Sākumlapa > Tēmas > Personas
Metropolīts Aleksandrs

Metropolīts Aleksandrs

 ALEKSANDRS (1939) - Visaugstisvētītais RĪGAS un VISAS LATVIJAS  METROPOLĪTS 

Visaugstisvētītais Rīgas un Visas Latvijas Metropolīts ALEKSANDRS (laicīgais vārds – Aleksandrs Kudrjašovs) dzimis 1939. gada 3. oktobrī Aglonas apriņķī, Latgalē - zaļo pakalnu un zilo ezeru zemē. Latgales nelielajās pilsētiņās un sādžās atrodas liels skaits dievnamu – pareizticīgo, vecticībnieku, katoļu. Šā novada ļaudīm allaž bija raksturīga dziļa reliģiozitāte, mīlestība pret Baznīcu, viņi vienmēr cienīgi svētīja Baznīcas svētkus, ar pietāti izturējās pret Baznīcas ganiem.

Tieši no savas bērnības - no ģimenes, no dzimtās sādžas Grāveri, kuru grezno Erceņģeļa Mihaila baznīca, arī mantoja Valdnieks skaidru, tīru ticību, sirdstieksmi piedalīties Baznīcas dievkalpojumos, noslieci uz lūgšanām vientulībā svēto ikonu priekšā, cieņu un iecietīgu attieksmi pret cilvēkiem.

Abi viņa vectēvi – tēva tēvs Georgijs un mātes tēvs – Mihails jaunības gados strādāja Sanktpēterburgā, nodzīvodami Krievijas Impērijas galvaspilsētā dažus gadus. Pirms Pirmā Pasaules kara vectēvs Mihails atgriezās dzimtenē. Šeit viņš apprecējās, viņam izveidojās kupla ģimene, piederēja zeļoša stabila saimniecība Krāslavas rajona Pozdņakovas sādžā. Agrāk Latgale ietilpa Vitebskas guberņas sastāvā.1920. gadā, kad lielie zemes īpašnieki izceļoja no Latvijas, vectēvs Mihails iegādājās viensētu ar 22 hektāriem zemes, saņemdams aizdevumu Valsts bankā. Viensēta saucās Belaja gļina (tulkojumā-„baltie māli”). Tieši tur ieguva baltos mālus, kas kalpoja par izejvielu Rīgas Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikai.

Nākamā Valdnieka ģimene bija dievticīga, tikumīga, čakla un strādīga. Tajos laikos cilvēki ne tikai daudz strādāja, bet arī daudz lūdzās. Vēl zēns būdams, dzirdot Baznīcas zvanu skaņas, nākamais Valdnieks atstāja novārtā visas bērnības rotaļas un devās uz dievnamu.

Aleksandra Kudrjašova jaunības gadi tika pavadīti Daugavpilī. Pēc skolas viņš iestājās Daugavpils Pedagoģijas institūta Filoloģijas fakultatē.

Pirmā nākamā Valdnieka darba vieta bija Biķirnieku krievu skola Krievošejevas sādžā. Par skolotāju viņam nācās strādāt gan krievu, gan latviešu skolās. Viņa dzīvē tas bija laiks, kad notika interesantas un nozīmīgas tikšanās: iepazīšanās ar Latgalē pazīstamu svētbilžu gleznotāju Jevgēņiju Ivanovu un ar ikonu gleznotāju vecticībnieku Maksimu Belogrudovu, kā arī iepazīšanās ar talantīgu zinātnieku, krievu kultūras pieminekļu un senkrievu rakstu vācēju Ivanu Zavoloko; vēl ar apbrīnojamu mācītāju Georgiju Tailovu.

Nākamais Valdnieks Aleksandrs savā sirdī loloja sapni kļūt par mācītāju. Šo ticīgā skolotāja sapni atbalstīja gudrais un garīgi pieredzējušais Virsgans, Rīgas un Visas Latvijas Metropolīts Leonīds (Poļakovs), kurš labi pazina Aleksandru Kudrjašovu un prata saskatīt viņā ne tikai nākamo mācītāju, bet arī savu vistuvāko palīgu. Paklausībā saņemdams gudrā Valdnieka Leonīda svētību, nākamais Valdnieks Aleksandrs devās uz Urāliem, kur Permas pilsētā viņš tika iesvētīts par mācītāju.

Pēc dažiem kalpošanas Urālos gadiem, tēvs Aleksandrs atgriezās Rīgā un izpildīja paklausību, būdams iecelts Valmieras apriņķa blagočinnija amatā (speciāls amats, kas paredzēts, lai uzraudzītu kārtību un tikumību kādā noteiktā Baznīcas apriņķī). Būdams Rīgas Eparhijas Eparhiālās Padomes loceklis un Latvijas Kultūras fonda valdes loceklis, viņš pievērsās izdevniecības darbībai.

Valdnieks Leonīds sagaidīja viņu Rīgā ar tēvišķu mīlestību un gādāja par to, lai Aleksandra tēvs tiktu iecelts vikārā bīskapa kārtā.

1989. gada 23. jūlijā Maskavas Bogojavļenskas (Dieva Parādīšanās) Patriarha katedrālē Arhijereju Koncils iecēla arhimandrītu Aleksandru (Kudrjašovu) par Daugavpils bīskapu. Viņam tika uzticēti visi Daugavpils un visas Latgales dievnami.

Rīgā vikārais bīskaps Aleksandrs uzsāka kalpot Sv. Jāņa Kunga Priekšteča dievnamā, kas atrodas Maskavas forštatē. Valdnieka gādība veicināja to, ka šeit tika atvērta pirmā svētdienas skola. Sākās Pareizticīgās Baznīcas garīgā atdzimšana.

1990. gada 22. aprīlī virs Kristus Piedzimšanas katedrāles kupoliem atkal tika uzstādīti krusti. Krustu uzstādīšanas pamatslogs gūlās uz vikārā Valdnieka pleciem. Šie krusti tika atjaunoti uz pirmā Kristus Piedzimšanas katedrāles labdarītāja Vladimira Feldmaņa ziedotajiem līdzekļiem.

1990. gada 8. septembrī Dieva mierā aizgāja Visaugstisvētītais Metropolīts Leonīds. Pēc viņa nāves vikārais bīskaps pārņema Eparhijas pārvaldi, 1990. gada 27. oktobrī Bīskaps Aleksandrs oficiāli kļuva par 21. Latvijas zemes valdošo arhijereju.

1991. gada 5. jūlijs raksturojas ar to, ka šajā datumā notika vissvarīgākais notikums: Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai tika atdots tās galvenais dievnams – Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle. Ļoti grūtos apstākļos Pareizticīgā Baznīca atjaunoja trīs Latvijas lielākos dievnamus: Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli, Liepājas Svētā Nikolaja katedrāli un Jelgavas Svēto Simeona un Annas katedrāli, kā arī senatnīgo Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosteri. Tika atjaunoti un uzbūvēti arī daudzi citi dievnami.

1992. gada 11. augustā tika pieņemts lēmums par Latvijas Pareizticīgās Baznīcas patstāvības un nosaukuma atjaunošanu. 29. decembrī notika vēsturisks Koncils, kurā tika pasludināts Maskavas un Visas Krievzemes Svētīgā Patriarha Aleksija II Tomoss par LPB patstāvību un pieņemti Baznīcas Statūti, kas tika reģistrēti LR Tieslietu ministrijā. Mūsu Pareizticīgā Baznīca tika reģistrēta kā patstāvīga Baznīca ar pašpārvaldi, kas kanoniski atrodas zem Maskavas Patriarhāta omofora.

1994. gada februārī Valdnieks Aleksandrs tika iesvētīts par Arhibīskapu un tas nozīmēja, ka tika atzīti viņa nopelni Pareizticīgās Baznīcas stāvokļa nostiprināšanā Latvijā.

Ar Visaugstisvētītā Virsgana Aleksandra svētību atdzima un pārtapa par garīgās izglītības centru Rīgas Garīgais Seminārs, kura rektors ir Valdnieks Aleksandrs. 1997. gadā pēc Valdnieka svētības Latvijā sāka izdot kristīgo Baznīcas laikrakstu „Vīnogulāja stīga” («Виноградная лоза»).

1998. gada vasarā tika atjaunota Rīgas senā tradīcija – veikt Krusta gājienu no Rīgas uz Pestītāja Apskaidrošanās Tuksnesi (Valgundē), pa priekšu nesot godināmo Dievadzemdētājas Brīnumdarošo svētbildi „Patiesi Pienākas”(«Достойно есть»). Tika izveidots LPB preses dienests.

Pavisam neilgā laikposmā Latvijā atdzima vesela garīgās izglītības sistēma, kas ietvēra sevī svētdienu skolas baznīcu paspārnē, kristietības pamatu pasniegšanu vispārizglītojošās skolās, parādījās pareizticīgās bibliotēkas. Tika izveidoti kursi skolotājiem, īstenota pieaugušo katehizācija, atklātas bērnu vasaras nometnes, rīkotas tradicionālās konferences «Baznīca, ģimene un skola!». Bērni ir vislielākā Valdnieka Aleksandra rūpe!

Par pagājušo gadu visnozīmīgāko notikumu kļuva Svētā Svētmocekļa Rīgas Arhibīskapa Jāņa (Pommera) kanonizācija 2001. gada 24. septembrī, kurš līdz ar to kļuva par pirmo Latvijas svēto. 2003. gadā tika atklāti Svētmocekļa Jāņa netrūdošie svētie pīšļi un svinīgi pārnesti uz Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli. Šis notikums patiesi kļuva par visas Latvijas tautas līksmības dienu!

2002. gada februārī Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Virsgans tika iecelts par Metropolītu. Kopš šā brīža Latvijas Pareizticīgā Baznīca ieguva Metropolijas rangu!

Pēc Rīgas un Visas Latvijas Metropolīta Aleksandra svētības mūsu Latvijas zemi apmeklēja daudzas izcilās Kristīgās pasaules svētās relikvijas:

- Brīnumdarošā Tihvinas Debesu Valdnieces Vissvētākās Dievadzemdētājas ikona.

- Svēto mocekļu Lielkņazes Jeļizavetas Fjodorovnas un mūķenes Varvaras netrūdošie svētie pīšļi.

- Svētā Labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra netrūdošie svētie pīšļi.

2006. gadā ar Valdnieka svētību tika dibināti LPB apbalvojumi – ordenis un medaļa, kas nosaukti Svētā Rīgas Jāņa vārdā.

2008. gadā Latvijas ticīgie ļaudis ar pateicības lūgšanām sagaidīja Svētā Apustuļa Andreja Pirmsauktā netrūdošos svētos pīšļus un sengaidīto Jēkabštates Vissvētākās Dievadzemdētājas Brīnumdarošo svētbildi. Šādu izcilu svētlietu atnešana Latvijā vienmēr ir īpaši nozīmīgi garīgi svētki visiem ticīgajiem.

Jau 20 gadus uzticīgi kalpodams Pareizticīgajai Baznīcai, Visaugstisvētītais Metropolīts Aleksandrs ikstundu un ikmirkli ar savu darbību pierāda, ka viņa sirds gādība un dvēseles rūpes visnotaļ pieder viņam uzticētajai kristiešu draudzei un Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai, kurai viņš nenogurdams veltī visus savus spēkus, enerģiju un sirds degsmi.

 

Valdnieka Metropolīta Aleksandra biogrāfija sastādīta, pamatojoties uz šādiem literāriem avotiem:

Autors: Aleksandrs, Daugavpils Bīskaps „Metropolīts Aleksandrs. Virsgana dzīves šķautnes” ("Митрополит Александр. Грани Архипастырской жизни"), Rīga, 2009.;

2010. gada Pareizticīgās Baznīcas kalendārs (Православный церковный календарь, 2010) raksts „Virsgana jubileja” ("Юбилей Архипастыря").

 

Александр, Митрополит Рижский и всея Латвии. Храм св. Архистратига Михаила в селе Граверы

Ilustrācijas tēmai