, profesora L. Mazeļa klasē, 1947. gadā aizstāvējusi zinātņu kandidāta disertāciju.

1948. gadā Jeļena Bogatirjova tika aicināta darbā Latvijas Valsts konservatorijā, kurā viņa arī bija nostrādājusi līdz pat sava mūža pēdējām dienām. Kopš 1979. gada viņa bija ieņēmusi profesora p. i. amatu Teorijas katedrā. Muzikoloģe lasījusi lekcijas mūzikas teorijas jautājumos, kā arī vadījusi speciālo klasi, kuru ir absolvējuši daudzi pazīstami Latvijas muzikologi. Zinātniski pētnieciskajā darbā vislielāko ievērību J. Bogatirjova piešķīra  muzikālo skaņdarbu formas pētījumu jautājumiem.

 

 

J. Bogatirjovas audzēķņu vidū bijuši: 

Igors Jakovļevs (1955), Regīna Buhova (Jurovecka) (1957),  Kira Erdmane (1960), Ārija Kogane (1964), Ilma Grauzdiņa (1971).

 

Daži no sacerējumiem:

Harmonijas analīzes hrestomātija.  R.,1980.

Skaņdarbu analīze. Rīga, Zvaigzne, 1978. (kā līdzautore kopā ar M. Goļdinu, N. Grīnfeldu, D. Jaunslāvieti, L. Kārkliņu, T. Kuriševu, J. Mediņu).

О фактуре русской симфонической музыки, Рига, 1981. (Par krievu simfoniskās mūzikas faktūru.)

 

Daudzu rakstu autore, tostarp:

Alfrēda Kalniņa Desmit latviešu tautas dziesmas simfoniskam orķestrim (analītiskā etīde).

Заметки о стиле А. К. Глазунова. (Piezīmes par A. Glazunova stilu.)

Воспоминания о моем отце профессоре С. Богатырёве. (Atmiņas par manu tēvu profesoru S. Bogatirjovu.) un citi.  

 Marina Mihaileca