Sākumlapa > Tēmas > Personas
Marina Kosteņecka

Marina Kosteņecka

Marina Kosteņecka (1945. gada 25. augustā Rīgā) -   rakstniece, radiožurnāliste un publiciste un sabiedriskā darbiniece.

Kopš bērnības viņa aizrāvās ar daiļliteratūru, vēlāk atcerējās: «Mīlēt cilvēkus mani iemācīja diženais humānists un zemstes ārsts Antons Čehovs».

20. gadsimta sešdesmitajos gados Marina Kosteņecka dažus gadus strādāja par skolotāju Čukotkā, vēlāk viņa uzrakstīja grāmatu par šo novadu - «Луна Холодного Лица» („Aukstās Sejas Mēness”). Šīs grāmatas priekšvārdā pazīstamais krievu rakstnieks Nikolajs Zadornovs atzīmēja: «Es atceros, kā jauniņā Marina  – šīs grāmatas autore, sūtīja mums, uz Rakstnieku savienību, savas fotogrāfijas, kurās viņa tika iemūžināta te ar šauteni zosu medībās, te kopā ar diviem viņai uzdāvinātiem baltiem briežiem ... Marina Kosteņecka pēc vidusskolas absolvēšanas aizbrauca uz Tālajiem Austrumiem. Kādu laiku viņa strādāja Piejūrā, bet pēc tam devās uz Čukotkas pussalu. Līdzīgi sava garā stāsta varonei viņa dzīvoja tur visgrūtākajos apstākļos, piekrisdama strādāt par skolotāju tundrā ganu pārvietojamā brigādē ... Savu grāmatu viņa uzrakstīja, neizpušķojot īstenību, ar mīlestību pret cilvēkiem un dabu, demostrējot izsmalcinātas novērošanas spējas». N. Zadornova priekšvārdā tika rakstīts, ka Čukotkas novadā M. Kosteņeckai pat nācās pakļaut savu dzīvību riskam, bet viņas daiļdarbs izcauca «lielu interesi rakstnieku vidū». 

No 1970. līdz 1973. gadam Marina Kosteņecka studēja Rīgas Medicīnas institūtā. Tomēr Marinas Kosteņeckas īstenais aicinājums bija literatūra. No 1975. līdz 1977. gadam viņa studēja Maksima Gorkija v.n. Literatūras institūta Augstākajos Literārajos kursos Maskavā. 1975. gadā Marina Kosteņecka tika pieņemta Latvijas PSR Rakstnieku savienībā, 1977. gadā viņa sāka strādāt  žurnāla «Даугава» („Daugava”) redakcijā. Rakstnieces grāmatas tika izdotas Latvijā un ārpus tās robežām. Tā, 1976. gadā Maskavā tika izdota Marinas Kosteņeckas grāmata «Завтра на рассвете» („Rīt gaismai austot”), tanī pat gadā Novosibirskā – «Долгие-долгие километры» („Ilgie-ilgie kilometri”), 1984. gadā Maskavā – «Далеко от Мексиканского залива» („Tālu no Meksikas līča”) un Rīgā - «На златом крыльце сидели» („Uz zelta lieveņa sēdēja”). Krājumu «На златом крыльце сидели” („Uz zelta lieveņa sēdēja”) pati autore raksturoja šādi : «Jūsu priekšā ir pavisam parastu cilvēku likteņgrāmata». Kopumā rakstniece izdeva vairāk nekā desmit grāmatu. Plašai publikai Marina Kosteņecka kļuva pazīstama ne tikai kā daiļliteratūras darbu autore, bet arī kā publiciste.  

20. gadsimta 80. gados Marina Kosteņecka kļuva par vienu no aktīviem cīnītājiem par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu, viņa bija Latvijas Tautas Frontes vadības locekle. 1989. gadā LTF atbalstīta Marina Kosteņecka tika ievēlēta par PSRS tautas deputāti; bija strādājusi PSRS Augstākās Padomes sastāvā, jo PSRS tautas deputātu 1. kongresā viņu ievēlēja par Augstākās Padomes locekli. Lūk, kā vēlāk pati M. Kosteņecka atcerējās tautas deputātu vēlēšanas: viņa balotējās Preiļu vēlēšanu apgabalā, priekšvēlēšanu cīņā iesaistījās 10 kandidāti - «Tā, lūk, es šajās vēlēšanās uzvarēju. Uzvarēju, pirmām kārtām, kā krievu rakstniece, kuru labi pazina latviešu elektorāts».

No 1992. līdz 2009. gadam Marina Kosteņecka vadīja Latvijas Radio populāro autorprogrammu krievu valodā «Домская площадь» („Doma laukums”). 1994. gadā Marina Kosteņecka tika apbalvota ar Trīs Zvaigžņu ordeni. Rakstnieces grāmatas tika izdotas krievu valodā, pārtulkotas un izdotas latviešu, čehu un slovāku valodās.  

Aleksandrs Gurins

 

Марина Костенецкая, Георг Стражнов. Мой ХХ век

Vintra Vilcāne. Dieva sargāta. 

Agnese Meire. Dieva pasargātā.

Ilustrācijas tēmai