Sākumlapa > Tēmas > Personas
Fjodors Fjodorovs

Fjodors Fjodorovs

Fjodors Fjodorovs (1939. g. 28. septembrī Ludzā, Latvijas Republikā – 2020. g. 7. janvārī  Daugavpilī, Latvijas Republikā) – Daugavpils Universitātes profesors, habilitētais filoloģijas doktors (Dr. habil. philol.) Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis no 1995. gada, speciālists  Rietumu un krievu literatūrā, Daugavpils Universitātes Komparatīvistikas institūta dibinātājs.  

Fjodors Fjodorovs bērnības gadus pavadīja Jūrmalā, viņš absolvēja Slokas 2. vidusskolu. Vidusskolas laikos Fjodoram palaimējās, jo viņa skolotājs bija Nikolajs Harlaps, kurš ne tikai iepazīstināja bērnus ar plašo literatūras un mākslas pasauli, bet arī ieaudzināja viņos pašcieņu un brīvdomības garu.

1957. gadā Fjodors Fjodorovs iestājās Daugavpils Pedagoģijas institūta Filoloģijas fakultātē, ko ar izcilību absolvēja 1962. gadā, iegūdams specialitātes: „krievu valodas un literatūras skolotājs” un „vācu valodas skolotājs”. Pēc DPI absolvēšanas un dienesta padomju armijā viņš strādāja par pasniedzēju Sibīrijā, Toboļskas Pedagoģijas institūtā.  

1970. gadā Fjodors Fjodorovs atgriezās Daugavpilī un sāka strādāt par vecāko pasniedzēju Daugavpils Pedagoģijas institūta (DPI, no 1993. g. – Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, no 2001. gada – Daugavpils Universitāte) Krievu un aizrobežu literatūras katedrā (1970–1976), pēc tam viņu ievēlēja docenta akadēmiskajā amatā (1976-1990) un kopš 1991. gada viņš ieņēma   profesora akadēmisko amatu. No 1990. līdz 1993. gadam viņš bija Daugavpils Universitātes (DU)  Filoloģijas fakultātes dekāns, no 1991. līdz 2003. gadam bija Krievu literatūras un kultūras katedras vadītājs.

1973. gadā Ļeņingradas (tagadējās Sanktpēterburgas) A. Hercena Pedagoģijas institūtā Fjodors Fjodorovs aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju, kas bija veltīta slavenā vācu rakstnieka romantiķa, komponista un karikatūrista Ernsta Teodora Amadeja Hofmaņa daiļradei un estētiskajiem uzskatiem. 

Fjodors Fjodorovs sarakstījis virkni apcerējumu par romantisma mākslas virzienu, kuros vācu literatūra aplūkota Eiropas un Krievijas kontekstā, kā arī publicējis šādas monogrāfijas:  “Фауст Гёте” („Gētes Fausts”), “Человек в романтической литературе” („Cilvēks romantiskajā literatūrā”), “Романтический художественный мир: пространство и время” („Romantiskā mākslas pasaule: telpa un laiks”), “Генрих фон Клейст” („Heinrihs fon Kleists”).

Ilggadējie pētījumi kļuva par Fjodora Fjodorova zinātņu doktora disertācijas “Художественный мир немецкого романтизма: структура и семантика” („Vācu romantisma mākslinieciskā pasaule: struktūra un semantika”) pamatu, ko 1989. gadā viņš sekmīgi aizstāvēja Ļeņingradas Valsts universitātē. 2004. gadā Maskavā šis literāri zinātniskais darbs tika izdots monogrāfijas veidā.  

Fjodora Fjodorova zinātnisko interešu loks ir neparasti plašs – vācu romantisms, 19. gadsimta Eiropas tautu literatūra un kultūra, krievu literatūra. Pētījumu rezultāti krievu literatūras jomā  atainoti šādos rakstos un grāmatās: “Эолова арфа” („Eola arfa”), “На чужих берегах” („Svešajos krastos”), “Голос лиры вдохновенной” („Iedvesmojošās liras balss”). Kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām F. Fjodorovs bija pievērsies krievu aizrobežu literatūras, galvenokārt dzejas, pētīšanai. Krievu emigrācijas literatūrai viņš veltījis monogrāfiju “Довид Кнут” („Dovids Knuts”)  un darbu par Latvijā dzimušā dzejnieka Igora Činnova daiļradi.  

2003. gadā, pēc Fjodora Fjodorova ierosinājuma, Daugavpils Universitātē tika nodibināts Komparatīvistikas institūts. Par tā vadītāju un atzītu zinātnisko līderi kļuva profesors F. Fjodorovs. „Komparatīvistika” (no latīņu „salīdzinājums”; šo vārdu sāka lietot 19. gadsimtā) un šīs zinātniskās pētniecības struktūrvienības mērķis bija salīdzināt Eiropas kultūras lokālās un universālās parādības – „salīdzināt visu ar visu un visus ar visiem” – valodniecības, literatūras zinātnes, kulturoloģijas līmenī. „Lai varētu izprast ikvienas nacionālās literatūras īpatnības, tā ir jāsalīdzina ar citām. Tikai šajā gadījumā tiek izcelta katras no tām individualitāte.” (F. Fjodorovs).

Mūsdienu attīstības laikmetam ir raksturīga izziņas procesa diferenciācijas padziļināšanās, pieaug fragmentāro zināšanu apjoms dažādās garīgās pasaules apjausmes jomās un tādēļ kā nekad agrāk ir aktuāla nepieciešamība izveidot vispusīgus kompleksus uzskatus par vispārīgām tendencēm un zinātniskās darbības un zinātnes attīstības problēmām.   Komparatīvistika ir salīdzinoša analīze, šajā gadījumā – dažādu valstu un laikmetu literatūru un kultūru salīdzināšana, piemēram, latviešu un norvēģu, krievu un vācu utt. DU Komparatīvistikas institūts sadarbojas ar daudzām ārvalstu zinātniskajām iestādēm. Savas pastāvēšanas laikā tas rīkojis apmēram 80 starptautiskās konferences un seminārus. Institūts izdod zinātnisku žurnālu “Komparatīvistikas Almanahs”/ "Journal of Comparative Studies". Profesors F. Fjodorovs bija iniciators rīkot ikgadējos DU Humanitārās fakultātes zinātniskos lasījumus, kas ir ieguvuši autoritāti ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijas un Austrumeiropas reģionā.  

Fjodors Fjodorovs bija DU Senāta un Humanitārās fakultātes domes loceklis, Daugavpils Universitātes un Tallinas Universitātes literatūras zinātnes nozares promocijas padomes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesoru padomes loceklis.

Profesors ir šādu DU periodisko izdevumu un krājumu redaktors: «Пространство и время в литературе и искусстве» (“Telpa un laiks literatūrā un mākslā”) (kopš 1984. g.), «Вестник гуманитарной науки» (“Humanitārās Zinātnes Vēstnesis”) (kopš 2001. g.), «Добычинский сборник» (“Dobičina krājums”) (kopš 1991. g.), «Славянские чтения» (“Slāvu lasījumi”) (kopš 2001. g.), kā arī DU izdevuma «Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas» redakcijas kolēģijas loceklis. Līdztekus tam profesors ir Kaļiņingradas Universitātes periodiskā izdevuma «Балтийский филологический курьер» (“Baltijas Filoloģijas Kurjers”), Viļņas Universitātes izdevuma «Meninis tekstas» un Jeruzalemes Universitātes krājuma «Пушкинский сборник» (“Puškina krājums”) redakcijas kolēģijas  loceklis. No 1994. līdz 2002. gadam Fjodors Fjodorovs bija Daugavpils Krievu kultūras centra priekšsēdētājs.  

Fjodors Fjodorovs ir Valērijas Seiles  prēmijas laureāts par ieguldījumu Latgales kultūrā (1992. g.), 1998. gadā viņš saņēma Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu par izciliem sasniegumiem humanitārajās zinātnēs, bet 2015. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija piešķīra viņam prestižo Raiņa balvu. 2005. gadā Daugavpils Dome piešķīra profesoram apbalvojumu “Goda daugavpilietis”. 2009. gadā F. Fjodorovam tika piešķirta DU gada prēmija zinātnē.

Visus gadus savas darbības laikā profesors lasījis studentiem un doktorantiem dažādas lekcijas literatūras teorijā un vēsturē, literārā procesa teorijā, Eiropas romantismā, 19.–20. gadsimta krievu poēzijas un literatūras vēsturē un vēl citās tēmās. Viņš bija vairāk nekā 30 disertāciju, maģistra un bakalaura darbu vadītājs.  

Visu mūžu profesors Fjodors Fjodorovs bija dāsni veltījis savu radošo enerģiju zinātnei un  daudzajiem studentiem, kā arī savai ģimenei, kurā izaudzināti trīs dēli, mazdēli un mazmazdēli, un tautai.  

Fjodors Fjodorovs aizgāja mūžībā 2020. gada 7. janvārī.

 

Ērika Tjuņina

Фёдор Фёдоров. 10 лет добычинских исследований

https://www.daugavpils.lv/pilseta/par-daugavpili/pilsetas-zinas/muziba-devies-daugavpils-universitates-profesors-fjodors-fjodorovs

Ilustrācijas tēmai