Angelīna Voļaka

Angelīna Voļaka (dzim. Bobrikova; 1946. g. 10. septembrī Rīgā, Latvijas PSR – 2008. g. 17. maijā Rīgā, Latvijas Republikā) – operdziedātāja (mecosoprāns), mūzikas pedagoģe un komponiste; Latvijas Valsts akadēmiskā Operas un baleta teātra / Latvijas Nacionālās operas soliste 1970.–1990. gados.

Interese par mūzikas mākslu un īpaši par operdziedāšanu radusies Angelīnai jau kopš agrīnās bērnības. Šī interese bija tik liela, ka meitene bieži vien noklausījās skaņuplates ar operas zvaigžņu izpildīto āriju ierakstiem, cenzdamās izprast viņu vokālās tehnikas pamatus. Tādēļ nepārsteidz tas, ka šāda aizraušanās pamudinājusi Angelīnu uzsākt mācības mūzikas skolā.

Angelīna Bobrikova (laulībā – Voļaka) absolvējusi Mūzikas skolu Rīgā, mācoties Klavierspēles klasē. Pēc tam viņa sāka apgūt vokālo mākslu studijā pie Latvijas Valsts filharmonijas solistes un vokālās pedagoģes Ilgas Tiknuses (mecosoprāns; 1930–2015). Pieredzējusī pedagoģe pienācīgi novērtējusi viņas talantu un nosūtījusi viņu uz Gņesinu institūtu Maskavā – pie krievu operdziedātājas, profesores Ņinas Verbovas (1897–1981). Gņesinu Valsts Mūzikas pedagoģijas institūtā Angelīna Bobrikova (Voļaka) studējusi Vokālās mūzikas klasē.

Dziedātājas talants tika pamanīts jau studiju gados. Apdāvināto studenti aicināja piedalīties prestižos koncertos Valsts Kremļa Kongresu pilī Maskavā. Kādu reizi koncertu vadītājs, aktieris un populārs konferansjē Boriss Brunovs (1922–1997) teicis studentei, ka viņai vēl viss ir priekšā. Pēc studiju beigšanas dziedātājai tika piedāvāts darbs vairākos operteātros toreizējā Padomju Savienībā. Viņai bija plaša izvēle, taču jaunā dziedātāja izvēlējusies Rīgu – pilsētu, kur viņa dzimusi un augusi, kur dzīvoja viņas ģimene.

1972. gadā Angelīna Voļaka tika pieņemta operdziedātāju trupā Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā Operas un baleta teātrī (kopš 1989. gada – Latvijas Nacionālā opera, LNO; tagad – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB). Šā teātra skatuvē viņa ar panākumiem uzstājusies līdz 20. gadsimta 90. gadu beigām. Kā soliste viņa izpildījusi gan klasisko operas repertuāru, gan Rietumeiropas, latviešu un krievu klasikas vokālos skaņdarbus.

Šo viņas dzīves laikposmu var raksturot vārdiem “aplausi un vēlreiz aplausi”. Operas soliste Angelīna Voļaka bija apveltīta ar spilgtu skatuvisko šarmu. Viņai bija perfekti nostādīta balss ar neparasti daiļu tembru. Operdziedātājai lieliski padevās lomas pasaules klasiskajās operas izrādēs. Par viņas izcilāko partiju – virsotni mecosoprāna balsij – kļuva Karmenas loma franču komponista Žorža Bizē operā “Karmena”. Šajā izrādē Angelīnas Voļakas pastāvīgais skatuves partneris bija slavenais tenors –Latvijas Nacionālās operas zvaigzne Kārlis Zariņš (1930–2015), kurš izpildījis Dona Hosē lomu.

Latvijas operas mākslas cienītājus sajūsminājis arī operdziedātājas spīdošais sniegums, atveidojot Rozīnas lomu itāļu komponista Džoakino Rosīni operā “Seviljas bārddzinis”. Šajā izrādē viņa dziedāja kopā ar tādām mūsu operas zvaigznēm, kā bass Kārlis Miesnieks (dz. 1938. g.) un baritons Vladimirs Okuņs (dz. 1943. g.).

Rakstos par Angelīnas Voļakas daiļradi tiek atzīmēts, ka vairākās izrādēs viņa vienlaikus izpildījusi divas operas partijas, jo skatuves māksliniece izcēlās ar prasmi vienā un tajā pašā izrādē meistarīgi atveidot divus pilnīgi atšķirīgus skatuviskos tēlus. Acīmredzot, tas bija iespējams, pateicoties viņas mērķtiecībai, darbaspējām un paaugstinātām prasībām pašai pret sevi. 

Angelīnas Voļakas nozīmīgākās lomas operas skatuvē:

Marīna Mņišeka, cara dēls Fjodors (Modesta Musorgska operā “Boriss Godunovs”);

Lēļs, Pavasaris (Nikolaja Rimska-Korsakova operā “Sniegbaltīte”);

Rozīna (Džoakino Rosīni operā «Seviljas bārddzinis»); 

Karmena (Žorža Bizē operā “Karmena”);

priesteriene Adalžiza (Vinčenco Bellīni operā “Norma”) un daudzas citas.

* * *

Angelīna Voļaka bija ne tikai talantīga operdziedātāja, bet arī mūzikas pedagoģe. Viņa radoši sadarbojusies ar Latvijas vadošajiem mūzikas kolektīviem, tostarp Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Latvijas Radio kori, kā arī ar pasaulslaveniem diriģentiem, piemēram, ar igauņu un amerikāņu diriģentu Nēmi Jervi un ar lielisko latviešu pianistu Venti Zilbertu. Operdziedātājas unikālā balss ir saglabājusies Latvijas Radio arhīvu ierakstos.

Vēl viena liecība tam, ka Angelīna Voļaka bija ieguvusi pelnīto atzinību, ir skaņuplates ar viņas balss ierakstiem, kuras izdevusi firma “Melodija”. Operdziedātāja bieži tika aicināta uzstāties operu izrādēs Maskavā un Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburga).

Pēc atvadīšanās no Latvijas Nacionālās operas skatuves 1990. gadu otrajā pusē, kad bija mainījusies LNO vadība, operdziedātāja Angelīna Voļaka bija pievērsusies vokālo skaņdarbu sacerēšanai – viņa komponējusi romances ar iecienītāko krievu dzejnieku dzejoļu vārdiem un strādājusi pie operas “Kņaziene Tarakanova” partitūras.

Angelīna Voļaka ir mirusi pāragrā nāvē 2008. gada 17. maijā Rīgā, 61 gada vecumā. Apbedīta Rīgas Jaunciema kapos.

Ģimene:

Dzīvesbiedrs – Boļeslavs Voļaks (1945–2020) – pazīstams trombonists un mūzikas pedagogs. Lielu daļu sava radošā mūža viņš bija veltījis pūšamo instrumentu spēles attīstībai Latvijā, spēlējis Latvijas Nacionālās operas orķestrī un Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī.

Māsa – Svetlana Ježova (dzim. Bobrikova) – ģimenes arhīva glabātāja.

No Angelīnas Voļakas māsas – Svetlanas Ježovas atmiņām:

“Viņa bija nostrādājusi Latvijas Nacionālajā operā gandrīz 30 gadus, izpildot galvenās lomas teātra skatuvē un izsaucot vētrainus aplausus, taču Internetā par viņu nevar atrast ne vārda, ne fotogrāfijas. Zelta fondā ir viņas balss ieraksti, bet kas par to zina? Tas ir ļoti dīvaini. Un tomēr viņu atceras, jo viņa bija neparasti apdāvināts cilvēks...

Atvadoties no skatuves, viņa nebija pametusi mūziku un negaidīti atklājusi sevī komponistes talantu. Lasot iecienītākos krievu dzejnieku dzejoļus, Angelīna Voļaka sadzirdēja tajos dzimstošo melodiju skaņas. Rīgā bija notikuši trīs viņas autorkoncerti. Angelīnas Voļakas komponētās romances izpildīja: Latvijas Nacionālās operas bass Romāns Poļisadovs, Eleonora Orlova (soprāns) un citi pazīstami dziedātāji.

Patiesi apdāvināts cilvēks nekad nav vienpusīgs. Iespējams, ka tikai daži no viņas talanta pielūdzējiem nojauta, ka daudzi tērpi, kuros viņa uzstājās solokoncertos un kuri sajūsmināja publiku, arī bija viņas rokām darināti. Angelīnas Voļakas, dzimušas Bobrikovas, talanta daudzpusība ir raksturīga mūsu dzimtai. Viņas māte, kura profesionāli nebija saistīta ar mākslu, rakstījusi dzeju līdz pat cienījamam vecumam. Mājās visi lieliski dziedāja.”

Informācijas avoti:

Андрей Шаврей. 80 лет певице Ангелине Воляк: забытое имя солистки Латвийской оперы / Статья

Память об Ангелине Воляк: 80 лет со дня рождения солистки Оперы | mBot.lv

Ангелина Воляк и букет ее талантов