Andrejs Ļevkins

Andrejs Ļevkins (1954. g. 22. decembrī, Rīgā, Latvijas PSR – 2023. g. 13. februārī) – Latvijas un Krievijas krievu prozas rakstnieks, žurnālists un redaktors.

Andrejs Ļevkins ir dzimis 1954. gada 22. decembrī Rīgā. 1977. gadā viņš absolvējis Maskavas Valsts universitātes Mehānikas un Matemātikas fakultāti un sācis strādāt Latvijas Zinātņu Akadēmijas Elektronikas un Skaitļošanas tehnikas institūtā.

Taču laikam ritot, tieksme nodarboties ar literāro darbību ņēma virsroku: no 1987. gada Andrejs Ļevkins kļuva par krievu žurnāla “Avots” («Родник») vadošo līdzstrādnieku, bet no 1988. gada – par šā žurnāla faktisko redaktoru. 1986. gadā Rīgā, izdevniecībā “Liesma” klajā nāca pirmā Andreja Ļevkina grāmata – “Senatnīgā aritmētika. Stāsti un garstāsti” («Старинная арифметика. Рассказы и повести»). Vēlāk Andrejs Ļevkins uzrakstījis un izdevis vairāk nekā desmit grāmatu.

1990. gadu sākumā A. Ļevkins strādājis Latvijas Televīzijas populārajā teleprogrammā “Budņi” un dažu vadošo Latvijas krievu laikrakstu redakcijās. No 1994. gada viņš – laikraksta «Бизнес& Балтия» redakcijas kolēģijas loceklis.

Pēc pārcelšanaš uz dzīvi Maskavā 1998. gadā A. Ļevkins vadījis tādus interneta projektus kā «СМИ.ру» un «Полит.ру»,un arī viņa paša raksti tika publicēti atpazīstamos interneta portālos. Tanī pašā laikā Andrejs Ļevkins nebija zaudējis arī saikni ar dzimto Latviju. Viņš saglabājis Latvijas Republikas pilsonību. Žurnālists un rakstnieks bija labi informēts par visiem notikumiem, kas satraukuši viņa dzimtenes iedzīvotājus.

Kaut arī A. Ļevkins dzīvojis Krievijā, tēma “Rīga un rīdzinieki” tika atspoguļota viņa daiļdarbos. 2001. gadā literārā kritiķe Gaļina Jermošina rakstījusi tolaik populārajā žurnālā «Дружба народов» (latv. - “Tautu Draudzība”), ka Ļevkins ir “Rīgas virtuālais iedzīvotājs” un pat tagad, “kad viņš dzīvo Maskavā, Baltijas pilsētas atmosfēra pastāvīgi ir jaušama nesteidzīgajā runā, uzmanības pilnajā skatienā.” Kad klajā nāca rakstnieka grāmata “Vīne. Operētājsistēma”(«Вена. Операционная система»), žurnālists Kirils Kobrins intervijā jautājis Andrejam Ļevkinam: “Kāpēc Vīne?” un negaidīti saņēmis šādu atbildi – Ļevkins paskaidrojis, ka 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā Rīgā norisinājusies strauja namu būvniecība un Vīnē tolaik arī daudz kas tika darīts ļoti līdzīgi. “Pat pašreiz Rīgā var atrast tieši to pašu, kas ir Vīnē; kinoteātrī tādu pašu griestu dekoratīvo elementu – it kā rokoko plafonu ar nimfām, kāds ir Vīnē, un tas nav vienīgais, es domāju. Arī kafejnīcu sistēma, daži rajoni ir ļoti līdzīgi, bet galvenais – interjeri.”

Andreja Ļevkina prozaiskie daiļdarbi tika tulkoti daudzās valodās – angļu, vācu, poļu, franču, bulgāru, somu valodā. 2001. gadā А. Ļevkins kļuvis par krievu simbolisma rakstnieka un dzejnieka Andreja Belija Prēmijas laureātu nominācijā “Proza”.

Rakstnieks Andrejs Ļevkins ir miris 2023. gada 13. februārī, viņš ir apbedīts Rīgā.

Žurnāliste Alla Berezovska par A. Ļevkinu: “Patiesi unikāla personība Latvijas žurnālistu vidē, viņā bija kaut kas ne no šīs pasaules, ko mēs, parastie žurnālisti, klusuciešot vienmēr esam atzinuši un lūkojamies uz viņu, kā uz orākulu, guru, atnācēju no citas pasaules, galīgo patiesību. To, ko Ļevkins bija teicis par kādu vai par kaut ko, neviens vairs neapšaubīja...” (FB).

Aleksandrs Gurins