Gļebs Sudarikovs

Gļebs Sudarikovs (1972. g. 23. maijā Rīgā, Latvijas PSR – 2020. g. 23. augustā Rīgā, Latvijas Republikā) – ārsts-veterinārs.

Viņu mēdza saukt  dakteris Gļebs vai dakteris Aikāsāp no Pārdaugavas. Gļebs Sudarikovs piedzima Rīgā 1972. gada 23. maijā  Sudarikovu-Jaroševsku ģimenē. Mācījās Rīgas krievu 26. vidusskolā, vēlāk pārgāja mācīties uz 61. vidusskolu. Bērnībā Gļebam patika zīmēt un viņš ļoti mīlēja dzīvniekus. 1987. gadā, mācīdamies 9. klasē, viņš bija praksē Rīgas Zoodārzā, terārijā. Pēc vidusskolas beigšanas viņš iestājās Ļeņingradas (tagad – Sanktpēterburgas) Veterinārajā akadēmijā, specializējās ķirurģijā. 1991. gadā viņš bija vasaras ražošanas praksē Gatčinas padomju saimniecībā, par darbu viņš saņēma Goda rakstu.

Pēc studijām G. Sudarikovs atgriezās Rīgā. Uzreiz atrast darbu neizdevās, bija jānokārto licences eksāmens – lai gan Sanktpēterburgas Veterinārās akadēmijas diplomu atzina Dienvidāfrikas Republikā, Austrālijā, Kanādā, Francijā, bet ne Latvijā – pilsētā ar vairāk nekā astoņsimtgadu vēsturi ir saglabājušās viduslaiku tradīcijas. Ģimenē Gļebs ir mediķis jau ceturtajā paaudzē – viņa radinieki gan no tēva, gan mātes puses bija ārsti.

G. Sudarikovs strādāja Maijas Kalnbērzas veterinārajā klīnikā, veicot dienā četras vai piecas operācijas. Profesors Viktors Kalnbērzs teica, ka labprāt ņemtu Gļebu Sudarikovu darbā savā iestādē, ja vien viņam būtu “cilvēkārsta” diploms.

G. Sudarikovs apprecējās ar savu kursa biedreni Jeļenu Skorobogatovu, viņa kļuva par vīra kolēģi un palīdzi. Laulībā piedzima meita Darja. Viņa labi zīmē, mīl dzīvniekus, kopš bērnības interesējusies par vecāku darba specifiku. Un nevienu nepārsteidza, kad meita izvēlējās iet dzīvē savu vecāku ceļu – kļūt pat veterinārārsti un studēt Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē.

Gļebs Sudarikovs kļuva par to pašu pazīstamo dakteri Aikāsāp, kurš varēja izārstēt gan vaboli, gan zirnekli un lāčumāti. Viņš bija lielisks diagnostiķis. Kinologi bija pārsteigti par viņa spējām: apskatot slimo būtni, viņš jau tūlīt izprata problēmu un ātri pieņēma pareizu lēmumu, kā ārstēt saslimušo dzīvnieku. Putns, suns, kaķis, ķirzaka – jebkura būtne, kas kļuva par viņa pacientu, –  drīz izveseļojās.

“Viņš darījis tik daudz laba! Optimists, dzīvespriecīgs, Dieva dots talants. Īsts profesionālis un gaišs sirdscilvēks!” – tā līdzcilvēki runāja par viņu. Visu cauru diennakti pie daktera Gļeba vērsās cilvēki ar savu bēdu, vienlaikus apbrīnojot viņa darba mīlestību un pašatdevi.

Dakteris Gļebs ir izglābis ļoti, ļoti daudzas dzīvās būtnes. Suņu saimnieki cits citam iedeva viņa tālruņa numuru un zināja, ka visgrūtākajā situācijā palīdzēs tieši viņš – cilvēks ar lielisku humora izjūtu un apbrīnojamu cilvēcību. Dzīves laikā viņš kļuva par leģendu – pie viņa brauca un viņam zvanīja dzīvnieku mīļotāji no Vācijas, Zviedrijas, Kazahstānas, Kamčatkas, Izraēlas, Amerikas Savienotajām Valstīm un Anglijas.

Šim unikālajam veterinārdakterim, neatlaidīgi rūpējoties par  dzīvnieku veselību, visu laiku nācās pārvarēt savas paša sāpes un ciešanas. 13 gadu vecumā viņam bija aklās zarnas operācija, toreiz jauns ārsts operējot traumēja aizkuņģa dziedzeri, pēc tam Gļebam sāka attīstīties diabēts: insulīna injekcijas, dialīze, nieres pārstādīšana, gangrēna…  

Cīnoties ar savu slimību un pārvarēdams savas sāpes, Dieva dotais veterinārārsts Gļebs Sudarikovs vienmēr palīdzējis citiem. Kalpošana un  stoicisms – lūk, viņa dzīves principi.

Lai miers viņa piemiņai…

                                                                                                           Jeļena Jaroševska